Eiropas Savienības komisāre - Sandra Kalniete

Apollo
0 komentāru

Šodien Briselē darbu sāk Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra jaunās ēnas komisāres Sandras Kalnietes birojs, kurā strādā trīs darbinieki. Oficiāla vēsts, kura ļauj secināt, ka Kalnietes tautfrontietes tēls palēnām aiziet pagātnē, toties priekšplānā izvirzās jaunais ampluā — celmlauze Eiropas Savienībā.

Sandra Kalniete ar kolēģiem vēro Eiropas karoga pacelšanu Doma laukumā.

Sandra Kalniete ar kolēģiem vēro Eiropas karoga pacelšanu Doma laukumā.

Foto: AFI/B.Koļesņikovs

Pieļauju, ka daudz saistošāk un arī «dzeltenāk» par Sandru Kalnieti būtu lasīt tad, ja cilvēki savu sakāmo būtu bijuši gatavi paust, neslapstoties aiz standartfrāzes «ai, nu tu taču saproti, kā es pēc tam…». Tāpēc esošo un bijušo līdzgaitnieku teksti līdzinās diplomātu valodai, kas, kā zināms, ir tāda… nekāda. Savukārt savu privāto dzīvi, cik nu gribējusi, Kalniete ir pati norunājusi no sevis nost (arī abās grāmatās) un šobrīd savās publiskajās intervijās rādās pašapzinīga un pareiza. Pati teic — pragmatiska un reālistiska.

No mīlestības līdz naidam

1998. gadā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Sandra Kalniete, būdama ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā, atzīst, ka ir tikusi Latvijā slavēta, apbrīnota, nīsta un aprunāta: «Es esmu priecīga, ka laiks, kad mani dievināja un nīda, ir beidzies. Es varu iet mierīgi pa ielu, un neviens man nemetas ap kaklu un arī nevīsta pret mani dūres. Esmu iemācījusies nirt tajā melnajā bezdibenī, ko sauc par «nepazīstamu cilvēku jūru». Es nekad neaizmirsīšu to šausminošo sajūtu savā pirmajā pieņemšanā, tas bija Stokholmā — es jutos kā tāda lauku meitene ar vaļā muti. Un tam es iekšēji tā īsti nekad neesmu tikusi pāri, jo nevar ieiet sabiedrībā, kad tev ir 40 gadu. Es apskaužu šodienas jauno paaudzi, kas aug atvērtā sabiedrībā. Es tomēr esmu augusi noslēgtā sabiedrībā, kur svešiniekam neuzsmaida. Tagad to visu esmu iemācījusies, un tas kļūst par manu sejas daļu — šis smaids. Bet iekšēji es tomēr dodu priekšroku pazīstamai sabiedrībai. Nevis šai svešinieku burzmai, kurā man jāpavada daļa sava laika — jo tas ir līdzeklis, kā veicināt kontaktus un kaut ko izdarīt, kas var reiz noderēt.»

Interesanti, vai pēc sešiem gadiem Sandra Kalniete arī šo laiku atcerēsies kā naida, apbrīnas, slavas un aprunāšanas apvītu?

Emocionālā «plinšu sieva»

Kad 2001. gada janvārī RB portretēja Sandru Kalnieti, kādreizējais cīņu biedrs Jānis Jurkāns viņu nodēvēja par «plinšu sievu ar ādas mēteli līdz zemei, kas aicina cīņā visus». Par šo laiku ir lasīts un dzirdēts — vai, kā Kalniete mainījusies! Tagad Jurkāns saka: «Mēs maināmies tādā ziņā, ka kļūstam vecāki. Citas maiņas neesmu ievērojis, jo nestrādājam blakus.» Kalnietes nokļūšanu Eiropas komisāres postenī viņš komentē pieklājīgi, bet noraidoši lakoniski: «Politiska veiksme.» Kultūras ministre Ingūna Rībena uzreiz noteic, ka īpaši labi nu jau bijušo ārlietu ministri Kalnieti nepazīst, lai tā uzreiz ņemtos raksturot. Taču, jā — esot sarāvušās «par kultūras lietu un Irākas lietu». Sandra Kalniete aizstāv ASV invāziju Irākā — norāda Dānijas laikraksts «Berlingske Tidende», kuru nāksies citēt ne reizi vien.

Savukārt citi līdzgaitnieki, nez kāpēc anonīmi, Sandras Kalnietes darbaspējas vērtē itin atzīstami: «Pati vergo un citiem liek vergot. Visur pati iedziļinās, lai spēles laukumu pārredzētu, un varbūt nereti dara arī to, kas viņai pēc ieņemamā amata nebūtu jādara.» Arī kādreizējais Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns, atceroties senos laikus, RB ir teicis: «Mēs viņai uzticējāmies. Gan viņa pati rāvās, gan uzkrāvām diezgan praktiskas lietas.»

«Ja jūs domājat manu algu, tad — es saņemu tik, cik Šveicē saņem mazkvalificēta sekretāre. Bet tas man netraucē veikt savus pienākumus,» pirms vairākiem gadiem Sandra Kalniete prata skarbi atcirst kādai žurnālistei, kura interesējās par «Francijas periodu» Kalnietes diplomātes karjerā. Vēl par agru sacerēt leģendas par Kalnieti, taču arī RB lasāms, ka šādi tādi nostāsti jau cirkulē. Piemēram, viņa esot «iekrāvusi pa brillēm» Jānim Krūmiņam (tam, kuram ir bijis tik daudz amatu, ka visus nenosaukt). Pati Kalniete precizēja, ka situsi nav, bet gan pacēlusi roku un piedraudējusi, atzīstot, ka «normālos apstākļos cilvēki neuzvedas kā es», bet toreiz bijis vainojams stress.

Joprojām īsti nevar saprast, vai Kalniete ir mainījusi uzvedību stresa apstākļos. It kā esot nesavaldīga, it kā mēdzot uzkliegt. Bet, kā jau minēju, viņas kolēģi diplomātisko valodu apguvuši perfekti, lai citi tā arī nesaprastu — nu tad kliedz un ārdās vai tomēr ne. Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš gan bijis atklāts atzīt, ka «Kalniete ir emocionāla, kad tiek runāts par Latvijas vēsturi, reizēm viņas acīs var redzēt asaras». Tomēr viņš nedomājot, ka savā nākamajā darbā Briselē viņa bieži tikšot aizkustināta līdz asarām. Arī Eiropas Savienības svinēšanas fotogrāfijās redzams, ka Kalniete ļaujas savām izjūtām — pat līdz asarām.

Citāda diplomātija

Šogad, uzstājoties Leipcigas grāmatu tirgus atklāšanā, Sandra Kalniete izraisījusi Vācijas ebreju kopienas viceprezidenta Salomona Korna sašutumu. Viņš pat pametis zāli pēc tam, kad Kalniete pateikusi: «Abi totalitārie režīmi — nacisms un komunisms — bijuši vienlīdz noziedzīgi.» Arī pēc notikušā viņa palikusi pie sava. Jau minētais izdevums «Berlingske Tidende» norāda, ka Kalnietei un citiem komisāriem no jaunajām dalībvalstīm ir citāda pieeja vēsturei nekā veco dalībvalstu komisāriem. Laikraksts arī uzsver, ka Kalniete pievērsusi sev uzmanību ar asiem pārmetumiem Krievijai, kas diezin vai tiks pieņemti, kad viņa kļūs par Eiropas Komisijas daļu. «Jaunajiem komisāriem nāksies pierast, ka turpmāk viņi drīkstēs uzstāties tikai kā kolektīva daļa, un uz izteikti nacionāliem izteikumiem šeit raugās greizi,» laikraksts citējis kādu Eiropas Komisijas pārstāvi.

Kad Kalniete pērn tika minēta kā iespējamā pretendente uz ES komisāres amatu no Latvijas, viņa uzreiz neatklāja, vai būtu gatava šādu piedāvājumu pieņemt. Tagad komisāre precizē, kāpēc bija vajadzīgs laiks pārdomām: «Tāpat kā daudzi komisāri, es ļoti labi apzinos, ka man tiks pierakstīta nacionālo interešu nodošana.» Viņas vārdiem runājot, ne vienmēr lēmumi, kurus Eiropas Komisija pieņems, būs pielaikojami visām dalībvalstīm. Sašutums par televīzijā dzirdētiem līdzīgiem Kalnietes tekstiem jau sāk izskanēt. Gan jau vēlēk viņa saņems vēl bargāku kritiku. No savējiem Latvijā, protams.

Joprojām eksotika

«Esmu kļuvusi par tādu kā jauno komisāru mediju zvaigzni. Es it kā simbolizēju sagrābtās Austrumeiropas likteni. Es to uztveru kā misiju, kaut arī šis vārds man ne visai patīk. Cenšos to uztvert ļoti apzinīgi, reizēm atļaujos pat dažus iestudētus elementus. Un tas man pašai nepatīk, jo iekšēji sāku zaudēt to dabisko, kas ir šajā stāstā,» Sandra Kalniete par sevi. Bet stāsts, kas aizkustinājis pasauli, ir viņas sarakstītā grāmata «Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos», kura guvusi arī starptautisku atzinību. Kalnieti kā eksotiku, šķiet, uztver un citiem piedāvā arī citādu dzīvi pieredzējusī Rietumu pasaule. Tā pati minētā dāņu avīze raksta, ka Kalniete darbā uz Briseli došoties ar īpaši dramatisku personisko un politisko pieredzi, jo veikusi ceļu no Staļina Gulaga līdz Briseles varas gaiteņiem.

«Vai Sandra Kalniete ar savu pieredzi skarbajā cīņā par neatkarīgu Latviju kļūs par varas faktoru jaunajā Eiropas Komisijā, rādīs laiks. Katrā ziņā viņa kliedēs skandināvu mītu par to, ka Eiropas komisāri ir tikai «ierēdņi un tehnokrāti»,» pareģo spalvasbrāļi Dānijā. Dzīvosim, redzēsim.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

02

2014. gada 2. oktobris

Vārda dienas

Skaidris, IlmaTils, Tillija, Tilla, Tesa, Terijs, Ilna, Ilmija, Ilme, Hilma

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +5 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 07:29
Saule riet: 18:55
Dienas ilgums: 11:26

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

02.10.2014
Ienākt apollo.lv