Eksāmenu lapās plāno iestrādāt skolu identifikācijas zīmes, lai noplūdes gadījumā ātrāk atrastu vainīgo

Apollo
26 komentāri

Valsts pārbaudījumu darba lapās plāno iestrādāt īpašas skolu identificējošas zīmes, lai eksāmenu uzdevumu noplūdes gadījumā ātrāk identificētu pārkāpumā iesaistīto mācību iestādi.

Eksāmenu lapās plāno iestrādāt skolu identifikācijas zīmes, lai noplūdes gadījumā ātrāk atrastu vainīgo

Foto: Lita Krone/LETA

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien uzklausīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktoru Guntru Catlaku saistībā ar šogad noplūdušajiem valsts pārbaudījumu uzdevumiem, kā arī potenciālajām pārmaiņām eksāmenu kārtošanas procesiem nākotnē.

Catlaks skaidroja, ka šogad bija ļoti ievērojams eksāmenu kārtotāju skaits - latviešu valodas un matemātikas eksāmenu kārtoja vairāk nekā 13 000 skolēnu.

VISC vadītājs norādīja, ka pēdējos desmit gados nav bijuši eksāmenu noplūdes gadījumi, bet šogad VISC saskāries ar trim gadījumiem, par ko policija veic izmeklēšanu. Catlaks uzsvēra, ka šie gadījumi ir ļoti nopietni un tie rūpīgi jāizvērtē, taču viņa ieskatā tā nav masveida parādība un pārkāpumi ir tikai atsevišķi gadījumi.

«Eksāmenu veido un kārto cilvēki, līdz ar to cilvēcisko faktoru nekad nevarēs izslēgt. Par konkrētajiem gadījumiem policija veic izmeklēšanu. Iekšējo pārbaudi veicām par domrakstu noplūdi. Cik zināms, policijai ir informācija, kas ir vainīgi,» norādīja Catlaks.

Lielākais riska faktors eksāmenu kārtošanas procesā ir brīdis no uzdevumu nogādes skolā līdz eksāmena sākumam, kas necentralizētajos eksāmenos ir divas stundas, bet centralizētajos eksāmenos - pusstunda.

«Šis ir brīdis, kad mums ļoti grūti nodrošināt monitoringu. Strādājam pie vairākām versijām - kā panākt, lai skolām nododamie materiāli būtu individuāli identificējami, lai varētu pēc fotogrāfijām pateikt, kura skola nopludināja,» sacīja Catlaks.

Cita versija būtu, kas ir dārga, ir centralizēto eksāmenu kārtošana tiešsaistē, pauda Catlaks, piebilstot, ka to var īstenot, ja skolā ir atbilstoša infrastruktūra, bet skolas ir ļoti dažādas. Lai nodrošinātu tiešsaistes režīmu, skolām jābūt daudz labāk tehniski aprīkotām, nerunājot par riskiem saistībā ar interneta pieslēgumu, uzsvēra VISC direktors.

Komisijas loceklis Ņikita Ņikiforovs (S) norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai katra skola saņemtu uzdevumus, kuros ir iestrādāts izglītības iestādes identifikators. «Tas nav grūti izdarām, tas neprasa lielus ieguldījumus. Bet to jau vajadzēja izdarīt sen - mani tas izbrīna, ka līdz šim brīdim tajā virzienā nekas nav pavirzījies,» piebilda Ņikiforovs.

Pagaidām ir nolemts strādāt pie tā, lai nākamgad darbi būtu identificējami, nosakot, no kuras skolas noplūdusi informācija.

Catlaks stāstīja, ka eksāmenu kārošanas sistēma Latvijā ir ļoti līdzīga kā citās OECD valstīs. Viņš atgādināja, ka, piemēram, Dānijā tika mēģināts eksāmenu organizēt tiešsaistes režīmā, bet, piedzīvojot ļoti lielas tehniskas problēmas, un eksāmens izgāzās.

Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns komisijā norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai, piemēram, domrakstu tematu noplūšana spēj reāli ietekmēt eksāmena rezultātu, nekāda informācija nedrīkst noplūst.

«Nākamajā gadā plānojam informatīvos seminārus, lai atgādinātu, ka šādi pārkāpumi ir krimināli sodāmi,» pauda Geižāns.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv