Ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājums palicis bez virzības

Apollo
38 komentāri

Politiskās partijas faktiski ir apturējušas diskusijas ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumā, un arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome par šo jautājumu neizsakās, uzsverot, ka jaunas informācijas par situācijas risinājumu patlaban «nav un nebūs».

Ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājums palicis bez virzības

Foto: LETA

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos tika apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. «Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij,» iepriekš stāstīja padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms nepilna gada izraisīja bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.

Sazinoties ar Umanovsku, viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka pagaidām nekādu izmaiņu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā nav un komentāru no viņas puses nebūs. Umanovska piebilda, ka «viņai patiešām nav ko teikt». Mēģinot noskaidrot, vai pēdējā laikā ebreju kopienai ir bijušas sarunas ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, Umanovska nevēlās izvērst diskusiju par šo tematu.

Arī uz jautājumu par turpmāko ebreju kopienas rīcību izvirzīto mērķu sasniegšanai viņa atbildēja izvairīgi, paziņojot, ka šādas informācijas nav un nebūs. Kad aģentūra LETA sazinājās ar kopienas pārstāvi, kas tieši bija nodarbojusies ar nekustamo īpašumu apzināšanu, viņa atteicās runāt par situāciju, lūdzot jautājumus adresēt Umanovskai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vienprātības šajā jautājumā nav arī pašas ebreju kopienas vidū, piemēram, Jelgavas ebreju kopiena par šo jautājumu savā vidū vairs nerunā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) aģentūrai LETA apgalvoja, ka ebreju nekustamā īpašuma kompensācijas jautājumā risinājumu piedāvājumi arvien tiekot vērtēti. Pēc premjera vārdiem, patlaban notiekot «tehniskais darbs». Tomēr ir skaidrs - lai ar šo jautājumu pārliecinoši notiktu virzība uz priekšu, ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts, līdz ar to svarīgi būs politisko konsultāciju rezultāti, skaidroja Dombrovskis.

«Darbs nav tādā ļoti aktīvā fāzē, bet no dienas kārtības arī tas nav noņemts,» situāciju raksturoja premjers. Pēc viņa domām, jautājuma aktīvāka vai mazāk aktīva virzība nebūt nav svarīga, bet galvenais ir pārliecība par Saeimas atbalstu. Dombrovskis domā, ka gala rezultātā atbalsts no Saeimas tomēr būs.

Savukārt apvienības «Saskaņas centrs» (SC) frakcija, kas bija pirmā, ar kuru ebreju kopiena tikās, uzskata, ka šī jautājuma risināšana ir valdības atbildība. Partija sagaida no valdības sagatavotu likumprojektu, un tikai pēc tā saņemšanas Saeimā notikšot rūpīga iepazīšanās ar piedāvājumu un pieņemts lēmums par tālāku rīcību, uzsvēra SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņaprāt, ir jābūt konsekvencei izpildvaras darbā, nevairoties no sāpīgu jautājumu risināšanas un meklējot ieganstus, lai «neko nedarītu». Tāpēc SC pašlaik esot nogaidīšanas režīmā. Agešins apstiprināja, ka kopš pagājušā gada tikšanās pārrunas ar ebreju kopienu vairs nav notikušas.

Tikmēr ASV vēstniecība Latvijā, kas allaž sniegusi atbalstu ebreju kopienai, joprojām uztur pozīciju, ka Latvijas valdībai ir svarīgi sadarboties ar ebreju kopienu, lai atrisinātu šo arvien nenokārtoto lietu, kas tiek uzraudzīta arī starptautiski. Latvija ir parakstījusi Terezinas deklarāciju, kurā noteikts, ka nekustamā īpašuma, kas piederēja holokausta un citiem nacistu režīma upuriem, restitūcija ir nozīmīga, tāpēc dalībvalstīm ir jāpieliek visas pūles, lai izlabotu nelikumīgas īpašumu atsavināšanas sekas. Deklarācijā arī minēts, ka valstīm ir jānovērš īpašumu konfiskācijas un piespiedu pārdošanas sekas.

«Mēs mudinām iesaistītās puses pielikt visas pūles, lai varētu veikt ebreju bijušo sabiedrisko un reliģisko īpašumu restitūciju, vai nu īpašumus atdodot, vai izmaksājot kompensācijas - kā tas būtu visērtāk,» aģentūrai LETA norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļā.

Savukārt Izraēlas vēstniecība atzīmēja, ka tā seko līdzi ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumam, atbalsta Latvijas ebreju kopienas centienus risināt šo situāciju un cer, ka Latvija no savas puses spēs to atrisināt pēc iespējas ātrāk. Lai arī pašreiz ebreju kopiena dialogu par šo problēmu tik aktīvi vairs neveido, jautājums par situācijas ātru risinājumu arvien ir aktuāls, atzīmēja vēstniecībā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. novembris

Vārda dienas

Alfons, Aldris, AldisVilora, Vilonija, Alfonss, Alfonija, Alfins, Aldra, Aldijs, Airida

Valūtu kursi

22.11.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv