Ekonomists: starptautiskajiem aizdevējiem nevis jāmāj ar galvu, bet jāskaidro patiesā situācija valstī

Apollo
0 komentāru

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) darbā ar valstīm, kurās sniedz palīdzību, neskatās tik daudz uz tālejošām sekām, bet gan koncentrējas uz fiskālo situāciju - kā stabilizēt budžetu, tāpēc par visiem starptautisko aizdevēju ieteikumiem ir nepieciešamas plašas diskusijas, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja ekonomists Roberts Remess.

Ekonomists: starptautiskajiem aizdevējiem nevis jāmāj ar galvu, bet jāskaidro patiesā situācija valstī

Foto: Evija Trifanova/Leta

Ekonomists atzina, ka starptautisko aizdevēju pārstāvji, kas piedalās misijās Latvijā, neizprot situāciju sociālajā jomā un ekonomikā kopumā tik labi, kā nozarēs strādājošie un vietējie, tāpēc valdībai sarunās ar misiju dalībniekiem ir jāizvērš plašākas diskusijas, skaidrojot patieso situāciju ne tikai budžetā, bet arī sociālajā sfērā.

«Jau no laika gala sarunās ar SVF Latvija māj ar galvu, bet pēc tam no malas ceļ traci. Sarunās ir vairāk jāargumentē un jāpamato, ko varam darīt un ko - nē. Citādi visam piekrītam, bet no malas kritizējam,» pauda Remess.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka tas, kā valstī tiek veicināta uzņēmējdarbība un bizness, nav starptautisko aizdevēju lauciņš, bet tā ir valsts izvēlētā politika.

Tāpat eksperts pieļāva, ka apstākļos, kad ekonomika uzrāda stabilizācijas pazīmes un situācija budžetā ir labāka nekā plānots, var būt vilinājums no starptautiskās palīdzības atteikties, taču viņš aicināja atbildīgos politiķus, arī tos, kas amatā nonāks tikai pēc vēlēšanām, šādu lēmumu pieņemšanā būt ļoti uzmanīgiem, lai nenāktos vēlreiz griezties pēc palīdzības.

«Stabilizācija ir un to vajadzētu noturēt, mēģinot sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem labāk argumentēt, diskutēt un stāstīt par situāciju. Visi iebildumi un protesti ir jāizvirza jau sarunu laikā, jo rupja politiska iejaukšanās no malas šajā posmā radītu negatīvas sekas,» pārliecināts ir Remess.

Savukārt Pasaules Bankas prezidenta Roberta Zēlika neveiklo izteikumu vizītes laikā Latvijā par to, vai tā dēvētās «simtlatnieku stipendijas» saņēmēji 100 latus saņem dienā vai mēnesī, Remess dēvēja vien par precizējošu jautājumu, kas radies dažādo valūtas kursu dēļ, bet tas nekādā veidā neliecinot par to, ka cilvēki, kas Latvijā pārstāv starptautiskos aizdevējus, būtu neprofesionāli savā jomā.

Kā ziņots, par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro jeb aptuveni 5,27 miljardu latu apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv