Ekonomģeogrāfs: Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai

Apollo
18 komentāri

Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, prezentējot pētījumu «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā», sacīja pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Ekonomģeogrāfs: Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai

Evija Trifanova/LETA

Apskatot galvaspilsētas vidusskolu tīklu, secināts, ka Rīgā atrodas piecas valsts ģimnāzijas ar vidēji 509 10.-12.klases skolēniem katrā, savukārt obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss tajās svārstās 65-84% robežās. Pētījumā uzsvērts, ka indekss ir sava veida apliecinājums augstai izglītības kvalitātei, kas tiek nodrošināta šajās skolās, savukārt skolēnu trūkums, neraugoties uz skolēnu skaita vispārēju samazinājumu Rīgā, šīm skolām nav raksturīgs.

Ņemot vērā šo skolu ieguldījumu skolēnu izcilības veicināšanā, gan pašvaldības, gan valsts interesēs būtu nodrošināt iespējami labākus apstākļus šo izglītības iestāžu turpmākai attīstībai, neierobežojot skolēnu skaitu tajās. Tajā pašā laikā nebūtu atbalstāma sākumskolas posma veidošana šajās izglītības iestādēs, jo tas nelabvēlīgi atsauktos uz izglītības līmeni pārējās skolās, spējīgākajiem skolēniem priekšlaicīgi aizplūstot no tām.

Ar valsts ģimnāziju tīklu Rīgā nav būtisku problēmu, bet daudz kritiskāk ir vērtējams pārējo Rīgas vidusskolu tīkls. Neraugoties uz to, ka Rīgas pašvaldībā jau pirms vairākiem gadiem ir noteikts 22 skolēnu minimums vidusskolas klases atvēršanai, dienas vispārējās vidējās izglītības programmas apguve 2016./2017.mācību gadā notika 75 vidusskolās, bet skolēnu vidējais skaits tajās ir tikai nedaudz vairāk nekā 100, kas ir vismaz divas reizes mazāk par rekomendēto minimumu - 225, kas Latvijas lielpilsētās būtu jāsasniedz tuvāko sešu gadu laikā. Šo skolu vidū ir gan tādas, kur OCE indekss ir augstāks nekā dažās valsts ģimnāzijās (Centra humanitārajā vidusskolā 70,9%, Franču licejā 70,1%), gan tādas, kur tas nesasniedz pat 30% (septiņas vidusskolas).

Lai gan skolēnu skaits ir viens no būtiskākajiem faktoriem, tomēr ne visu skolu turpmākai darbībai tam var būt izšķiroša nozīme. Arī RTU Inženierzinātņu vidusskolā 2016./2017.mācību gadā ir tikai 48 skolēni, taču, ņemot vērā šīs skolas īpašo vietu Latvijas izglītības sistēmā un šīs skolas neseno izveidošanu, gatavojot spējīgākos skolēnus inženierzinātņu apguvei augstskolā, tas nekādā veidā nedrīkstētu kļūt par šķērsli skolas tālākai darbībai.

Pētnieki norādīja, ka atsevišķi būtu jāskata četru vidusskolu - poļu, lietuviešu, ebreju un ukraiņu - darbība, kas tiek nodrošināta atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Ņemot vērā, ka nevienā no tām vidusskolēnu skaits nepārsniedz 51, kā arī to, ka ievērojama daļa šo skolu skolēnu pat nepārstāv attiecīgās minoritātes un mācību programmas vidusskolas posmā jau tagad vismaz daļēji tiek realizētas latviešu valodā, pētnieku ieskatā būtu lietderīgi veikt pārrunas attiecīgo valstu pārstāvjiem un, argumentējot situāciju, rast kompromisu šo skolu turpmākajā pastāvēšanā situācijai atbilstošākā pamatskolas vai sākumskolas statusā.

Šogad skolēnu trūkuma dēļ Rīgā tika slēgta Pļavnieku ģimnāzija, kā arī 10.klase netika atvērta deviņās Rīgas vidusskolās. Esošajā demogrāfiskajā situācijā šis process ir likumsakarīgs, tomēr pētnieki ir nobažījušies, ka no desmit vidusskolām astoņās mācību programmas tika realizētas latviešu valodā un tikai divās - bilingvāli. Tātad četras piektdaļas skolu, kurās skolēnu trūkuma dēļ vidusskolas posmā apmācība netiek turpināta, ir tā sauktās latviešu skolas. Tik skaudras tendences nav vērojamas nevienā citā Latvijas pilsētā, secināts pētījumā.

Vērtējot vidusskolu aizpildījumu Rīgas apkaimju griezumā, visvairāk pustukšu vidusskolu ir tālāk no centra. Piemēram, trīs vidusskolās Bolderājas-Daugavgrīvas apkaimē kopā mācās tikai 183 vidusskolēni, turklāt divās no šīm skolām OCE indekss bija mazāks par 35%. Šāds skolēnu skaits ir nepietiekams pat vienai lielpilsētas vidusskolai, tāpēc esošās vidusskolas būtu reorganizējamas par pamatskolām. Taču, ņemot vērā šīs apkaimes nosacīto izolētību, viena kopīga vidusskola tur varētu tikt veidota, bet ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis, jo apkaimes etniskais sastāvs ar izteiktu krievu valodas dominanti sadzīvē ir būtisks šķērslis tam, lai jaunieši uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas ārpus skolas.

Imantā darbojas piecas vidusskolas, taču, neraugoties uz Jūrmalai līdzvērtīgo iedzīvotāju skaitu, nevienā no tām skolēnu skaits nesasniedz ārpus lielpilsētām rekomendēto minimumu - 150, svārstoties amplitūdā no 24 līdz 145 skolēniem. Esošais skolēnu skaits (505) ir pietiekams vien divu vidusskolu uzturēšanai, viena no kurām varētu būt Imantas vidusskola, kas vienīgā šajā apkaimē spējusi nodrošināt OCE indeksu virs 50% (53,6%).

Zolitūdē Ziemeļvalstu ģimnāzijai un Zolitūdes ģimnāzijai pētnieku ieskatā ir labs potenciāls, lai sekmīgi attīstītos, piesaistot skolēnus arī no kaimiņos esošajām apkaimēm. Arī Bieriņos esošajai Rīgas Angļu ģimnāzijai ir labs attīstības potenciāls piesaistīt papildu skolēnus no citām Pārdaugavas apkaimēm un Mārupes.

Ziepniekkalnā, iekļaujot teritoriju līdz K.Ulmaņa gatvei, darbojas trīs vidusskolas, kaut skolēnu pietiek tikai vienai (242). Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un OCE indeksu apkaimes skolās, visatbilstošākā bāzes vieta vienīgajai Ziepniekkalna vidusskolai būtu Rīgas 94.vidusskolā (OCE indekss 55,4%).

Pārdaugavā no Āgenskalna līdz Iļģuciemam līdzās abām valsts ģimnāzijām darbojas septiņas vidusskolas, kaut skolēnu skaits (568) ir pietiekams tikai divām. Izlemt, tieši uz kuru vidusskolu bāzes būtu jāorganizē šīs vidusskolas, pētnieku ieskatā pašvaldībai nebūs viegls uzdevums, taču, pieņemot lēmumu, noteikti būtu jāņem vērā, kādu izglītības kvalitāti skolas spējušas sniegt līdz šim. Neņemot vērā ģimnāzijas, visaugstākie OCE indeksi apkaimē ir 34.vidusskolai - 50,1%, 41. vidusskolai - 50,5% (skolēnu trūkuma dēļ tur šogad 10.klase netika atvērta) un Iļģuciema vidusskolai – 33,1%. Ja pēdējā būtu iespējams būtiski uzlabot izglītības kvalitāti un piesaistīt skolēnus no apkārtējām skolām, tad šai vidusskolai būtu dodama priekšroka, jo citās skolās OCE indekss ir vēl zemāks.

Daugavas labā krasta šaurajā joslā līdz dzelzceļam, uz dienvidiem no centra, kur pieejama ērta visu veidu sabiedriskā transporta satiksme, no centra līdz Ķengaragam izvietotas astoņas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (767) ir pietiekams tikai trim. Vidusskolas ar zemākajiem OCE indeksiem apkaimē (65.vidusskolā 26,7%, 51. vidusskolā 36,7%, Austrumu vidusskolā 38,5% un 75.vidusskolā 41%) būtu reorganizējamas par pamatskolām vai sākumskolām, bet pārējās (OCE indekss 25.vidusskolā - 47,2%, 72.vidusskolā - 49,5%, Ķengaraga vidusskolā - 50,3%) būtu saglabājamas un ērti sasniedzamas reorganizēto vidusskolu audzēkņiem. Atsevišķi sarunās ar Lietuvu būtu risināms jautājums par skaitliski nelielās Lietuviešu vidusskolas nākotni.

Juglā ir divas vidusskolas ar 220 vidusskolēniem, kas ir gandrīz pietiekams skaits tikai vienai lielpilsētas vidusskolai. Ņemot vērā šo apstākli, zemāka OCE indeksa (49,6%) un skolēnu skaita (87) dēļ 63.vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, vidusskolēnus virzot uz Juglas vidusskolu (OCE indekss 58,9%, 133 skolēni). Iespējams, Juglas vidusskolai izdosies piesaistīt arī daļu no reorganizējamām 89.vidusskolas Mežciemā un Vangažu vidusskolas audzēkņiem, kā arī jau reorganizētās Garkalnes vidusskolas audzēkņiem.

Čiekurkalnā-Teikā ir trīs vidusskolas (neskaitot 37.vidusskolu, kurā vidusskolas posmā nav neviena audzēkņa) ar 469 skolēniem, kas ir pietiekams skaits tikai divām vidusskolām. Zemāka OCE indeksa (42,6%) dēļ 45.vidusskola jāreorganizē par pamatskolu, vidusskolēnus virzot vai nu uz Teikas (OCE indekss 60,4%), vai Jāņa Poruka (49%) vidusskolu, kas atrodas tuvumā. Teikas vidusskolai augstā izglītības līmeņa un pietiekamā skolēnu skaita (269) dēļ ir labs attīstības potenciāls, bet Jāņa Poruka vidusskolai izglītības līmenis un skolēnu skaits, lai tā sekmīgi varētu attīstīties, vēl būtu jāceļ. Ja tā spēs piesaistīt būtisku daļu reorganizējamās 45. un 28. Sarkandaugavā) vidusskolas kontingenta, tad tai ir perspektīva, pretējā gadījumā tā jāreorganizē par sākumskolu.

Daugavas labā krasta joslā līdz dzelzceļam, uz ziemeļiem no centra, izvietotas sešas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (443) ilgtermiņā ir pietiekams tikai vienai. Trijās šī areāla vidusskolās (28., 31. un 29.) skolēnu trūkuma dēļ 10.klase 2016. vai 2017.gada 1. septembrī netika atvērta. Arī šeit, tāpat kā Bolderājā, skolēnu nav pieticis abās «latviešu» skolās. No citām šī areāla skolām par pamatskolām lietderīgāk būtu reorganizēt tās, kurās OCE indekss ir zemāks (46. vidusskolā 32,4%, Puškina licejā 33,5%). Viena kopīga apkaimes vidusskola varētu tikt veidota uz Rīnūžu vidusskolas (42,5%) bāzes, kurā pašlaik arī ir nepietiekams skolēnu skaits, tikai ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis. Pētījuma autori apzinās, ka daļai Sarkandaugavā dzīvojošo ērtāk būs doties uz Jāņa Poruka vidusskolu Čiekurkalnā vai vidusskolām centrā, līdz ar ko iespējamais vidusskolēnu skaits vienīgajā apkaimes vidusskolā pēc reorganizācijas, visticamāk, nepārsniegtu 300.

Salīdzinoši kompaktajā teritorijā no Purvciema līdz Pļavniekiem un Mežciemam dzīvo ceturtdaļa galvaspilsētas iedzīvotāju, tāpēc 15 vidusskolu darbība šajā teritorijā pētniekus nepārsteidz. Skolēnu skaits šeit ir pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai, tomēr reorganizēt pusi skolu arī šajā galvaspilsētas daļā ir liels izaicinājums, jo tas skar tik lielu skolēnu skaitu. Tāpat kā citās apkaimēs par perspektīvākajām uzskatāmas tās vidusskolas, kas spējušas nodrošināt augstāku izglītības līmeni. Šajā ziņā spēcīgākās areālā ir 64.vidusskola (OCE indekss 69,4%), Klasiskā ģimnāzija (54,9%), 85.vidusskola (54,4%, taču skolēnu trūkuma dēļ 10.klase tai vairs netika atvērta), 93.vidusskola (52,4%; ir perspektīva ar nosacījumu, ka tai izdodas piesaistīt skolēnus no reorganizējamām skolām, kur sekmju līmenis ir ievērojami zemāks), Poļu vidusskola (52,3%; tikai 45 vidusskolēni, ar kuriem nepietiek pat pilnu klašu komplektācijai), 84.vidusskola (52%), Purvciema vidusskola (49,8%), 88.vidusskola (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedz 40%, starp kurām ir arī vienīgā Latvijas vidusskola, kas specializējusies jauno hokejistu sagatavošanā (Sergeja Žoltoka vidusskola - 62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%), un 89.vidusskola (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) - vienīgā Mežciemā, ko skolēnu trūkuma dēļ, visticamāk, tomēr nāksies reorganizēt par pamatskolu vai sākumskolu, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.

Raugoties uz pilsētas centru, Rīgā vēsturiski izveidojusies situācija, ka tieši tur koncentrētas tradīcijām bagātas skolas ar dažādu specializāciju un augstu izglītības kvalitāti. Tā tiek panākta, gan pateicoties skolotāju un vadības profesionalitātei, gan iespējai uzstādīt augstākus atlases kritērijus skolēniem, kuriem skola nav tiešā dzīvesvietas tuvumā, tā papildus piesaistot spējīgākos audzēkņus no citām skolām ne tikai Rīgā, bet visā valstī. No vienas puses, šī selektīvā izlase pazemina vidējo sekmju līmeni citās skolās, no otras puses, tā ir iespēja izcilības veicināšanai, organizējot mācību procesu spējīgākiem skolēniem augstākā līmenī.

Analizējot situāciju ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu skolās, pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka vispārizglītojošas skolas (to skaitā ģimnāzijas) ar paaugstinātām zināšanu prasībām to audzēkņiem nav lietderīgi veidot vietās, kur nav pietiekams skolēnu skaits, jo tas rada marginalizācijas draudus. Vidusskolu tīkla optimizācijas gaitā uzsvars būtu jāliek nevis uz ģimnāziju skaita vai izmēra palielināšanu, bet vidusskolu ar nepietiekamu izglītības līmeni skaita samazināšanu, šo skolu audzēkņus virzot uz tuvākajām vidusskolām, kur šis līmenis ir augstāks, vai uz profesionālās izglītības iestādēm, kur, pateicoties ES atbalstam, pēdējo gadu laikā izveidota moderna materiāli tehniskā bāze gan profesionālās, gan vispārējās izglītības apguvei.

Rīgas centrālajā daļā bez trim valsts ģimnāzijām labs attīstības potenciāls ir nesen izveidotajai RTU Inženierzinātņu vidusskolai, Centra humanitārajai vidusskolai (OCE indekss 70,9%), Franču licejam (70,1%), 49.vidusskolai (68%), 13.vidusskolai (65,7%), 40.vidusskolai (62,2%), 6.vidusskolai (59,6%), Kultūras vidusskolai (58,6%), 22.vidusskolai (55,3%), N.Draudziņas vidusskolai (55,3%), 10.vidusskolai (51,4%), kā arī Hanzas (47,5%) un Grīziņkalna (40,7%) vidusskolai. Daļā šo skolu ir nepietiekams vidusskolēnu skaits, tomēr tām visām ir potenciāls piesaistīt skolēnus gan no centra, gan tuvējo apkaimju (Purvciema, Sarkandaugavas) reorganizējamām skolām.

Tomēr piecas centra vidusskolas nepietiekamā skolēnu skaita vai izglītības līmeņa dēļ tomēr būtu jāreorganizē par pamatskolām vai sākumskolām. Tās ir Kristīgā vidusskola (12 vidusskolēni; 2017./18. mācību gadā netika atvērta 10. klase nepietiekamā skolēnu skaita dēļ), Ukraiņu vidusskola (41), Ebreju vidusskola (51), 21.vidusskola (90) un 15.vidusskola (95).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv