Dzīvnieku sekss: Kā pārojas brīnišķīgie surikati Attēlu galerija

Apollo
41 komentārs

Disneja kinostudijas filmā «Karalis Lauva» attēlotais surikats Timons radījis iespaidu par šo sugu kā rāmiem dzīvniekiem, kas visu laiku uzmanās no briesmām. Tomēr, kā vēsta vietne «LiveScience», savas grupas ietvaros šie dzīvnieki nepavisam nav rāmi, arī saistībā ar pārošanos.

Surikati (Suricata suricatta) dzīvo sarežģītās hierarhiskās grupās, kurās ir no diviem līdz 50 dzīvniekiem. Šīs grupas vada dominējošais tēviņš un mātīte jeb alfa pāris, kam ir ekskluzīvas pārošanās tiesības. Grupā ir arī zemāka statusa mātītes, kuras parasti ir cieši saistītas ar vadošo mātīti. Grupā ir arī zemāka statusa tēviņi, kuri parasti ir alfa pāra pēcnācēji. Grupā ir arī viens vai vairāki nesaistīti tēviņi, kas tajā ieceļojuši.

Surikati dzimumbriedumu sasniedz viena gada vecumā.

Tēviņi uz visiem laikiem labprātīgi pamet savas grupas apmēram divu gadu vecumā, lai pievienotos citai grupai vai to pārņemtu. Savukārt dominējošā mātīte bieži vien padzen zemākā statusa mātītes no grupas. Šīs mātītes bieži paliek grupas teritorijā, guļot un meklējot barību vienas pašas vai kopā ar citām padzītajām mātītēm, kamēr vadošās mātītes agresija pret tām pāriet.

Dažas mātītes neatgriežas grupā, tā vietā veidojot jaunas grupas, dažreiz pašas kļūstot par alfa mātītēm, norāda Kembridžas Universitātes zoologs Tims Klatons-Broks (Tim Clutton-Brock). Par alfa mātīti var kļūt arī mantošanas ceļā pēc dominējošās mātītes nāves, ja attiecīgā zemākā statusa mātīte ir lielākā un spēcīgākā grupā.

Dominējošajām mātītēm nav lielas iespējas izvēlēties tēviņu, jo dominējošais tēviņš darīs visu iespējamo, lai neļautu viņai pāroties ar grupā ieceļojušajiem tēviņiem. Dominējošais tēviņš arī parasti pārojas tikai ar dominējošo mātīti, jo citas dzimumbriedumu sasniegušās mātītes grupā ir viņa pēcnācējas.

Tāpat kā cilvēki, arī surikati ir spējīgi vairoties visu gadu. Tomēr savā dabiskajā vidē Āfrikas dienvidos pārošanās periods bieži sakrīt ar spēcīgu lietavu laiku.

Tā kā pārošanās notiek pazemē, ir grūti pateikt, vai surikati iesaistās kaut kāda veida pārošanās rituālos. Dažos gadījumos dominējošais tēviņš iesaistīsies cīniņā ar dominējošo mātīti un pirms pārošanās satvers to aiz skausta.

Pārējās mātītes ik pa laikam var pāroties ar tēviņiem, kas ieceļojuši grupā vai ir ārpus tās. Tomēr par šādu uzvedību nākas samaksāt – dominējošās mātītes bieži vien nogalina pārējo mātīšu mazuļus un padzen tās no grupas, dažreiz liekot tām zaudēt vēl nedzimušos mazuļus.

Mātītēm, kas šādā veidā zaudējušas savus mazuļus vai atgriezušās grupā pēc padzīšanas no tās, ir jākļūst par dominējošās mātītes mazuļu zīdītājām.

Dominējošajai mātītei gadā prasti ir četri mazuļu metieni, un viņa bieži saglabā savu vadošo stāvokli līdz pat nāvei. Pēc dominējošās mātītes nāves pārējās mātītes cīnās par šo lomu, un spēcīgākā to arī ieņem. Uzvarētāja trīs mēnešu laikā pēc vadošās lomas pārņemšanas piedzīvo testosterona un estrogēna līmeņa, kā arī svara un skeleta apjoma pieaugumu, pastāstīja Klatons-Broks.

Nesenos pētījumos noskaidrots, ka surikatu māsas grupā aktīvi sacenšas cita ar citu ar ēšanas palīdzību. Eksperimentos Klatons-Broks un viņa kolēģi jaunākajām surikatu māsām deva barību, lai palielinātu to svaru. Vecākās māsas uz to reaģēja, pašas ēdot vairāk, lai izaugtu lielākas un tādā veidā saglabātu savu vietu rindā cīņā par dominējošās mātītes vietu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.09.2017
Ienākt apollo.lv