Ekonomisti: NĪN ir efektīvs naudas iekasēšanas veids

Apollo
0 komentāru

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) mājokļiem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā valstij palielināt budžeta ieņēmumus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie ekonomisti.

Ekonomisti: NĪN ir efektīvs naudas iekasēšanas veids

Foto: Nieve44/LaLuz, licence

«DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka šāda nodokļa ieviešana neveicina pelēkās ekonomikas veidošanos un nemazina stimulus strādāt un investēt, kā arī nekādā veidā nesamazina uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, jo nodoklis mājokļiem esot patēriņa nodoklis.

«Ideālā pasaulē nodokļu droši vien vispār nebūtu, taču valstij naudu vajag, un NĪN ir viens no efektīvākajiem veidiem šīs naudas iekasēšanai,» saka Strautiņš, norādot, ka pirms trīs gadiem šāds nodoklis būtu tieši tas, kas ekonomikai vajadzīgs, bet pašlaik «par to ir dalītas jūtas», jo nekustamā īpašuma cenas ir ievērojami samazinājušās, bet tālāka cenu krišanās netieši ierobežotu banku iespējas finansēt ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Strautiņa skatījumā, no piedāvātajiem variantiem atbalstāmāks ir scenārijs, kas paredz ieviest 0,4% nodokļa likmi no visas mājokļa platības kadastrālās vērtības, taču augstāka nodokļu likme būtu slogs daudzbērnu ģimenēm, kam nepieciešama lielāka platība, kā arī daudziem cilvēkiem laukos, jo mājas tur mēdz būt lielas, bet naudas ienākumi — nelieli. Tieši lauku ģimenes, pēc Strautiņa domām, ir tās, kuras varētu nebūt gatavas lielam NĪN mājokļiem, bet pilsētniekiem nodokļa kāpuma iespaidu kaut daļēji kompensēs apkures izdevumu samazināšanās.

«Ja ir vēlme nodokļu sistēmu padarīt progresīvāku, tātad draudzīgāku cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, tas jāveicina palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu. Mēģinot to darīt ar vairākiem nodokļiem vienlaikus, tiek radīta nevajadzīga komplicētība,» uzsver ekonomists.

Līdzīgu viedokli pauda arī «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris, kurš norādīja: «Ir skaidrs, ka ekonomiskās krīzes apstākļos nodokļu paaugstināšana ir ļoti nepareiza un slikta, bet, ja mēs gribam aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, tad mums jāklausa tas, ko mums saka aizdevēji.»

«Protams, mēs nodokļu paaugstināšanu varam kritizēt, bet, ja valdība grib to naudu saņemt, viņai kaut kas jādara, lai gūtu papildu budžeta ieņēmumus,» sacīja Kehris, norādot: maz ticams, ka pēc ekonomiskās situācijas nostabilizēšanās valdība nodokļu slogu samazinās.

«Ekonomistu apvienības 2010» prezidents uzskata, ka NĪN palielināšana atstās negatīvu iespaidu uz nekustamā īpašuma tirgus atkopšanos.

Ekonomists Roberts Remess sacīja: lai gan nav skaidrs, kāda būs šā nodokļa likme, tomēr NĪN mājokļiem nav slikts instruments, kā palielināt budžeta ieņēmumus, jo cilvēkiem ir ļoti grūti izvairīties no tā maksāšanas.

«NĪN ir ļoti labs ienākumu avots valstij, bet šajos apstākļos šādi avoti jāmeklē, protams, jāsamazina arī valsts budžeta tēriņi un izdevumi,» norādīja ekonomists.

Remess uzsvēra, ka, veicot nodokļu izmaiņas, ir svarīgi, lai tā nebūtu pārāk smaga nasta mājsaimniecībām. Pēc viņa domām, vajadzīgs pilnīgi skaidrs redzējums, kā tas ietekmēs ģimenes, un NĪN izmaiņas jāskata kopā ar citām plānotajām nodokļu izmaiņām, pabalstiem un valsts tēriņiem.

Kā ziņots, otrdien pēc koalīcijas partiju tikšanās premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādīja, ka panākta vienošanās par jaunu NĪN iekasēšanas kārtību.

Iecerētās izmaiņas plānots virzīt apstiprināšanai «maksimālā tempā».

Finanšu ministrija uz nākamo valdības sēdi sagatavos grozījumus likumā par NĪN, un pēc tam tie tiks iesniegti Saeimai, kur paredzēta diskusija un gala lēmumu pieņemšana par nodokļu izmaiņām. Tādējādi šā likuma izmaiņas netiks virzītas nākamā gada valsts budžeta paketē.

Likums tikšot rūpīgi izdiskutēts, saskaņots ar pašvaldībām un pieņemts trīs lasījumos. Koalīcija vienojusies, ka šim jautājumam nepieciešamas «nopietnas diskusijas Saeimā».

Pēc premjera teiktā, Finanšu ministrijai uzdots sagatavot pilnīgi jaunu nodokļu administrēšanas kārtību. Noprotams, ka turpmāk vairs nebūs diskusijas par ar nodokli neapliekamo dzīvojamo platību un pazeminātā nodokļu likme varētu tikt piemērota pilnīgi visām dzīvojamajām platībām. Normatīvā gan tikšot iestrādāti vairāki atvieglojumi, piemēram, pazeminātu nodokļu likmi piemērojot daudzbērnu ģimenēm.

Iespējams, nodokļu likme varētu būt 0,5% no dzīvojamā īpašuma kadastrālās vērtības. Vienlaikus tiks gatavotas izmaiņas, kas paredz 1,5% nodokļu likmes piemērošanu zemei, komercplatībām un uzņēmējdarbībā izmantojamiem īpašumiem. Patlaban šā nodokļu likme ir 1%.

Premjers gan uzsvēra, ka vienlaikus ar nodokļa pieaugumu tiekot veikta kadastrālo vērtību samazināšana.

Dombrovskis žurnālistiem pieļāva iespēju, ka šāda nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība nenesīs budžetā iepriekš plānoto papildu ieņēmuma apjomu, kā dēļ varētu nākties domāt par vēl lielāku izdevumu samazināšanu. Līdzīgi kā jau patlaban, uz šā nodokļa pieauguma apjomu attiekšoties noteiktais 25% ierobežojums.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Tautas partijas valdes locekle Vineta Muižniece, finanšu ministra Einara Repšes (JL) iepriekšējais piedāvājums par NĪN izmaiņām tika noraidīts, jo tas tika atzīts par «netaisnīgu un nesamērīgu». Repšem tika uzdots sagatavot jaunu piedāvājumu.

«Pagaidām gan palika pilnīgi neskaidrs, kāds tieši šis piedāvājums būs, bet visi atbalstīja Tautas partijas priekšlikumu, ka tiek gatavots atsevišķs likumprojekts par NĪN un tas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā normālā kārtībā trijos lasījumos, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir pietiekami samērīgs un dod arī fiskālo efektu, par ko trūka aprēķinu,» sacīja Muižniece, piebilstot, ka vienošanās panākta vien «par uzdevumu gatavot jaunu piedāvājumu».

Pēc Muižnieces teiktā, finanšu ministrs vēl neesot bijis gatavs sniegt kādas konkrētas prognozes par NĪN izmaiņu fiskālo efektu.

Koalīcijas partijas vēl nav panākušas vienošanos par iespējamām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas kārtībā.

Plānots, ka NĪN valsts budžetā dos papildu 28 miljonus latu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka kopumā ar izmaiņām nodokļu politikā un nodokļu bāzes paplašināšanu plānots budžeta ieņēmumus palielināt par 100 miljoniem latu, kas būtu viena piektdaļa no 500 miljoniem latu — par tik jāsamazina nākamā gada budžeta deficīts.

Saskaņā ar finanšu ministra teikto nav plānots mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokli, vien paplašināt tā bāzi, piemēram, paredzot, ka dividendes tiks apliktas ar 10% nodokli.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš no dienaskārtības tika noņemta dzīvojamās platības aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Finanšu ministrija šo likmi piedāvāja 1,5% apmērā.

Ministru prezidents iepriekš norādīja, ka attiecībā uz NĪN pašvaldībām tiks saglabāta iespēja piemērot atlaidi atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz pat 90%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. oktobris

Vārda dienas

Airisa, Irīda, ĪrisaArisa, Iraisa, Irida, Irisa

Valūtu kursi

22.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv