Ekonomisti pretrunīgi vērtē mazumtirdzniecības perspektīvas

Apollo
0 komentāru

Mazumtirdzniecības nozares attīstība tuvākajā nākotnē joprojām ir visai neskaidra, un ekonomisti izsaka dažādas prognozes par to, kas nozari sagaida, - citi norāda uz vietējā patēriņa atkopšanos, savukārt citi uzskata, ka patēriņš joprojām ir vājš, neskatoties uz stabilizāciju ekonomikā kopumā.

Ekonomisti pretrunīgi vērtē mazumtirdzniecības perspektīvas

Foto: Apollo, R.Oliņš

Piemēram, «Hipo fondi» analītiķis Aleksejs Marčenko biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja, ka apgrozījums jūlijā ir pieaudzis tikai tām nozarēm, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas veikaliem un aptiekām. Vienlaikus viņš pieļauj, ka šo preču tirgotāju apgrozījums audzis nevis augošu pārdošanas apjomu dēļ, bet gan cenu pieauguma dēļ.

Kopš gada sākuma noturīgi pieaug lietoto preču veikalu apgrozījums - jūlijā tas palielinājās par 3,9%. Palielinājās arī interneta veikalu apgrozījums, kā arī tirdzniecība pa pastu - jūlijā tas pieauga par 3,3%. Tas, pēc Marčenko domām, liecina, ka cilvēki arvien aktīvāk meklē izdevumu samazināšanas iespējas.

«Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma cipari jūlijā liecina, ka privātais pieprasījums joprojām ir diezgan vājš, neskatoties uz zināmo stabilizāciju ekonomikā. Apgrozījums pieaug tajās tirdzniecības nozarēs, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces, bet pārējo preču tirdzniecības apgrozījums pieaug ļoti maz vai pat samazinās. Cilvēki joprojām nav pārliecināti par nākotni,» uzskata Marčenko.

Viņaprāt, ir maz ticams, ka Latvijas ekonomika tuvāko mēnešu laika saņems atbalstu no iekšēja patēriņa, tāpēc visas cerības uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi esot saistītas ar eksportu.

Savukārt «SEB bankas» ekonomista Daiņa Gašpuita skatījumā patēriņš pakāpeniski atdzīvojas un situācija mazumtirdzniecībā patlaban nav tā sliktākā salīdzinājumā ar vairākām citām tautsaimniecības nozarēm.

Vienlaikus viņš atzīst, ka situācija ir atšķirīga dažādos mazumtirdzniecības segmentos. Piemēram, tirdzniecībā atspoguļojas arī sasalums būvniecības nozarē, jo kritumu par 2,8% uzrāda būvmateriālu un santehnikas tirdzniecība, bet, piemēram, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecības apjomi ir cēlušies par 13,7%, bet mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika, - par 8,8%.

«Patēriņš ir aktivizējies un uzrāda pieaugumu, pat neskatoties uz augsto bezdarbu un samazinātajiem ienākumiem. Pēdējo divu ceturkšņu indikācijas par ekonomikas aktivizēšanos, kas vēl neuzrādās citos rādītājos, parādās patēriņā. Jāpiezīmē, ka vispārējais fons ir kļuvis noteiktāks, nosacījumi skaidrāki, kā arī situācijas stabilizējas, kā ietekmē ir mazinājusies piesardzība un daudzi atsākuši brīvāk tērēt pieejamos līdzekļus,» pauž Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, saglabājoties ekonomikā pašreizējām tendencēm, patēriņš drīzumā jau uzrādīs arī niecīgu pieaugumu, tomēr uz gada beigām siltumenerģiju rēķini, budžeta konsolidācijas pasākumi un noskaņojuma rudenīgums ieviesīs savas, vēl grūti prognozējamas korekcijas patēriņa attīstībā.

«DnB Nord bankas» analītiķis Pēteris Strautiņš akcentē, ka jūlijs bija ļoti neparasts mēnesis ar tā spēcīgo un noturīgo karstumu. «Varētu spriest, ka tirdzniecību tas ietekmēja negatīvi, jo cilvēki devās baudīt brīnišķīgo laiku ārpus pilsētas, taču tikpat pārliecinoši varētu teikt, ka laika apstākļu ietekme bijusi pozitīva, jo tirdzniecības centros var paglābties no karstuma, kad tas kļūst pārmērīgs. Var arī teikt, ka ietekme bijusi abējāda, kas šķiet vistuvāk patiesībai, ievērojot, ka tirdzniecības kopējais apgrozījums nav krasi mainījies - tas pret jūniju ir samazinājies par 0,5%,» skaidroja Strautiņš.

Viņaprāt, stāstā par skaisto vasaru lieliski «ierakstās» fakts, ka tirdzniecība ar pārtiku pieaugusi par 2,1%, kamēr nepārtikas preces (bez degvielas) pārdotas par 1,1% mazāk nekā jūnijā. «Tātad cilvēki ir parūpējušies, lai izbraucienos dabā nepietrūktu alus un desu, taču sprieduši, ka tik karsts laiks nav īstais brīdis, kad tērēt laiku, lai izvēlētos ilglietošanas preces. Zīmīgi, ka visvairāk no visām preču kategorijām samazinājusies tieši datoru tirdzniecība, kuru iegāde neapšaubāmi prasa vislielāko intelektuālo piepūli. Arī apģērbu pirkšana, kas daļai cilvēces ir nodarbe laika aizpildīšanai, kad nav nekā cita prātīga, ko darīt, arī ir samazinājusies - par 2%,» tā Strautiņš.

Viņš atsaucas arī uz «DnB Nord Latvijas barometra» pētījumu, kas jau jūlijā konstatēja, ka strauji pieaugušas cilvēku cerības atrast labu darbu. Strautiņš cer, ka šāda darba tirgus vērojumu ietekmē turpmākajos mēnešos patērētājiem kļūs drošāka roka pie veikalu kasēm. Analītiķis gan atzīst, ka par to vairāk varēs spriest pēc augusta datu saņemšanas, kurus turklāt mazāk būs ietekmējušas klimatiskas anomālijas, un tādējādi kaut nedaudz skaidrāk varētu iezīmēt tālāko patēriņa dinamiku.

«Var izvirzīt hipotēzi, ka straujais eksporta pieaugums pirmajā pusgadā būs radījis priekšnosacījumus mazumtirdzniecības pieaugumam gada otrajā pusē, taču jūlija dati tam vēl apstiprinājumu nesniedz,» piebilst eksperts.

Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 2,1%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 1,8%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2009.gada jūliju, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 2%. Lielāks apjoma samazinājums bijis nepārtikas preču grupā - par 2,2%. Pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums samazinājies tikai par 1,8%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv