Eksperti debatē, vai eirozonas monetārā politika pacels vai gremdēs Latviju

Apollo
98 komentāri

Eirozonas monetārā politika, kas vērsta uz cenu stabilitāti, labi saderas ar Latvijas ekonomiskajiem mērķiem, tādēļ iestāšanās ir vēlama, jo nākotnē Latvijas ekonomiskie rādītāji var vairs nesaderēt ar eirozonas kritērijiem tik perfekti kā patlaban, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens.

Eksperti debatē, vai eirozonas monetārā politika pacels vai gremdēs Latviju

Foto: Reuters/Scanpix

Savukārt «Danske Bank» galvenais ekonomists Larss Kristensens teica, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopjot, viņaprāt, katastrofālu monetāro politiku, kas veicina deflāciju, iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos un līdz ar to valsts parāda pret IKP īpatsvara pieaugumu. Tas, cita starpā, pasliktinot jau esošo eirozonas valstu atbilstību atslēgas kritērijiem, pēc kuriem izvērtē valstis, kā Latviju, kas vēlas iestāties.

«Līdz vājprātam stingra monetārā politika ir tas, kas pie varas nes nacistus un komunistus,» Kristensens teica, atsaucoties uz notikumiem 30.gadu sākumā, kad, viņaprāt, milzu deflāciju un ekonomisko depresiju izraisīja vairāku valstu pārāk ilgā pieķeršanās tā sauktajam zelta standartam.

Kristensena redzējumā, zelts pirms vairāk nekā 80 gadiem kalpoja naudas masas ierobežošanai tāpat, kā patlaban to dara ECB monetāra politika, kas ierobežo ekonomikas izaugsmei nepieciešamo naudas masas pieaugumu un patiesībā naudas masu samazina.

Hansens savukārt klāstīja, ka Latvija ar uzviju atbilst visiem tā sauktajiem Māstrihtas kritērijiem dalībai eirozonā. Ir pat kritēriji, kur Latvijas rādītāji ir daļa no etalona, pēc kura tiek aprēķināti šie kritēriji, piemēram, inflācija, kura ir zema Grieķijā, Zviedrijā, Latvijā, Īrijā un Francijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas mācību spēks arī brīdināja, ka, ja Latvija neiestāsies eirozonā no 2014.gada 1.janvāra, bet to atliks uz citu gadu, var aiziet garām izdevīgākais brīdis, jo Latvijas ekonomikas atkopšanās no krīzes var izraisīt inflācijas pieaugumu.

Hansens nenoliedza, ka Latvija gatavojas iestāties eirozonā «nedrošā laikā» un par lēmuma to darīt spriedīs vēsture. Tomēr alternatīvu Hansens neredz, jo Latvija jau kopš lata piesaistes eiro un dažādu komerciālu darījumu veikšanas ar eiro jau ir «eiroizēta».

Dāņu ekonomists arī vēršas pret argumentu, ka viņa dzimtenes Dānijas un kaimiņu Zviedrijas palikšana ārpus eirozonas esot pierādījums, ka valsts var baudīt uzplaukumu un labklājību bez eiro.

«Neņemiet ļaunā, bet Dānijas krona bauda lielāku uzticamību nekā lats,» viņš teica. Kristensens savukārt oponēja, norādot, ka Zviedrijai un Polijai krīzes laikā bija nepiesaistīts vai «peldošs» valūtas maiņas kurss, un tās necieta no deflācijas sekām un varēja turpināt pirkt Latvijas preces un pakalpojumus.

Kristensens arī sacīja, ka saredz vēl lielāku tā saukto morālo risku, kad Latvija iestāsies eirozonā un tai būs pieejami dažādi ekonomikas glābšanas mehānismi, izmantojot eirozonas kopējos līdzekļus vai ECB aizdevumus.

«Tas nozīmē, ka var rīkoties bezatbildīgi, jo gan jau kāds noteikti atpestīs,» teica «Danske Bank» ekonomists.

Abi dāņu ekonomisti uzstājās «Danske Bank» Latvijas meitasbankas rīkotā «Finanšu pēcpusdienā» Rīgā, viesnīcas «Radisson Blu Ridzene Hotel» konferenču telpās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv