EK raizējas par vairākiem Latvijas ekonomikas rādītājiem

Apollo
84 komentāri

Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu ikgadējo Brīdinājuma mehānisma ziņojumu (BMA), kurā tiek analizēti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšējās un ārējās nelīdzsvarotības riski. Ziņojumā apskatīta arī Latvija un par būtiskākajiem turpmāko divu gadu nestabilitātes riskiem atzīti augstais bezdarba līmenis un negatīvā investīciju bilance.

EK raizējas par vairākiem Latvijas ekonomikas rādītājiem

Foto: CC BY-NC-SA 2.0

Apskatot ārējo nelīdzsvarotību un konkurētspēju, EK secinājusi, ka ir noticis ievērojams tekošo kontu uzlabojums arī tajās dalībvalstīs, kurām mēdza būt lieli deficīti. Šo valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Spānija, Slovākija, Slovēnija un arī Latvija. Tomēr tiek atzīmēts, ka ievērojamu uzlabojumu šo valstu ārējās bilancēs radījis importa sarukums, kam pamatā bija iekšzemes pieprasījuma samazinājums.

Ziņojuma autori atzīmē, ka Latvijai ir stipri negatīva neto starptautisko investīciju pozīcija, kas sastāda -67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tik negatīva neto starptautisko investīciju pozīcija padara šo valstu finansēšanas nosacījumus jutīgus pret ietekmi, ko rada izmaiņas ekonomikas perspektīvās un tirgus nervozitāte. Robežvērtība, ko iesaka EK ir -35%, Latvija to tādējādi pārsniedz gandrīz divas reizes.

Apskatot iekšējo nelīdzsvarotību ziņojumā konstatēts, ka daudzās dalībvalstīs turpinās bilances korekcijas, bet privātā sektora parāda uzkrājumi joprojām ir lieli. Latvijā privātā sektora parāds sasniedz 92% no IKP. EK noteiktā robežvērtība gan ir daudz augstāka – 133%.

Vairākās dalībvalstīs krīzes un pēckrīzes fāzēs ir būtiski pieaudzis bezdarbs. Spānija, Horvātija, Latvija, Lietuva un Slovākija, kā arī Grieķija, Īrija, Kipra un Portugāle uzrāda augstu vai ļoti augstu bezdarba līmeni. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā vidējais bezdarba līmenis bija 16,9%, kas ievērojami pārsniedz EK noteikto robežvērtību – 10%. Tomēr turpmākos gados EK Latvijai prognozē bezdarba līmeni jau stabilitātes robežās - 10,4% 2014.gadā un 9,5% 2015.gadā.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras iepriekšējās kārtās Latvija netika noteikta kā valsts, kurā vērojama nelīdzsvarotība. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā vairāki rādītāji pārsniedz EK noteiktās robežvērtības. Tādas jomas ir neto starptautisko investīciju pozīcija un bezdarba līmenis. Tomēr abi rādītāji virzās pareizajā virzienā, un uzlabojumu temps ir ievērojams, konstatēts ziņojumā.

Iekšējo rādītāju ziņā vispārējās valdības sektora parāds joprojām ir ievērojami zem robežvērtības (60% no IKP), un tiek prognozēts, ka tas samazināsies zem 40 % 2015.gadā, kad tiek paredzēts, ka Latvija būs atmaksājusi trīs ceturtdaļas no ES aizdevumiem, kas tai tika izmaksāti no 2009. līdz 2011.gadam. Kopumā EK lēmusi, ka šajā posmā neveiks papildu padziļinātu analīzi, jo Latvijas ekonomikas situācija ir pietiekoši stabila.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv