Eiropas komerciālajā NĪ investēs 50 miljardus eiro

Apollo
0 komentāru

Saskaņā ar «Jones Lang LaSalle» sniegto informāciju, kas izklāstīta jaunajā Eiropas kapitāla tirgus pārskatā «Laiks lemt» («Time for Decision»), vairāk nekā 50 miljardu eiro liels kapitāls 2009. gadā tiek atvēlēts investīcijām Eiropas komerciālā nekustamā īpašuma (NĪ) iegādē.

Eiropas komerciālajā NĪ investēs 50 miljardus eiro

Foto: www.varianti.lv

Lai gan atsevišķas problemātisko īpašumu iegādei atvēlētā kapitāla apjoma aplēses ir pārspīlētas, tomēr institūcijas, trešo personu naudas pārvaldītāji, iespēju fondi (opportunity funds), starptautiskie fondi, daži Vācijas atvērtie un slēgtie investīciju fondi meklēs attiecīgās iespējas, lai ienāktu tirgū. 

Tonijs Horels (Tony Horrell), «Jones Lang LaSalle» Eiropas Kapitāla tirgus departamenta direktors, paziņoja: «Mums nav šaubu, ka darba apstākļi 2009. gadā būs izaicinošāki salīdzinājumā ar iepriekš tirgū pieredzētiem, taču tiem, kas būs spējīgi ņemt vērā vidēja termiņa perspektīvas un kam būs pieejams kapitāls, 2009. gads tirgū būs apskaidrības gads un dažas iespējas būs pārāk labas, lai tās palaistu garām. Prātīgs investors šo gadu veltīs pareizai savu pozīciju izstrādāšanai, lai, tām parādoties, izmantotu labvēlīgo situāciju iespējas savā labā.»

NĪ parādu finansējums šogad būs joprojām ierobežots ar zemu aizdevuma summas–aktīva vērtības attiecības līmeni un augstu maržu. Horels turpināja: «Mēs sagaidām, ka būs jāpaiet no trīs līdz pieciem gadiem, lai bankas uzlabotu savu bilanču rādītājus, sākot šo problēmu risinājumu 2009. gadā. Jādomā, ka bankas būs ārkārtīgi piesardzīgas un konservatīvas, apstrādājot savu nerealizētā nekustamā īpašuma klāstu, un sevišķi izvēlīgas attiecībā uz aizdevumu kritērijiem.»

NĪ vērtība dažos tirgos kritusies par gandrīz 40%, salīdzinot ar to maksimālo līmeni 2007. gada vasarā, un īpašuma vērtības erozija turpināsies arī 2009. gadā, kālab dažos gadījumos būtu labāk pārdot tagad. 2008. gada ceturtajā ceturksnī dažos Eiropas tirgos tika novērota ienesīguma līmeņa pieaugums pāri 200 bāzes punktiem, salīdzinot ar iepriekš sasniegto maksimālo līmeni, pirmklasīgiem birojiem un tirdzniecības centriem, savukārt citi piedzīvojuši 50 bāzes punktu korekciju.

Naidžels Robertss (Nigel Roberts), «Jones Lang LaSalle» Eiropas izpētes biroja vadītājs, komentēja: «Dažos tirgos, tādos kā Londonā, Parīzē vai Madridē, tirgus korekcija noritējusi labi, un tas bez šaubām piesaistīs investoru interesi pie jaunā cenu līmeņa. Cenu vērtējumi, ienesīguma līmeņa indikatori un aktīvu cenu veidošana 2009. gadā būs izšķirīgi faktori  investoriem, kuri apsver laiku, kad viņi varētu ienākt tirgū, un vērtē cenas un mainīgo rādītāju savstarpējo atkarību. Mēs arī paredzam, ka tirgus apstākļi veicinās tādu nekustamo īpašumu pastiprinātu parādīšanos, kuri tirgū parasti parādās reti, un tieši tie noteiks pamatcenas vai arī īpašnieku maiņu neatkarīgi no tā, vai tirgus jau būs sasniedzis savu zemāko atzīto cenu līmeni.»

Naidžels Robertss secināja: «Nomas tirgi un nomnieku prasību ietekme būs kritiskie elementi cenu un vērtību noteikšanai 2009. gadā. Piedāvājuma apjoms netiek uzskatīts par problēmu, jo piedāvājumi parasti nav apgrūtināti ar nerealizētiem plāniem vai apbūvi. Laikā, kad tiek novēroti visvājākie ekonomiskie rādītāji pēdējo gadu desmitu periodā, uzmanība tiks fokusēta uz pieprasījuma esamību. Tomēr dažos tirgos vājš pieprasījums veicinās vēl augstāku brīvo platību  līmeni.»

Andžejs Neguliners, «Re&Solution Latvia» vadītājs, komentē situāciju Baltijas valstīs: «Lielākā daļa vietējā Baltijas tirgus dalībnieku jau ir guvuši pamatīgu mācību no savām iepriekš pieļautajām kļūdām. Acīmredzams rezultāts ir tirgū piedāvātā investīciju produkta kvalitātes paaugstināšanās, ar labi strukturētiem nomas līgumiem, profesionālu īpašumu pārvaldīšanu, starptautisku arhitektu iesaistīšanu, lielu uzmanību ēku tehniskai kvalitātei — tas viss kļuvis par katra jauna un lielāka projekta sastāvdaļu, tādējādi radot labāku piedāvājumu un attiecīgi izpildot investīcijas kritērijus, pēc kuriem vadās lielākā institucionālo investoru daļa, kuri ir ieinteresēti potenciālajā darbībā Baltijas valstīs.

Tā kā vietējie tirgi, ievērojot lielāko institucionālo investoru prasības, sāk piedāvāt iespējas investēt reģiona pirmās klases īpašumā, sagaidāms, ka pasaules vadošie fondu investori būs redzami Baltijas tirgū tuvāko divu trīs gadu laikā.

Situāciju Baltijas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik vērtē un novēro tradicionālie investori no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Vācijas un Krievijas. Investori ir labi informēti par pastāvošo tirgus situāciju un vienlaikus novērtē visus pamata riskus, cenu līmeni, investīciju atdevi un perspektīvas viņu pašu un ārzemju tirgos, ieskaitot Baltijas reģionu. Galveno interesi izraisa investīcijas pirmklasīgās un A klases telpās ar stabilu naudas plūsmu, tādi kā tirdzniecības centri, loģistikas telpas un citi komercīpašumi. Cenu līmenis, ko piedāvā attīstītāji un komerciālo objektu īpašnieki, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, tāpēc investoru interese ir pieaugusi.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. novembris

Vārda dienas

Alfons, Aldris, AldisVilora, Vilonija, Alfonss, Alfonija, Alfins, Aldra, Aldijs, Airida

Valūtu kursi

22.11.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv