Ekonomists: Zemā darba samaksa nemotivē sākt darba gaitas

Apollo
172 komentāri

Latvijā darba tirgū ir pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbiniekiem, taču arī bezdarba līmenis šajā segmentā ir augsts, ko nosaka zemais darba samaksas līmenis, šodien žurnālistiem atzina «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomists: Zemā darba samaksa nemotivē sākt darba gaitas

Foto: Reuters/Scanpix

Lai arī tirgū ir pieprasījums pēc tām pašām profesijām, kur ir pieejams darbaspēks, «darījums nenotiek». Bezdarbnieki nav gatavi sākt darba gaitas par piedāvāto darba samaksu, kas ir zema, skaidroja ekonomists.

Kopš krīzes beigām Baltijas valstīs darba samaksa straujāk augusi Igaunijā, tur arī straujāk atgūtas krīzes laikā zaudētās darba vietas, ir spēcīgs spiediens uz darba algu paaugstināšanu. Latvijā darba samaksas kāpums ir zemāks, kamēr Lietuvā pirktspēja turpina kristies, kas atspoguļojas arī zemākos mazumtirdzniecības rādītājos un zemākā izaugsmē, situāciju Baltijas valstīs salīdzināja ekonomists.

Viņaprāt, gaidāmā Latvijas pievienošanās eirozonai neizraisīs straujāku algu kāpumu.

Kā ziņots, statistiķi sarēķinājuši, ka Latvijā pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa augusi par 3,7% jeb 17 latiem līdz 481 latam.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pērn sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājās par 4,5% - no 493 līdz 515 latiem. Privātajā sektorā kāpums bija par 3,5% - no 447 līdz 463 latiem. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 2,6% - no 454 līdz 466 latiem.

Vidējā mēneša neto darba samaksa pieauga par 3,9% - no 330 līdz 343 latiem. Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 2,3% gada laikā, bija 1,6%.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv