Eiropa ar bažām gaida Francijas referendumu par ES konstitūciju

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienības (ES) izpildvaras gaiteņos valda nervoza gaisotne, politiķiem gaidot Francijas vēlētāju lēmumu par ES konstitucionālo līgumu.  

Francūžu lēmums noraidīt konstitūciju var izraisīt tūlītēju rezonansi arī valsts iekšpolitikas arēnā, taču ES amatpersonas daudz vairāk bažījas par sekām, kuras pārējā Eiropā izsauks Francijas vēlētāju 29. maijā teiktais «nē».

Daudzi bažījas, ka gadījumā, ja Francijas referendumā konstitucionālais līgums tiks noraidīts, ES, kuru tagad veido 25 dalībvalstis, tiks ierauta vēl nepieredzētā politiskā krīzē.

ES amatpersonas brīdina, ka Savienībai var sākties drūms neskaidrības periods. Tiek paustas bažas, ka ES var noslēgties, pievēršoties tikai iekšējām problēmām, tādējādi apdraudot Savienības attiecības ar Tuvajiem Austrumiem, Irānu, ASV un Krieviju.

Viens no sagaidāmā haosa iemesliem ir tas, ka jaunā konstitūcija iecerēta kā instruments lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanai pēc pagājušā gada maijā notikušās ES paplašināšanās, kad savienībā tika uzņemtas desmit jaunas dalībvalstis.

Konstitucionālais līgums paredz arī ES ārlietu ministra amata izveidošanu un pastāvīgas prezidentūras ieviešanu, kurai būs jānodrošina ES galotņu sanāksmju vadība.

Jaunā konstitūcija paplašina arī jautājumu loku, kuros lēmums tiks pieņemts ar kvalificētā vairākuma balsojumu, un dokuments paplašina Eiropas Parlamenta pilnvaras.

Taču uz spēles likts daudz vairāk nekā ES darbības efektivitāte. Kā nesen izteicies Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, franču «nē» demonstrēs «Eiropas izgāšanos».

Tiks nodarīts kaitējums ES ārējam tēlam, turpināja Barrozu. «Cilvēki teiks: «Šie eiropieši nevar vienoties pat par līgumu.»

Ja konstitucionālo līgumu noraida viena no ES dibinātājvalstīm, tas radīs šaubas par Savienības uzticamību un radīs neskaidrību par visu bloka politiku nākotnē.

Amatpersonas brīdina, ka var tikt atlikta svarīgu un vitāli nepieciešamu lēmumu pieņemšana, tai skaitā arī sarunas par jaunā budžeta projektu, turpmāko paplašināšanos, un, jo īpaši, gaidāmās iestāšanās sarunas ar Turciju un Horvātiju, vienlaikus mazinoties ES ietekmei pasaules mērogā.

Pieaug arī bažas, ka franču negatīvais balsojums graus uzticamību kopīgajai valūtai eiro un liks investoriem šaubīties par līdzekļu ieguldīšanas lietderību ES.

Francijai noraidot konstitūciju, vienkārši tiks ierosināts «ES politiskais sabrukums», nesen izteicās Francijas ārlietu ministrs Mišels Barnjē.

«Eiropa ir stiprāka, ja tā runā vienā balsī,» pagājušajā nedēļā savukārt uzsvēra Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, aicinot Francijas vēlētājus «nepamest pārējos eiropiešus nelaimē».

Jauno ES konstitūcijas līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29. oktobrī Romā — tajā pašā vietā, kurā 1957. gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums.

Astoņas dalībvalstis plāno līgumu nodot apstiprināšanai tautas balsošanā. Pirmā referendumu jau februārī sarīkoja Spānija, kuras vēlētāji Eiropas konstitūcijai teica «jā», tomēr balsošanas aktivitāte bija neparasti zema.

Viens no izšķirošajiem brīžiem konstitūcijai būs Francijas referendums, kas notiks 29. maijā. Pēdējās sabiedrības domas aptaujas liecina, ka aptuveni 54% aptaujāto francūžu gatavojas balsot pret ES līguma apstiprināšanu.

Arī Nīderlandē, kur referendums par ES konstitūciju notiks 1. jūnijā, vēlētāju vidū pastiprinās opozīcija ierosinātajai ES konstitūcijai. Kādā nesen sarīkotā aptaujā konstatēts, ka pret konstitūciju varētu balsot 57% vēlētāju. Tomēr Nīderlandē referenduma iznākums nav saistošs.

Luksemburgā referendums paredzēts 10. jūlijā, bet Dānijā — 27. septembrī.

Polijā referendums varētu notikt 9. oktobrī kopā ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, Portugāle plāno sarīkot referendumu decembrī kopā ar municipālajām vēlēšanām, Īrijā referendumu varētu sarīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet Čehijā — 2006. gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.

Eiroskeptiskajā Lielbritānijā premjerministrs Tonijs Blērs ir solījis 2006. gada sākumā sarīkot referendumu. Taču, ja Francijas iedzīvotāji referendumā nobalsos pret konstitūciju, tad Lielbritānijā, visdrīzāk, referendums nenotiks.

Pārējās dalībvalstīs — Kiprā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Maltā, un Zviedrijā — lēmumu pieņems nacionālie parlamenti, lielākoties šogad.

Konstitūciju jau galīgi ir apstiprinājuši astoņu valstu — Austrijas, Spānijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas — parlamenti.

Beļģijas parlaments ES konstitūciju apstiprināja 20. maijā, bet par līgumu vēl jānobalso pieciem reģionālajiem parlamentiem.

Vācijas parlamentu apakšpalāta ir teikusi «jā» konstitucionālajam līgumam, bet augšpalātā balsojums paredzēts piektdien, 27. maijā, un tiek uzskatīts par tīru formalitāti, jo to atbalsta gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas.

Lai ES konstitūcija stātos spēkā, tā jāratificē visām 25 ES dalībvalstīm. Ja konstitūciju noraidīs kaut vai tikai viena dalībvalsts, līguma nākotne kļūs apšaubāma.

ES amatpersonas norādījušas, ka viņiem nav «plāna B» gadījumam, ja Francija konstitūciju izgāzīs, un ka šāds francūžu vai jebkuras citas dalībvalsts lēmums nozīmēs visa sarežģītā sarunu procesa atsākšanu, lai vienotos atkal par jaunu līguma tekstu. Tomēr, kā nesen intervijā Francijas radio uzsvēra Barrozu, vairākums dalībvalstu nav gatavas vēlreiz sēsties pie sarunu galda.

«Godīgi sakot, tā nav izeja,» atzina EK prezidents.

Francūžu spēja balansēt uz naža asmens nav nekas jauns. 1992. gadā Francijas vēlētāji piedalījās referendumā par Māstrihtas līgumu, un tas tika apstiprināts tikai ar 51,01% vēlētāju balsu. Šis līgums bija pamatā Eiropas Ekonomiskās kopienas pārtapšanai par ES un vienotas eiro zonas izveidošanai.

Briselē cer, ka franču vēlētāji galu galā tomēr kārtējo reizi, kaut ar niecīgu balsu pārsvaru, nodemonstrēs savu atbalstu ES.

Līdzko balsojums Francijā būs beidzies, visa uzmanība tiks pievērsta Nīderlandei, kuru arī, šķiet, apņēmis negaidīts eiroskepticisma vilnis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv