Ekonomisti: deflācijas periods Latvijai ir aiz muguras

Apollo
0 komentāru

Deflācijas jeb cenu krituma periods Latvijā kopumā ir aiz muguras un jau septembra datos, visticamāk, būs vērojama atgriešanās pie gada inflācijas, atzina biznesa portāla «Nozare.lv» aptaujātie banku analītiķi.

Ekonomisti: deflācijas periods Latvijai ir aiz muguras

Foto: Apollo, R.Oliņš

Ekonomisti ir vienisprātis, ka, lai arī augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas kritās, lielākā daļa šī krituma ir skaidrojama ar sezonālām tendencēm pārtikas produktu tirgū, it īpaši dārzeņu un augļu cenu kritumu, turpretī visas pārējās tendences liecina par cenu līmeņa kāpumu.

«Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka arī iepriekšējos divos gados augusta mēnesis ir bijis deflācijas mēnesis, taču tas nemaina «Nordea bankas» prognozes, ka deflācijas periods Latvijā ir pietuvojies savai izskaņai.

«Mazumtirdzniecības apgrozījums un komercbanku kredītu un depozītu apjomu izmaiņas rāda, ka iedzīvotāju rīcībā esošais naudas apjoms un mājsaimniecību tēriņi ir atsākuši pieaugt. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem vairs nav nekādu stimulu pazemināt cenas. Tēriņu turpmāks pieaugums tuvākajā nākotnē gan varētu būt mērens, tāpēc arī būtisks cenu kāpums nākamajos mēnešos nav gaidāms. Septembrī varētu būt vērojams neliels cenu pieaugums pēc augustā novērotā krituma,» prognozē Strazds.

Savukārt «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzina, ka, lai arī patēriņa cenas augustā krita nedaudz straujāk, nekā prognozēts, tas nekādus lielus pārsteigumus nesagādāja.

«Swedbank» prognozē, ka jau septembrī atgriezīsimies pie gada inflācijas. «Diemžēl rudenī gaidāms pārtikas cenu pieaugums, izjutīsim arī augstākus apkures rēķinus, kas vairāk ietekmēs mazturīgos iedzīvotājus. Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzinājums varētu mazināt pārējo patēriņu, jo citām lietām pāri paliks mazāk naudas. Tas varētu nedaudz bremzēt dažu preču un pakalpojumu cenu kāpumu,» skaidro ekonomiste.

Viņasprāt, par mazu inflāciju valstī nav jāuztraucas, tā ir pat veselīgāka nekā deflācija, jo uzņēmumiem tas palīdz kāpināt apgrozījumu, un, ja izmaksas pieaug mazāk nekā cenas, tas ir viņiem labvēlīgi. Savukārt valdībai tas palīdz palielināt nodokļu ieņēmumus. Pēc Strašunas teiktā, inflācijai iestājoties, ir arī vieglāk tikt galā ar iepriekš uzkrāto parādsaistību dzēšanu.

«Tomēr būtu ieteicams mazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju, piemēram, veicināt konkurenci, kas mazinātu iespējas palielināt cenas, mazināt slogu uz iedzīvotāju ienākumiem, vismaz būtiski palielinot neapliekamo minimumu, veicināt jauno darba vietu radīšanu,» par veicamajiem uzdevumiem stāsta «Swedbank» ekonomiste.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis akcentē, ka augustā vērojamā deflācija tikai nedaudz atdzesēja patēriņa cenu kāpuma ritmu un uz neilgu laiku atlika inflācijas atgriešanos gada griezumā.

«Deflācijas periods ir pagarināts par mēnesi, un nākamajā mēnesī, iespējams, jau varēsim runāt par inflācijas atgriešanos arī gada griezumā. Deflācijas periods būs izrādījies īsāks par prognozēto, un inflācija būs atgriezusies straujāk, nekā gaidīts. Tā vēl saglabāsies kā 12 mēnešu vidējā perioda rādītājs. Tomēr kopumā patlaban nevar uzskatīt, ka mūs sagaida straujas inflācijas periods. Tā varētu saglabāt ļoti mērenu pieaugumu, kuras tempu ik pa laikam pakoriģēs ārējie faktori,» pieļauj ekonomists.

Kā biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš, ņemot vērā, ka cenu samazinājumam augustā ir sezonāls raksturs, kā arī pastāvot joprojām lielam ārējo faktoru spiedienam - galvenokārt energoresursu, ražošanas izejvielu un pārtikas sadārdzināšanās -, sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos cenu pieaugums turpināsies un 2010.gada beigās cenu kopējais pieaugums būs 1,7%-2% robežās. Tomēr, ņemot vērā cenu samazinājuma tendences 2009.gada otrajā pusē, gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā būs par aptuveni 1% zemāks nekā 2009.gadā.

Kā ziņots, šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, bija par 0,3% zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā precēm cenas ir pieaugušas par 1,4%, bet pakalpojumiem - samazinājušās par 4,4%.

Savukārt augustā pret jūliju patēriņa cenas vidēji samazinājušās par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.

2009.gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu sadārdzinājumam.

Sezonas ietekmē dārzeņu cenas caurmērā kritās par 22,8%. Savukārt konditorejas izstrādājumiem, gaļas izstrādājumiem un zivīm cenas kritās atlaižu akciju ietekmē.

Cenas turpināja kāpt pienam un piena produktiem, kā arī sieram, kas sadārdzinājās attiecīgi par 2,3% un 3,9%. Augļiem cenas pieauga par 2,6%. Dārgāka kļuva arī svaiga gaļa, augu eļļa un tauki.

Transporta grupā vidējo cenu līmeni visvairāk pazemināja degviela, kam cenas samazinājās par 1,1%, tai skaitā benzīnam - par 1,2%, dīzeļdegvielai - par 0,9%. Automašīnu iegāde kļuva par 0,6% lētāka. Atlaižu ietekmē cenas kritās velosipēdiem, auto rezerves daļām un piederumiem.

Akciju un izpārdošanu ietekmē lētākas kļuva personīgās aprūpes preces, apģērbs, apavi, mēbeles un mājokļa iekārtas, sadzīves ierīces, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces un alkoholiskie dzērieni.

Cenu pieaugumu mājokļa grupā ietekmēja īres maksas kāpums par 1,2% un ar mājokli saistīto pakalpojumu - ūdensapgādes, kanalizācijas, lifta lietošanas sadārdzināšanās par 0,9%. Malkas cenas pieauga par 1,2%.

Kā ziņots, «Nozare.lv» aptaujātie ekonomisti prognozēja, ka šā gada augustā pret jūliju patēriņa cenas Latvijā būs samazinājušās par 0,4% līdz 0,5%, taču gada griezumā, visticamāk, būs vērojama jau neliela inflācija.

Jau vēstīts, ka jau vairākos mēnešos novērojamā patēriņa cenu pieauguma tendence bija turpinājusies arī jūlijā, gada deflācijai samazinoties līdz 0,6%, liecina CSP publicētie dati.

Precēm cenas gada laikā ir pieaugušas par 1,1%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 4,8%.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv