Ekonomists: Latvijai pievienošanās eirozonai ir mazs solis, Polijai - revolūcija

Apollo
82 komentāri

Latvijai pievienošanās eirozonai ir mazs un loģisks solis, kamēr Polijai tā būtu revolūcija, šādu viedokli šodien Rīgā lekcijā pauda Polijas ekonomists Lešeks Balcerovičs.

Ekonomists: Latvijai pievienošanās eirozonai ir mazs solis, Polijai - revolūcija

Foto: Edijs Pālens/LETA

Viņš norādīja uz būtisku atšķirību starp Baltijas valstīm un Poliju - Baltijas valstu valūtas jau ir piesaistītas eiro, kamēr Polijā ir peldošs valūtas kurss. Tādējādi Polijai pievienošanās eirozonai būtu revolūcija, kamēr Latvija šo revolūciju jau sen īstenojusi, un pievienošanās eirozonai ir loģisks turpinājums tam, ka mūsu valsts valūtas kurss jau ir stingri piesaistīts eiro.

Balcerovičs norādīja, ka neredz riskus Latvijai no pievienošanās eirozonai. Viņš vērsa uzmanība uz mūsu ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju, kas jau pievienojusies eirozonai. Polijas ekonomists arī atzīmēja, ka Baltijas valstis īstenoja stingras reformas, lai krīzes laikā noturētu nacionālo valūtu piesaisti eiro.

Ekonomists atzina, ka Polija patlaban nemaz neizpilda Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos Eiropas vienotajai valūtai, piemēram, valsts budžeta deficīts ir 4%. Latvija šo kritēriju izpilda, par ko tā ir jāapsveic, atzina ekonomists. Viņš arī pauda viedokli, ka sava monetārā politika ir attaisnojama lielākās ekonomikās.

Vaicāts par eirozonas nākotni, Balcerovičs atzina, ka viņš neredz nekādu risku eirozonas izjukšanai, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka eirozonu varētu kāda valsts pamest.

Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai no 2014.gada janvāra. Pāriet no latiem uz eiro plānots pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, proti, viens eiro - 0,702804 lati.

Igaunija eirozonai pievienojās 2011.gada janvārī, bet Lietuva paziņojusi, ka centīsies vienotajai Eiropas valūtai pievienoties 2015.gadā.

Savukārt Polija apņēmusies virzīties uz Māstrihtas kritēriju izpildi, bet par piemērotāko datumu eiro ieviešanai varētu lemt pēc 2015.gada prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

Kā ziņots, Balcerovičs tiek uzskatīts par Polijas ekonomikas reformu pamatlicēju. Viņš 1989.gadā izveidoja un ieviesa radikālu Polijas ekonomikas stabilizēšanas un transformēšanas politiku. Balcerovičs ir bijis gan Polijas premjerministra vietnieks, gan finanšu ministrs, gan Polijas Nacionālās bankas prezidents. Kopš 1992.gada viņš ir Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors. Balcerovičs ir goda doktors vairāk nekā 20 universitātēs visā pasaulē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv