Ekonomiskā okupācija jeb kāpēc slēpj patiesos krīzes cēloņus?

Apollo
0 komentāru

Daudzi lietpratēji Latvijā un ārzemēs piekrīt Nacionālo resursu institūta (NRI) ekspertu viedoklim, ka tieši milzīga un nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana Latvijā, ignorējot mūsu valsts ekonomikas un iedzīvotāju intereses, ir galvenais mūsu ekonomiskās krīzes cēlonis. Bet tas, ka līdzīgu secinājumu izdarīs arī Starptautiskā Valūta fonda vadošie eksperti, ieskaitot pat Latvijas misijas bijušo vadītāju Annu-Mariju Guldi (Anne-Marie Gulde), tiešām ir pārsteidzoši.

Ekonomiskā okupācija jeb kāpēc slēpj patiesos krīzes cēloņus?

Foto: Apollo, R.Oliņš

Krīzes sākumā NRI eksperti brīdināja, ka IKP kritums būs ap 20%, un uzreiz tika nodēvēti par situācijas dramatizētājiem un nomelnotājiem. Tajā laikā, kā jūs zināt, SVF un arī Latvijas oficiozs, pat pretēji pašu veiktajiem aprēķiniem, prognozēja četras reizes mazāku Latvijas ekonomikas sarukumu – 5%. Pēc dažiem mēnešiem viņi tika spiesti plānus koriģēt tuvāk tiem pašiem 20%. Un, pēc vairāk kā gada – arī SVF politikas dokumentos (1)* parādījās doma, ka nekontrolēta (ārvalstu) kapitāla ieplūšana var izraisīt «burbuļus, aktīvus bumus un to sagraušanu».

Bet dokumenta kopsavilkumā «Kredītu bums ES jaunās dalībvalstīs: neveiksme vai slikta politika?» (2)** skaidri teikts: lielākā daļa jauno ES dalībvalstu pārdzīvoja kredītu bumu, pateicoties kapitāla ieplūšanai no ārvalstīm. To nosauc par «neveiksmi». Bet tas, ka daļai no valstīm izdevās izvairīties no problēmu lielākās daļas, liecina, ka «politikas kļūdām … bija izšķirošā loma». Tas tiek nodēvēts par «slikto politiku». Nav ko pielikt, nav ko atņemt. Latvijas gadījumā tā ir gan neveiksme, gan ekonomiskas politikas kļūdas, kas vēl nav apzinātas. Ārvalstu bankas, ja tās apzināti nevirza vietējas ekonomikas attīstībai, parasti dara divas lietas. Pirmkārt, kreditē nekustamo īpašumu, jo tas šķiet mazāk riskants ieguldījums un viegli menedžejams. Tā sekas - nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Otrkārt, kreditē patēriņu, jo tur ir lieli procenti un tas arī ir viegli menedžejams. Rezultāts – patēriņa burbulis. Kreditēt ražošanas attīstību šķiet pārāk ķepīgi - procenti mazi, riski lieli, darbiniekiem nepieciešama augsta kvalifikācija, lai novērtētu projektus. Un vienmēr parādās arī šāds jautājums: kāpēc radīt konkurentus uzņēmējiem banku mātes valstī? Šādi procesi visur notika ļoti līdzīgi. Tikai dažas valdības aizsargāja savu ekonomiku, savu tirgu, savus uzņēmējus, bet citas valdības pilnīgi ignorēja vietējo intereses, kalpojot ārvalstu banku interesēm. Burbuļu uzpūšana (piepūšana) ar ārvalstu kapitālu mums tika pasniegta kā ekonomikas attīstība. Tie bija ilggadīgi valdību un banku meli par Latvijas ekonomiku tās tautai. Pārplīstot burbuļiem Latvija palikusi «pie sasistas siles». Vai gribam to atkārtot vēlreiz?

Tāpēc būtu tikai loģiski, ja esošā Latvijas valdība tomēr sniegtu patieso informāciju par krīzes cēloņiem Latvijas sabiedrībai. Bet tas nenotiek pat pēc Starptautiskā Valūtas fonda publikācijām. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā suverēnā vara jau sen reāli pieder ārvalstu bankām, nevis Latvijas tautai – kā tas ir rakstīts mūsu Satversmē. Viņu lobijs kontrolē varu. Kas dod padomus un veic ekspertīzes valdībai? Ārvalstu banku algoti eksperti. Kas runā medijos? Tie paši ārvalstu banku algotie eksperti. Pat mūsu Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas ekonomikas eksperti ir ārvalstu banku pārstāvji. Marks Veisbrots, viens no ASV vadošajiem ekonomistiem, būdams Rīgā, brīnījās un bieži uzdeva jautājumu, kāpēc Latvijas valdība aizstāv Zviedru banku intereses, nevis Latvijas cilvēku intereses?

Atbilde ir Eiropas Savienības parlamenta deputātu izplatītajā aicinājumā, kuri uzskata, ka «demokrātija Eiropā ir nopietni apdraudēta», jo Eiropas struktūrās reāla vara pieder lielo banku lobijam. «Vēlreiz un vēlreiz vadošie laikraksti noslēpj to faktu, ka visi šie griešanas un taupīšanas pasākumi, kuri tagad izvēršas Eiropā, vajadzīgi tikai tāpēc, lai bankas saņemtu savus procentus par krāpnieciskiem, fiktīviem, pašu banku uzkonstruētiem papīru parādiem» (3)***. Jau 22 Eiropas deputāti parakstīja šo aicinājumu. Interesanti vai to vidū ir arī kāds pārstāvis no Latvijas?

Jau sen bija laiks arī Latvijas politiķiem, prezidentam, premjeram, partiju līderiem ne tikai skaidri paust savu attieksmi šajā jautājumā, bet arī piedāvāt sabiedrībai konkrētu rīcības programmu, lai mazinātu ārvalstu banku lobija ietekmi Latvijā un pārorientētu Latvijas valsts varu Latvijas interešu realizācijai.

Par Latvijas nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un attīstību!

(1)* http://www.imf.org/external/pubs/ft/spn/2010/spn1004.pdf


(2)** «The Credit Boom in the EU New Member States: Bad Luck or Bad Policies?» Bas B. Bakker and Anne-Marie Gulde. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10130.pdf 

(3)*** http://www.greens-efa.org/cms/pressreleases/dok/344/344894.htm

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv