Ekologi: Uz Zemes sācies kārtējais izmiršanas periods

Apollo
0 komentāru

Slimības un cilvēka darbība var izraisīt uz Zemes masveidīgu izmiršanu, kas būtu jau sestā planētas vēsturē. Vēl vairāk, daudzas pazīmes liecina, ka planēta jau tagad to pārdzīvo: par pirmajiem izmiršanas «perēkļiem» riskē kļūt Austrālija, Jaunzēlande un Klusā okeāna salas, brīdina ekologi.

Zeme

Foto: Scanpix/Reuters

Draudošā stāvoklī atrodas liela daļa Dienvidu puslodes, teikts žurnālā «Conservation Biology» publicētajā ziņojumā. Viens no tā vadošajiem autoriem, Jaundienvidvelsas universitātes ekologs Ričards Kingsfords, skaidro, ka šajā reģionā izmiršanas iespēja ir lielāka nekā jebkur citur uz Zemes.

«Mums ir pārsteidzoša daba, taču ievērojama tās daļa tiek izpostīta mūsu acu priekšā. Bioloģiskajām sugām draud areāla zaudēšana vai sašaurināšanās, citu sugu invāzija, klimata pārmaiņas, cilvēka veiktā zemju ekspluatācija, piesārņojums un slimības,» viņa vārdus citē britu laikraksts «The Guardian».

Kā uzskata zinātnieki, galvenos draudus rada ekosistēmu sabrukums un degradācija. Piemēram, Austrālijā lauksaimniecība izmainījusi vai izpostījusi pusi visu mežu masīvu, aptuveni 70% atlikušo mežu draud izciršana. Apmēram 80% sugu var zaudēt pierastos apdzīvošanas areālus.

Turklāt faktiski nav cerību, ka situācija mainīsies uz labo pusi. Cilvēka darbības ietekme nemitīgi palielināsies, norāda pētnieki. Līdz 2050.gadam iedzīvotāju skaits Austrālijā palielināsies par 35%, Jaunzēlandē - par 25%, bet Papua-Jaungvinejā pieaugums sasniegs 76%.

Vēl vairāk, ja runājam, piemēram, par augiem, tad ievērojamu daļu no 2500 sugām, kas «kolonizējušas» reģionu un cīnās par vietu zem Saules ar vietējām sugām, tiešā nozīmē ieviesa valdība vai dārznieki. Globālās klimata pārmaiņas spiež daudzas sugas emigrēt uz dienvidiem Antarktikas virzienā.

Ziņojums satur konkrētus ieteikumus, kurus ievērojot, var palēnināt sugu izmiršanas procesus: ierobežot teritoriju attīrīšanu lauksaimnieciskai izmantošanai, mežu izciršanu, zveju un izrakteņu ieguvi, pārdomātāk izmantot jaunās sugas - «kolonizatorus», samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu un vides piesārņošanu kopumā.

Izdevums atgādina par pieciem iepriekšējiem dzīvo būtņu izmiršanas periodiem uz Zemes:

- krīta perioda beigas (pirms 65 miljoniem gadu), kad, kā uzskata, izmira dinozauri;

- triasa perioda beigas (pirms 200 miljoniem gadu), kad notika ārkārtīgi spēcīgs lavas izvirdums Atlantijā un klimats uz planētas kļuva ievērojami siltāks, kas izraisīja puses dzīvo būtņu izmiršanu jūrās;

- masveidīgā permas izmiršana (pirms 250 miljoniem gadu), kurā gāja bojā aptuveni 95% visu dzīvo būtņu;

- devona izmiršana (pirms 360 miljoniem gadu), kad jūrā dzīvojošo organismu skaits samazinājās par 50%;

- ordovika-silūra izmiršana (pirms 440 miljoniem gadu), kad ledāju veidošanās un kušanas rezultātā notika lielas jūras līmeņa svārstības.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv