Eiropas Savienības esošās un potenciālās kandidātvalstis

Apollo
4 komentāri

Horvātijai 1.jūlijā kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, virkne citu valstu gaida savu kārtu pievienoties blokam vai vienkārši cer nākotnē saņemt uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas.

Eiropas Savienības esošās un potenciālās kandidātvalstis

Foto: AFP/Scanpix

Iestāšanās sarunas šobrīd ir sākušas vien trīs valstis - Islande, Melnkalne un Turcija, savukārt vairākas citas valstis uzskatāmas par kandidātvalstīm, bet vēl citas - par potenciālajām kandidātvalstīm, kas varētu izteikt vēlmi tikt uzņemtām ES.

Sarunas sākušas

Turcija

Turcija ir ilglaicīgākā ES kandidātvalsts - pirmo pieteikumu uzņemšanai savienībā tā iesniedza jau 1987.gadā. Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika sāktas vien 2005.gadā, tomēr pēdējo gadu laikā sarunas vairākkārt apstājušās, galvenokārt ņemot vērā opozīciju no atsevišķām dalībvalstīm, ieskaitot Vāciju. Sarunas kavē arī tas, ka Turcija atsakās normalizēt savas attiecības ar Kipru, kuras ziemeļu daļu tā okupēja 1974.gadā.

Ņemot vērā nesenos iedzīvotāju protestus pret valdību un pieaugošo starptautisko kritiku saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, Turcijas iestāšanās ES šobrīd šķiet arvien tālākas nākotnes perspektīva.

Islande

Iestāšanās sarunas ar Islandi tika sāktas 2010.gadā un valsts jau šobrīd ir pieņēmusi virkni ES regulu, tomēr pagaidām sarunas ir izvairījušās no jūtīgākajiem jautājumiem, kā, piemēram, zivsaimniecības nozare.

Šogad pie varas valstī nāca jauna centriski labēja koalīcija, kas ir piesardzīgāka attiecībā uz pievienošanos ES nekā iepriekšējā koalīcija. Jaunā valdība uzskata, ka pirms sarunu turpināšanas būtu nepieciešams rīkot referendumu.

Islande jau šobrīd ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) un Šengenas zonas dalībvalsts. Divas trešdaļas no Islandes ārējās tirdzniecības apjoma nodrošina tirdzniecība ar ES dalībvalstīm.

Melnkalne

Melnkalne iestāšanās sarunas sāka 2012.gadā un šogad tika slēgtas sarunas otrajā no kopumā 35 sarunu sadaļām, tomēr nozīmīgākie sarunu jautājumi, tajā skaitā tieslietu sistēmas reformas, pagaidām vēl nav apspriesti.

Brisele ir uzsvērusi, ka Melnkalnei ir nākotne Eiropā, aicinot valsts valdību aktīvāk cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību.

Kandidātvalstis

Maķedonija

Bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija kandidātvalsts statusu ieguva 2005.gadā un Eiropas Komisija (EK) 2009.gadā atbalstīja oficiālu sarunu uzsākšanu, tomēr vēl ir nepieciešams saņemt arī Eiropas līderu apstiprinājumu.

Grieķija oficiāli atbalsta Maķedonijas iestāšanos ES, tomēr uzstāj, ka valsts nevar lietot nosaukumu «Maķedonija», jo tā sauc arī Grieķijas ziemeļu reģionu. Grieķija ierosina valsti saukt par «Ziemeļu Maķedoniju».

Serbija

Kandidātvalsts saturs Serbijai tika piešķirts pagājušajā gadā, bet šā gada jūnija beigās notiekošajā samitā ES līderi apstiprināja arī oficiālo sarunu sākšanu. Sagaidāms, ka sarunas tiks sāktas ne vēlāk kā nākamā gada janvārī.

Galvenais šķērslis Serbijas virzībā uz ES bija tās attiecības ar Kosovu. Aprīlī Serbija un Kosova noslēdza vienošanos par attiecību normalizēšanu.

Potenciālās kandidātvalstis

Kosova

Kosova 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet to neatzīst nedz Serbija, nedz vairākas citas Eiropas valstis, tajā skaitā Spānija.

Pēc aprīļa vienošanās par attiecību normalizēšanu ar Serbiju, EK ir ierosinājusi sākt ar Kosovu sarunas par sadarbības līguma noslēgšanu.

Albānija

Albānija pieteikumu uzņemšanai ES iesniedza 2009.gadā. Galvenie Albānijai izvirzītie priekšnosacījumi ir - vēlēšanu sarīkošana atbilstoši starptautiskajām normām, kā arī skarba vēršanās pret organizēto noziedzību un korupciju.

Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina virzībā uz ES atpaliek no savām Balkānu kaimiņvalstīm. Tā vēl joprojām nav grozījusi konstitūciju atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas prasībām. Cilvēktiesību tiesa uzstāj, ka valsts diskriminē ebreju un čigānu minoritātes, jo saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas konstitūciju parlamenta augšpalātā vai par prezidentu var ievēlēt vienīgi pārstāvjus no serbu, horvātu un musulmaņu kopienām.

Citas valstis

Eiropas Komisija par potenciālajām ES kandidātvalstīm uzskata arī sešas bijušās Padomju Savienības valstis - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šīs valsts ietilpst ES Austrumu partnerībā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv