EK: aizdevums nav paredzēts uzņēmumiem un mājsaimniecībām

Apollo
0 komentāru

Latvijai, rīkojoties ar starptautisko finansējumu, nevajadzētu radīt nepamatotas gaidas sabiedrībā un sociālajos partneros, vēstulē premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) un finanšu ministram Atim Slakterim (TP) norādījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.

nauda, eiro

Foto: freephoto1.com

Viņš arī uzsvēris, ka finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

ES Padomes 20. janvāra lēmums, ar kuru tika izteikts atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumiem par ES vidēja termiņa finansiālo palīdzību Latvijai, skaidri apliecina visu dalībvalstu solidaritāti ar Latviju tās ekonomiskajās un finanšu grūtībās. Tās pamatā ir atbalsts un uzticēšanās Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai, kurā ir izvirzīti augsti mērķi un kuru 2008. gada 12. decembrī apstiprināja Saeima.

Programma ir pirmais vērā ņemamais solis, lai novērstu nelīdzsvarotību, kas novedusi pie maksājumu bilances finansēšanas vajadzībām, turklāt tā nosaka svarīgas finanšu un struktūrpolitikas izmaiņas un prasa īstenot ambiciozu fiskālo konsolidāciju. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai programma tiktu īstenota pilnībā un ar maksimālu atdevi, uzsvērts vēstulē.

«Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka prasītās izmaiņas atrisinās visas Latvijas problēmas, tomēr mēs uzskatām tās par nepieciešamām, lai atjaunotu virzību uz ilgstošu un stabilu izaugsmi un nākotnē beidzot izpildītu nepieciešamos nosacījumus eiro ieviešanai. Šajā nolūkā Komisija rūpīgi uzraudzīs, vai programma tiek īstenota pilnā apjomā,» norāda Almunja.

Tiek uzsvērts, ka starptautiskās finansiālās palīdzības pakete, kuras ievērojamāko daļu nodrošina ES, ir ļoti liela salīdzinājumā ar Latvijas ekonomiku. Šā iemesla dēļ finansējuma avotus, kurus darījusi pieejamus ES, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Pasaules Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, ir svarīgi izmantot pārdomāti.

«Lieki piebilst, ka mēs gaidām rūpīgu saņemto līdzekļu pārvaldību un kontroli, kurā būtiska loma būtu jāatvēl neatkarīgām un efektīvi funkcionējošām revīzijas un pretkorupcijas institūcijām,» uzsver komisārs.

Kopējam finansējuma apjomam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstermiņa likviditāti un sekmētu attiecīgos ārējos pielāgojumus vidējā termiņā. Nosacījumi, ar kuriem tiek nodrošināta palīdzība ilgtermiņa stabilitātes atjaunošanai, ir vērsti uz banku un finanšu sektora regulējuma un pārraudzības pilnveidošanu, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un konkurētspējas uzlabošanu, saglabājot šaura koridora valūtas kursu, ko kā viennozīmīgu nosacījumu izvirzīja Latvijas valdība.

«Protams, nav obligāti jāizmanto viss pieejamais finansējums līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim, ja ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojas straujāk, nekā prognozēts. Tiešām ir pamats domāt, ka Latvijai nevajadzēs izmantot visu pieejamo finansiālo palīdzību,» norādīts vēstulē.

Lai stabilizācijas programma būtu sekmīga, ir svarīgi piešķirto finansējumu izmantot iecerētajiem nolūkiem. Finansiālās palīdzības piešķiršanas sarunu sākuma fāzē Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunojot uzticēšanos banku sektoram un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves.

Tas ietvēra 2009.–2011. gada valdības budžeta deficīta finansēšanu un valdības parādu atmaksu. Līdztekus situācijā, ja banku sektors piedzīvotu nevēlamus notikumus, daļa palīdzības būtu izmantojama mērķtiecīgam kapitāla palielināšanas vai atbilstošam īstermiņa likviditātes atbalstam. Tomēr finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, uzsvēris Almunja.

Runājot par ārvalstu rezervēm, to mērķis ir garantēt, ka bāzes nauda ir adekvāti nodrošināta ar starptautiskajām rezervēm, lai saglabātu valūtas kursa stabilitāti.

Ņemot vērā šos konkrētos mērķus, ir svarīgi neradīt nepamatotas gaidas sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus šajos jautājumos. «Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni,» teikts vēstulē.

Nobeigumā Almunja uzsver Eiropas Komisijas pārliecību, ka ir nepieciešama abpusēja skaidra izpratne par maksājumu bilances atbalsta mērķiem, lai novērstu vēlākus pārpratumus, tādēļ viņš lūdz apliecināt valdības izpratni un piekrišanu šajā svarīgajā jautājumā, parakstot šo vēstuli un atsūtot to, tiklīdz tas ir iespējams.

LETA jau ziņoja, ka lielākais starptautiskā aizdevuma apmērs jeb 36% no kopējās summas tiks novirzīti finanšu sektora stabilizēšanai, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM sagatavotajā apkopojumā par ekonomikas sildīšanu 2009.–2011. gadā norādīts, ka finanšu sektora stabilizēšanai plānoti 1,902 miljardi latu jeb 36% no kopējā aizdevuma Latvijai apjoma.

Iepriekš tika publiskots arī starptautiskā aizdevuma Latvijai precīzs piešķiršanas grafiks.

Kopumā Latvijai būs pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu).

Eiropas Komisijas 2009. gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010. gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011. gadā — arī 100 miljoni eiro.

SVF 2009. gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010. gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011. gadā — arī 100 miljoni eiro.

Ziemeļvalstis — Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija — 2010. gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009. gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011. gadā — arī 200 miljoni eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009. gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010. gadā — 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv