ECT pieņem Latvijas pilsonim labvēlīgu lēmumu strīdā ar Krieviju

Apollo
0 komentāru

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka Krievijas tiesas, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsonim Viktoram Baklanovam piederošo 250 000 ASV dolāru konfiskāciju, ir pārkāpušas viņa tiesības uz īpašumu.

Latvija piedalījās šajā lietā un sniedza komentārus, ņemot vērā, ka sūdzētājs ir mūsu valsts pilsonis, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā. Šī ir pirmā lieta, kurā Latvijas valdība uzvarējusi trešās puses statusā.

ECT pasludinātajā spriedumā atzinusi, ka Krievijas likumi nav piešķīruši tiesām pilnvaras konfiscēt mantu, kas izmantota kā nozieguma objekts. Tiesa noteica, ka Krievijai jāsamaksā sūdzības iesniedzējam 3 000 eiro (2108 lati) nodarītā morālā kaitējuma atlīdzībai.

Tiesa nelēma par 250 000 ASV dolāru piedzīšanu no Krievijas valdības, jo tiesvedības laikā Strasbūras sūdzības iesniedzējs nebija izvirzījis šādu prasību.

Sūdzības iesniedzējs ir 1957. gadā dzimis Latvijas pilsonis. 1997. gadā Baklanovs nolēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Krievijā. Kad viņš atrada nekustamo īpašumu Maskavā, ko vēlējās nopirkt savām vajadzībām, viņš izņēma no sava bankas konta Latvijā 250 000 ASV dolāru skaidrā naudā un lūdza savu paziņu B. nogādāt šo naudu Maskavā.

B. ierodoties Maskavā, lidostas muitas darbinieki atklāja, ka viņš nebija deklarējis minēto naudas summu muitas deklarācijā un ierosināja pret viņu krimināllietu par naudas kontrabandu.

2000. gada 13. septembrī Maskavas pilsētas rajona tiesa atzina B. par vainīgu naudas kontrabandā un notiesāja viņu uz diviem gadiem brīvības atņemšanas nosacīti. Papildus tiesa nolēma konfiscēt minēto naudas summu kā nozieguma objektu.

Par šo tiesas spriedumu B. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīja, ka rajona tiesa nebija norādījusi jebkādu juridisko pamatojumu savam lēmumam konfiscēt naudu. B. argumentēja savu pozīciju ar to, ka nauda tika pievienota krimināllietas materiāliem kā pierādījums un neviens no tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neparedzēja iespēju to konfiscēt.

Papildus, pēc B. advokāta uzskata, likumīgi iegūtie līdzekļi būtu jāatdod to īpašniekiem. Vēl jo vairāk, Kriminālkodeksa pants, pēc kuras notiesāja B., neparedzēja tādu papildsodu kā konfiskācija.

2000. gada 25. oktobrī apelācijas tiesa noraidīja B. apelācijas sūdzību. Tiesa uzskatīja, ka nauda tika konfiscēta likumīgi.

2002. gada 1. jūlijā Krievijas Augstākās tiesas viceprezidents iesniedza protesta sūdzību uzraudzības kārtībā, atsaucoties uz to, ka naudas konfiskācija būtu pieļaujama tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka tā tika iegūta nelikumīgā veidā.

2002. gada 18. jūlijā Maskavas pilsētas tiesas prezidijs noraidīja protestu, atsaucoties uz 1978. un 1979. gada PSRS Augstākās tiesas Plēnuma lēmumiem, ar kuriem tiesa pieļāva krimināllietām pievienoto lietisko pierādījumu konfiskāciju.

2002. gada 15. augustā Augstākās tiesas viceprezidents iesniedza vēl vienu protestu uzraudzības kārtībā, norādot, ka 1978. un 1979. gada PSRS Augstākās tiesas Plēnuma lēmumi ir novecojuši, jo vēlāk pieņemtie likumi nosaka citu kārtību un tiem jādod priekšroka. Nenoteiktā datumā tiesnesis atsauca savu protestu.

2003. gada 6. maijā ECT nolēma pieņemt šo sūdzību izskatīšanai pēc būtības. Bet 2004. gada 8. martā Latvijas valdība nolēma iesaistīties šajā lietā trešās puses statusā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv