Eksperti: ES nauda jāmāk ne tikai «paņemt»

Apollo
7 komentāri

Lai gan Eirpas Savienības (ES) fondu līdzekļus nav viegli apgūt, tie būtiski palīdzējuši atgūties krīzes novārdzinātajai Latvijas ekonomikai. 2014.-2020.gada plānošanas periodā ES nauda jāizmanto vēl lietderīgāk un jāiegulda gan cilvēkresursu attīstībā, gan «dzelžos», jāmazina arī birokrātijas slogs, piemēram, pieteikumu un atskaišu ķīpas jāpārnes uz virtuālo vidi, – šādi bija ekspertu secinājumi Eiropas Parlamenta Informācijas biroja, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Finanšu ministrijas rīkotajā diskusijā «ES nauda Latvijai – pagrieziena punkts».

Eksperti: ES nauda jāmāk ne tikai «paņemt»

Foto: Edijs Pālens/LETA

ES Daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam vairāk nekā 900 miljardu eiro apjomā tikko zaļo gaismu devis Eiropas Parlaments. Nākamajā periodā Latvija no ES budžeta saņems kopumā 7,48 miljardus eiro, bet tajā iemaksās 1,86 miljardus eiro. No Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi eiro. Patlaban Latvijas Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un partneriem veic sarunas Eiropas Komisiju par detalizētu naudas izmantošanas plānu.

2007.-2013.gada plānošanas periodā no minētajiem fondiem Latvija saņēma 4,53 miljardus eiro, kas investēti vairāk nekā 6000 projektos. Vērienīgākie apskatāmi piektdien atklātajā vietnē www.esfondi.lv/naudadarbiba/

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka Latvija no ES budžeta saņem četrreiz vairāk, nekā tajā iemaksā, un ES fondu ieguldījumi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām. Viņš to raksturo kā «neatsveramu ieguldījumu valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā».

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (Budžeta komiteja) uzteic, ka  līdz 1.novembrim no Eiropas Sociālā fonda 550 miljoniem eiro apgūti 100% – tas ir krietni vairāk nekā ES, kur šis rādītājs ir vidēji 63%, un Latvijai izdevies apsteigt kaimiņus lietuviešus un igauņus. Savukārt «sliktā ziņa», pēc viņa domām, ir tā, ka «lielo naudu» jeb līdzekļus «dzelžiem» Latvija, salīdzinot ar kaimiņiem, apguvusi visvājāk - esam tikai 12.vietā, apgūstot 60% no pieejamās Kohēzijas fonda un Reģionālās attīstības fonda naudas (lietuvieši un igauņi apguvuši attiecīgi 76% un 75%). «Esam knapi virs vidējā,» kritizēja Ivars Godmanis, minot, ka pavisam «nepatīkams cipars» ir tas, ka, «ja mēs būtu strādājuši tiešām veiksmīgi, vismaz - tā kā lietuvieši, ekonomikā būtu ieguldīts par 626 miljoniem eiro vairāk». Rezumējot viņš uzsvēra, ka pašlaik noteikti cilvēkos ir ieguldīts vairāk nekā «dzelžos».

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norāda, ka trūkst pētījumu par ES līdzekļu izlietojumu – vai investēts «ar prātu». Pēc viņas novērojumiem, sakārtoti pilsētu centri un tapuši jauni tilti, piemēram, pār Ventu un Gauju.

Savukārt biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka viņa pārstāvētā nozare «nav nomirusi» tikai tāpēc, ka bijusi ES nauda.

Andris Vilks informē, ka 2014.-2020.gada periodā no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda pieejamie 4,4 miljardi eiro «gudri un savstarpēji papildinoši tiks investēti saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna prioritātēm un ilgtermiņa nozaru stratēģijām». Tādējādi būšot skaidri redzams, kur un cik liela nauda ieguldīta, kādi rezultāti tika plānoti un kas sasniegts.

Pēc Innas Šteinbukas domām, Latvijai izdevies panākt ļoti labu ES naudas piedāvājumu – laikā, kad Eiropas budžets tika samazināts. Viņasprāt, īpaši svarīgi investēt projektos, kas veicina inovācijas, uz tām balstīto preču un pakalpojumu ražošanu.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Transporta un tūrisma komiteja) kā absolūti svarīgāko lietu min pirmoreiz izveidoto finanšu instrumentu transportam, enerģētikai un platjoslas internetam - Savienojot Eiropu. Tam paredzēti gandrīz 24 miljardi eiro - trīsreiz vairāk nekā iepriekš; arī iespējamais ES līdzfinansējuma līmenis ir krietni palielināts - no 30% līdz pat 85%. Roberts Zīle to vērtē kā «ārkārtīgi būtisku iespēju», jo varēs realizēt liela mēroga transporta un enerģētikas projektus. Viens no projektiem būtu «Rail Baltic», bet otra iespēja – iestrēgusī sašķidrinātās gāzes termināla būvniecība (līdz pat 75% no ES finansējuma).

Runājot par praktiskiem ierosinājumiem, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja ES fondu apgūšanā pēc iespējas vairāk izmantot e-pārvaldi, lai atskaites un pārbaudes varētu iesniegt elektroniski - pašlaik daļai uzņēmēju trūkstot motivācijas «iet cauri visai mašinērijai». Viņa arī rosināja visas vienā tēmā, piemēram, industrializācijas politikā iesaistītās puses saskaņot rīcību.

Savukārt uzņēmējs Gundars Skudriņš rosināja aktīvāk sadarboties zinātniekiem un uzņēmējiem: pagaidām biznesam «trūkst kultūras runāt ar zinātni».

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards rezumēja, ka inovācijas jāskata no nākotnes budžeta ieņēmumu rakursa – lai veicinātu lielāku produktivitāti un eksportspēju.

Diskusijas ieraksts:

http://cdn.tiesraides.lv/640x360/20131213161617_tiesraides.lv.11_1#VIDEO2?mp4dl#

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.09.2017
Ienākt apollo.lv