Eksperti: cilvēki nākotnē mazāk tieksies pēc materiālām vērtībām

Apollo
0 komentāru

Sākoties ekonomikas augšupejai, Latvijas iedzīvotāji būs mācījušies no savām kļūdām un mazāk tieksies pēc materiālām vērtībām, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie eksperti.

Eksperti: cilvēki nākotnē mazāk tieksies pēc materiālām vērtībām

Foto: Scanpix/AP

«Domāju, ka šis būs tāds pats izšķirošs moments iedzīvotāju domāšanā, kā tas Vācijā bija 1922.-1923.gada hiperinflācijas laikā, kas mainīja Vāciju uz visiem laikiem,» aģentūrai BNS norādīja «DnB NORD Bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un piebilda, ka arī uz tagadējo globālo ekonomisko krīzi Vācijas reakcija bija pavisam citāda tieši šīs vēsturiskās pieredzes dēļ.

«Tas, kas ir noticis, ir mainījis arī Latviju uz visiem laikiem, un tas būs lielā mērā izārstējis cilvēkus no tiekšanās pēc statusa,» viņš prognozēja un uzsvēra, ka tā uzskatāma par ļoti pozitīvu tendenci, jo cilvēki var kļūt bagātāki, taču nekad visa sabiedrība nebūs turīgāko 10% iedzīvotāju skaitā.

«Tad, kad ienākumi atsāks pieaugt, un tas, vēlākais, divu gadu laikā, visticamāk, arī notiks, cilvēki pratīs ienākumus izmantot tā, lai viņi par katru latu nopirktu daudz vairāk dzīves kvalitātes nekā viņi to spēja izdarīt 2007.gadā, kad nauda tika vienkārši notrallināta milzīgos apmēros,» prognozēja Strautiņš.

Viņš atzina, ka cilvēki nav uzskatāmi par perfekti racionālām būtnēm, tomēr viņi vismaz kaut ko no savām kļūdām arī iemācās.

Arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa pauda viedokli, ka citu kultūru pieredze liecina - taupība saglabājas kā ilgtermiņa vērtība, un cilvēki, piedzīvojot kādu vilšanos, pēc tam to ņem vērā. «Cilvēki vienmēr mācās no kļūdām,» viņa uzsvēra, kā piemēru minot pagājušā gadsimta 90.gadus, kad cilvēki kļuva piesardzīgāki attiecībās ar bankām.

Savukārt pašlaik cilvēki ir sapratuši, ka arī kredītu paņemt nav tik vienkārši, teica Putniņa. «Mums bija naivi priekšstati par to, kā dzīvo cilvēki rietumos, bet mēs nepievērsām uzmanību tieši šīm mazajām lietām - bankām, kredītiem,» viņa secināja.

Putniņa norādīja, ka arī patlaban lielai daļai cilvēku dzīves līmenis dramatiski nekrītas, bet viņi pat dzīvo labāk, jo vairāk pārdomā savus pirkumus, neapkrāmē sevi ar liekām mantām un retāk pārēdas. «Cilvēki zināmā mērā arī tagad gūst baudu no tā, ka viņi kļūst par apzinīgiem pilsoņiem, tas arī saskan ar zaļo dzīvesveidu,» viņa sacīja un piebilda, ka taupība ir arī ilgtspējīga stratēģija, līdz ar to tā lieliski iederas vispārējā šā laika attīstībā.

Sociālantropoloģe arī skaidroja, ka 90.gados patēriņš bija lielā mērā statusa apliecinājums, savukārt jaunajai paaudzei tas vairs nav tik aktuāli. «Piemēram, jauniešu vidū ir ļoti gaumīgi mainīties ar drēbēm, nevis pirkt jaunas,» viņa atgādināja.

«Cilvēki saprot, ka viņi var vēlēties mazāk un ka ir jāveido kaut kāds drošības spilvens, jo ilūzija par to, ka visu laiku būs labi, nesaglabāsies,» klāstīja Putniņa.

Jau vēstīts, ka, Latvijas ekonomikai piedzīvojot strauju kritumu, būtiski samazinājusies iedzīvotāju pirktspēja, kas veicinājis taupīgāku dzīvesveidu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv