Ekonomists: tendences liecina par krīzes pesimisma pieaugumu

Apollo
0 komentāru

Ir vērojamas tendences, kas liecina par krīzes radītā pesimisma pieaugumu, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ekonomists: tendences liecina par krīzes pesimisma pieaugumu

Foto: Lita Krone/LETA

Gašpuitis pamato, ka to cilvēku skaits, kuri atmetuši cerības rast darbu, 2009.gada laikā ir divkāršojies un sasniedzis 44 400 un vēl papildus trešā daļa jeb 69 300 no visiem darba meklētājiem ir ilgstošie darba meklētāji.

Ekonomists uzsver, ka šāds process uzlabo bezdarba statistiku, tomēr nerisina problēmu būtību un ilgākā termiņā sola dziļākus sarežģījumus sociālajā vidē.

«Atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, šos indivīdus būs grūti uzrunāt un atkal iesaistīt ekonomiskajā apritē, tādēļ šī ir joma, kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, veidojot nodarbinātības politiku,» akcentē «SEB bankas» makroekonomikas eksperts, bilstot, ka augošais bezdarbs aktualizē arī jautājumu par ekonomikas perspektīvām ilgtermiņā, kad atsāksies izaugsme, un to, cik intelektuālā kapitāla pa šo laiku būs aizplūdis.

Ekonomikā notiekošie procesi turpina diktēt, ka bezdarba pieaugums turpmākajos divos ceturkšņos turpināsies, bet pēc tam, pateicoties sezonas darbiem, darba meklētāju skaita pieaugumam ir jāstabilizējas, saka Gašpuitis.

«Nostiprinoties stabilizācijas procesiem un eksporta pieaugumam, pozitīvas iezīmes varam sagaidīt uz gada beigām, kas pārliecinošāk varētu izpausties vien nākamajā gadā,» pieļauj ekonomists.

Lai gan ir uzsāktas dažādas programmas un pasākumi nodarbinātības un privātās iniciatīvas veicināšanai, tomēr pagaidām rezultāti nav iepriecinoši un arī turpmāk krasu pieaugumu aktivitātē nevar sagaidīt, pauž bankas ekonomists, norādot, ka valstiskā līmenī ir jāturpina darbs pie sabiedrības informēšanas un iniciatīvas veicināšanas.

«Pašā pamatā tas ir ilgtermiņa darbs, kas ietver arī daļu no reformām izglītības nozarē. Ir jāpievērš lielāka uzmanība nepieciešamo prasmju un privātās iniciatīvas attīstībai, jau sākot pirmās gaitas bērnudārzā un skolā,» uzsver Gašpuitis.

Kā ziņots, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājies par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā valstī bija nodarbināti 932 600 cilvēku, kas ir 52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības) nestrādāja.

Tāpat apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 229 400 darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118 700 cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada trešo ceturksni, kad darbu meklēja 214 900 cilvēku un to īpatsvars bija 18,4%.

69 300 jeb 30,2% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes - par 41 100 cilvēkiem

CSP apsekojuma laikā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 cilvēkus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv