Eiro ir ieguvuma, nevis zaudējuma simbols

Apollo
218 komentāri

Šodien, kad Latvijā saasinājušies viedokļi par un pret eiro, iesaku katram pašam sev godīgi atbildēt - vai es esmu par to, lai Latvija būtu daļa no vienotās Eiropas. Tieši tāpat, kā uz šo jautājumu atbildējām pirms nepilniem desmit gadiem, referendumā balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ar šo ideju es neaicinu uz referendumu par vai pret eiro. Kaut gan esmu par to, ka Latvijā ir biežāk jāorganizē referendumi, piemēram, par sociāliem vai vides jautājumiem, jo tā ir tiešās demokrātijas izpausme, rīkot referendumu par eiro, manuprāt, ir destruktīvi.

Eiro ir ieguvuma, nevis zaudējuma simbols

Foto: AFP/Scanpix

• Pirmkārt, eiro ieviešanas process ir sācies jau sen un tagad ievirzījies noslēguma fāzē. Līdz ar to mainīt praktiski neko vairs nevar.

• Otrkārt, referendums par eiro jau vienreiz ir noticis līdz ar balsojumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ko ir atzinuši arī juristi. Nesaprotu, kāpēc tikai tagad visi ir pamodušies, jo nebija jau noslēpums, ka kopš 2004.gada Latvija virzās uz eiro. Ja kāds saka, ka balsoja PAR iestāšanos ES, bet ne par eiro, tagad iesaku lasīt dokumentus, tajā skaitā tos, kurus paraksta vai par kuriem balso.

Valsts identitāte nepazudīs

Protams, jebkurām izmaiņām vienmēr būs atbalsts un noliegums, tas ir tikai normāli, un eiro pretinieki nav jānomētā ar akmeņiem. Lai izsaka savas bailes, bet cilvēkus maldināt nevajag. Ar pāreju uz eiro valsts identitāte nepazudīs. Diemžēl tagad eiro jautājums ir pacelts politikas līmenī - ja koalīcija ir par, tad opozīcija noteikti būs pret. Eiroskeptiķi izmanto jau gadu desmitiem pārbaudītās nacionālās vērtības – lats ir valsts neatkarības simbols, kam daļēji var piekrist. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados lats tiešām bija kas vairāk nekā tikai valūta - lats bija simbols Latvijas neatkarībai no Padomju Savienības (Krievijas). Tagad tiek mēģināts to visu piemērot Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Jā, lats man ir simbols, bet tas attiecas uz procesiem, kas saistīti ar neatkarības atgūšanu – jāatceras, ka latam ir tikai pārdesmit gadu, un, ja šī nauda būtu mūsu vienīgā identitāte, nebūtu tautas. Vienlaikus arī eiro man ir simbols. Taču tas nav lata zaudējuma simbols, bet gan ieguvuma simbols. Simbols tam, ka Latvija ne tikai simboliski, bet arī juridiski, finansiāli un ekonomiski ir un būs pilntiesīga dalībniece ES kultūras un finanšu telpā.

Uzskatu, ka naudas vienības simboliskā nozīme nav galvenā, lai arī ne mazsvarīga. Nauda galvenokārt ir maksāšanas līdzeklis. Protams, man būtu patīkami un simboliski, ja Vācijā, savulaik norēķinoties markās vai tagad eiro, man izdotu latus un daļa no manas dzimtenes ceļotu pa Eiropu. Taču neaizmirsīsim, ka tas, ko saražojam no vietējām izejvielām un pārdodam Latvijā, ir tikai neliela daļa no tirdzniecības apjoma. Tāpēc es neesmu gatavs šī simbolisma dēļ zaudēt naudu un uzturēt maiņas kantorus, latus pret eiro mainot, dodoties uz citām valstīm, vai mainot eiro pret latiem, pārrodoties Latvijā.

Igaunija ar eiro nav kļuvusi mazāk neatkarīga

Protams, cilvēkiem ir aizdomas par to, ka ar pāreju no lata uz eiro kārtējo reizi viņus piekrāps un viņi zaudēs daļu no uzkrātā. It īpaši bažas ir vidējai un vecākai paaudzei, kas piedzīvojušas ne vienu vien naudas maiņu, un tas ir saprotams. Taču šoreiz bažām nav pamata, jo lats jau sen ir saistīts ar eiro. Galvenā problēma ir tā, ka publiskajā telpā patlaban viss koncentrējas uz PAR vai PRET eiro, un vienkāršajam valsts iedzīvotājam nav pietiekami skaidrs, kas mainīsies un vai tiešām būs savādāk – labāk vai sliktāk.

Arī Igaunijā bija bailes par identitātes zaudēšanu, par zaudējumiem, pārejot no kronām uz eiro. Ja paskatāmies uz Ziemeļu kaimiņiem tagad, redzam, ka identitāte nav zaudēta un Igaunija nav kļuvusi mazāk neatkarīga – viņi joprojām dejo tās pašas tautas dejas, runā tajā pašā valodā.

Eiro ieviešana ir jāuzskata kā daļa no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā šī procesa noslēgums, kā punkts uz «i», kā garants Latvijas neatkarībai. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pamatoti par vienu no galvenajiem mērķiem un uzdevumiem izvirzīja atgriešanos Eiropā, no kuras Latviju izrāva pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Atgriešanās bija smags uzdevums, jo tikai daļa sabiedrības saprata, ka nevaram atgriezties tajā pašā Eiropā, kas bija tolaik.Kopš mūsu prombūtnes Eiropa ir kļuvusi citāda. Šajā laikā Eiropa pārdzīvojusi Otro pasaules karu, tam sekojošo auksto karu, vienotas Eiropas izveidi, Austrumeiropas valstu bloka sagrūšanu …

ES nav konfekšu kārba

Ceļojot pa Latviju, mēs ne vienmēr ievērojam vai padomājam par to, ka daudz kas būvēts un radīts par Eiropas Savienības - Vācijas, Francijas, Lielbritānijas u.c. valstu nodokļu maksātāju naudu. Ka mēs ne tikai dodam, bet arī saņemam. Turklāt aizmirstam, ka saņemam vairāk nekā dodam. Mēs aizmirstam, ka esam iestājušies ES ne tikai ar savām tiesībām, bet arī pienākumiem. To pieņemt nav viegli, jo ne viens vien Eiropas Savienību uztver kā tādu asorti konfekšu kārbu - tā konfekte man patīk, tā nepatīk, šo konfekti ņemšu, to atstāšu citiem. Taču mēs aizmirstam, ka līdz ar tiesībām nāk pienākumi.

Nereti Eiropas Savienību mēdz salīdzināt PSRS. Tās ir manipulācijas. Jā, Eiropas Savienība ir smagnēja struktūra. Jā, ir birokrātija un tajā daudz kas vēl uzlabojams. Bet mums reāli ir iespējams to ietekmēt. Ir NVO, kas aktīvi var darboties, ir Latvijas delegāti un pārstāvji Eiropas Savienības struktūrās. Vai gan jebkad agrāk Eiropā tika izvirzītas vienotas tiesības un prasības, lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem, maksimāli izlīdzinot iedzīvotāju dzīves līmeni? Tagad tas notiek, un tas taču ir lieliski!

Mums Latvijā par šiem ieguvumiem vajadzētu vairāk atcerēties ikdienā. Piemēram, par mobilo telefonu vienotajiem tarifiem, kurus regulē ne tikai brīvais tirgus, bet arī ES normatīvie akti. Par dalībvalstu drošību, produktu kvalitāti, monopolu ierobežojumiem, iepirkumu procedūrām un daudz ko citu, ko ikdienā nepamanām. Ir jāapzinās, ka ne vienmēr nacionālā valsts var piedāvāt labākās iespējas. Dažreiz ir labāk vērsties pie augstākstāvošām struktūrām, kuru iespējas ir daudz plašākas. To apliecināja arī ekonomiskā krīze, kuras cēloņi pamatā meklējami nacionālo valstu nepareizi, kļūdaini realizētā politikā. Savukārt krīzes pārvarēšanai resursi un iespējas ir virsnacionālajām struktūrām. Un tās palīdzēja Latvijai, tāpat kā tagad Grieķijai, Kiprai un varbūt drīz vēl kādai valstij. To nevajadzētu aizmirst, diskutējot par vai pret eiro Latvijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv