Ekonomists: cīņu ar ēnu ekonomiku var kavēt sabiedrības pretestība

Apollo
0 komentāru

Daudzi pasākumi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā plānā cīņai ar ēnu ekonomiku nebūs pieņemami lielai daļai sabiedrības un saskarsies ar lielu skepsi un pretestību, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ekonomists: cīņu ar ēnu ekonomiku var kavēt sabiedrības pretestība

Foto: Apollo

Šī iemesla dēļ liela nozīme plāna virzībā būšot pasākumiem, kas skar sabiedrības dalību šajā procesā, proti, vai un ar kādiem panākumiem sabiedrība tiks iesaistīta un vai tā šo cīņu atbalstīs.

«Ir jāceļ sabiedrības apzinības izjūta, bet uz lielu brīvprātību un ātriem rezultātiem šajā jautājumā cerēt nevar. Skepse un inertums ir dziļi iesēdušies un būs lielākais šķērslis,» komentējot FM pasākumu plānu, sacīja ekonomists.

Viņaprāt, tieši gaidāmā fiskālā konsolidācija spiež valsts institūcijas rīkoties, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Lai gan pasākumu kopums esot vērtējams pozitīvi, tomēr, Gašpuita vērtējumā, šāda cīņa ar ēnu ekonomiku jāsāk agrāk.

Eksperta skatījumā, plāns paredz atbalstāmus pasākumus gan sankciju veidā, gan tādus, kas maksimāli apgrūtina spēju un interesi darboties ēnu ekonomikā, kā arī paredz efektivizēt procedūras un sniedz ieguvumus. «Lielākā aktualitāte ir nevis saistībā ar pašu pasākumu nodomiem vai pašiem pasākumiem, bet tas, kā tie tiks īstenoti,» norādīja ekonomists.

«Patlaban desmitos mērāmie pasākumi ir ļoti plaša spektra, tāpēc ir šaubas, vai izdosies tik plašu klāstu efektīvi ieviest. Sagaidāms, ka būs tādi, kas tiks ieviesti formāli vai daļēji. Turklāt liels ir jautājums par atbildīgo institūciju spējām izsekot, izvērtēt ieviešanas gaitu un operatīvi novērst radušos šķēršļus,» pauda Gašpuitis.

Viņš nedaudz apšauba arī ideju par plānā iekļauto iedzīvotāju sākumdeklarēšanās sistēmas ieviešanu, kas, visticamāk, noslīkšot politiskajās diskusijās un netiks ieviesta. Gašpuitis atzīst, ka bez sākumdeklarēšanās sistēmas pasākumu ieviešanas kontrole būs mazefektīva un ierobežos pasākumu atdevi.

«Ir apsveicami, ka, lai arī novēloti, bet tiek plānoti konkrēti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Tomēr daudz ir jautājumu par to, kā pasākumi tiks ieviesti, un to rezultātiem,» rezumēja ekonomists.

Kā ziņots, cīņai ar ēnu ekonomiku tiks piedāvāti būtiski labumi legāli strādājošajiem uzņēmumiem, paredz FM sagatavotais pasākumu plāns.

Kā šodien žurnālistiem uzsvēra FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, tiks ieviests princips - legālā ekonomika ir izdevīgāka un šie uzņēmēji saņem labāku attieksmi no valsts.

Iecerēts, ka plāns ar vairāk nekā 60 pasākumiem 17.jūnijā tiks nodots saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē. Tajā būs konkrēti uzdevumi un laika termiņi ministrijām nepieciešamo darbu veikšanai.

Kā uzsvēra Bičevskis, īstenojot pasākumus, FM cer, ka izdosies nodrošināt tādus papildu nodokļu ieņēmumu apjomus, lai varētu izvairīties no nodokļu sloga palielināšanas. Plānotie papildu nodokļu ieņēmumi patlaban tiek lēsti 3%-5% no iekšzemes kopprodukta.

FM pašlaik gan atturas nosaukt konkrētas aplēses par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā. Bičevskis vien norādīja, ka pelēkā ekonomika esot lielāka par 10%, bet, cik daudz lielāka, viņš nevarot definēt, jo publiskajā telpā esot pārāk daudz spekulāciju ap šo jautājumu. Pēc viņa domām, patiesībai neatbilst arī iepriekš publiski izteiktie pieņēmumi, ka ēnu ekonomika veido pat otru valsts budžetu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv