Eksperte: Par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst valodas un savu tiesību nezināšanas dēļ Intervija

Apollo
19 komentāri

22.septembrī Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu, ka Latvijai būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs, proti, tagad kopējais uzņemamo bēgļu skaits ir 531. Viens no satraukumiem bēgļu krīzes kontekstā ir arī cilvēktirdzniecības problēma, kas varētu pieaugt, jo bēgļi ir viena no galvenajām riska grupām. Tā kā tuvojas 18.oktobris, kas ir Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību, «Apollo» sarunā ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu centās noskaidrot, cik aktuāla šī problēma ir un kas tiek darīts tās novēršanā.

Eksperte: Par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst valodas un savu tiesību nezināšanas dēļ

Foto: Apollo

Cik aktuāla šobrīd Latvijā ir cilvēktirdzniecības problēma un kas tiek darīts, lai to mazinātu?

Problēma, protams, pastāv, turklāt tā nav maza. Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību nenozīmē, ka ir viena diena gadā, kad mēs runājam par to, dalām bukletus un jūtamies savu darbu izdarījuši. Mēs strādājam visu gadu. Policists veic izmeklēšanu kriminālprocesā, prokurors – uzrauga, kā policists veic izmeklēšanu, lemj jautājumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un uztur apsūdzību valsts vārdā tiesā, savu darbu veic tiesneši, sociālie darbinieki, konsulārās amatpersonas, robežsargi un nevalstiskās organizācijas. Mūsu visu kopīgais mērķis ir samazināt cilvēktirdzniecību, identificēt iespējamos upurus, maksimāli apzināt potenciālos cilvēktirdzniecības gadījumus.

Mans pienākums ir mūsu visu kopīgā darba apkopošana un analīze, lai saprastu, ko darām pareizi, kur kaut ko vajadzētu pilnveidot, kas ir mūsu un vājās puses.

Kāda ir reālā situācija? Vai tā nav cīņa ar vējdzirnavām?

Problēma ir tāda, ka cilvēktirdzniecības novēršanas politika, par kuras īstenošanas koordinēšanu esmu atbildīga, nerisina nodarbinātības un labklājības jautājumus valstī, kuri ir primārie, lai cilvēktirdzniecība mazinātos. Ja atalgojums ir nepietiekams, lai nodrošinātu savu ģimeni ar iztiku un samaksātu rēķinus, tad arī iedzīvotājiem rodas vēlme doties pēc laimes kur citur. Mēs joprojām neesam spējīgi novērst cēloņus, mēs cīnāmies ar sekām.

Ir viens valsts budžets, no kura finansējums primāri tiek piešķirts neatliekamu problēmu risināšanai. Tāpēc vienmēr kādam nepietiks. Cilvēktirdzniecības novēršanas politika ir tā joma, kurai parasti tiek piešķirts nepietiekams finansējums.

Valdība ik gadu piešķir diezgan lielu finansējumu tieši upuru sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, taču finansējums netiek piešķirts pētījumu veikšanai, informatīvajām kampaņām un speciālistu apmācībām. Līdz ar to iestādes pašas meklē līdzekļus sava budžeta ietvaros vai arī piesaista ES projektu līdzfinansējumu, jo bez iepriekšminētajām aktivitātēm problēmu izskaust nav iespējams.

Kā cīņa ar cilvēktirdzniecību notiek citās valstīs?

Citās ES valstīs ir gan lielāks finansējums, gan arī vairāk cilvēkresursu. Mūsu specializētā policijas vienība, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības apkarošanu, ir ļoti maza. Cilvēkiem ir daudz jāstrādā, jo cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

Būtisks aspekts ir arī tas, ka mūsu valsts pilsoņi pārsvarā tiek izmantoti ārvalstīs, līdz ar to ir apgrūtināta lietu izmeklēšana, jo tā vairs nav mūsu valsts jurisdikcija. Valsts policijas uzsākto kriminālprocesu skaits par cilvēktirdzniecību ir salīdzinoši neliels, ja salīdzinām ar citām valstīm, piemēram, Vāciju. Tas ir tāpēc, ka Latvija ir upuru izcelsmes valsts. Mums kā izcelsmes valstij ir mērķtiecīgi jāstrādā uz to, lai mēs panāktu, ka cilvēki nenonāk ekspluatējošos apstākļos.

Kādā veidā to var izdarīt?

Strādāt ar mērķa grupām. Informēšana, informēšana un vēlreiz informēšana. Protams, nepieciešams lielāks valsts atbalsts attiecībā uz dzīvesvietas un darba apstākļu nodrošināšanu, lai cilvēkiem nebūtu pat domas braukt projām. Lai cilvēkiem nebūtu tādi izmisuma brīži, kad tiek pieņemti neapdomāti lēmumi.

Kādas ir galvenās riska grupas?

Tās ir jaunas sievietes - parasti neprecējušas, vientuļās mātes, kuras nespēj nodrošināt sev un saviem bērniem pilnvērtīgu dzīvi. Arī cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem. Darbaspēka ekspluatācijai pārsvarā tiek pakļauti jauni vīrieši.

Kāpēc cilvēki nonāk upura lomā? Neapdomība? Nezināšana?

Viens no iemesliem bieži vien ir valodas un savu tiesību nezināšana. Cilvēki elementāri nesaprot, kādus darba līgumus paraksta, tāpēc mēdz, piemēram, nonākt situācijās, kad ir jāstrādā par vēdera tiesu. Bieži viņi nemaz nezina, ka tiek ekspluatēti, vai arī kaunas par to ziņot. It sevišķi vīrieši. Viņiem ir pašlepnums, kas neļauj «sūdzēties» vai lūgt palīdzību.

Kā ir ar statistiku? Vai neveiksmīgie stāsti kļūst arvien vairāk?

Man ir sajūta, ka potenciālo upuru skaits pieaug, lai gan oficiālie statistikas dati rāda, ka identificēto upuru skaits ir dramatiski samazinājies.

Jo?

Manuprāt, reālais upuru skaits vienkārši nav apzināts. Pagājušogad bija 27 identificēti upuri, bet šogad tikai četri.

Kāpēc tā?

Ir nomainījies pakalpojuma sniedzējs valsts apmaksātās sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai. Pakalpojuma sniedzējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kur galvenais kritērijs ir zemākā cena. Netiek vērtēta pakalpojuma sniedzēja profesionālā pieredze.

Nosaukt vienu īsto iemeslu, kāpēc mums šogad ir tik mazs upuru skaits, ir grūti, bet uzskatu, ka viens no iemesliem ir informatīvo kampaņu nepietiekamība valstī. Lai nodrošinātu potenciālo cilvēktirdzniecības upuru atpazīšanu un viņu pašu spēju apzināt riskus, ir svarīgi nodrošināt speciālistu izglītošanu un sabiedrības informēšanu. Bez projektu finansējumu piesaistes un personīgas darbinieku iniciatīvas tas nav iespējams.

Kontakts «cilvēks cilvēkam» ir vissvarīgākais. It sevišķi reģionos. Jo vairāk mēs informējam, jo lielāka ir atgriezeniskā saite, jo vairāk upuru tiek identificēti, jo labāk mēs izprotam reālo situāciju un spējam izstrādāt darba metodes problēmas novēršanai. Turklāt nepietiek, ka mums Rīgā šis starpinstitucionālais sadarbības mehānisms strādā – tam ir labi jāstrādā visur! Ļoti svarīgi ir spējīgi un uzticami sociālie darbinieki reģionos, kuri pārzina sistēmu un spēj ieteikt, kā rīkoties, jo cilvēki, kuri dzīvo no algas līdz algai, cenšoties savilkt galus kopā un pabarot savus bērnus, nespēj pilnvērtīgi iedziļināties un kritiski izvērtēt situāciju.

*Projekts «Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums» (HESTIA) tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas «Noziedzības profilakse un apkarošana» ietvaros. Tajā iesaistītas sešas valstis ar mērķi mazināt cilvēktirdzniecību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv