Eksperti: IKP izmaiņas izjūt visi Latvijas iedzīvotāji

Apollo
0 komentāru

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu izjūt praktiski visi Latvijas iedzīvotāji, uzskata aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.

AS «SEB Latvijas Unibanka» Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks sacīja, ka patlaban joprojām ir tā, ka vairākums iedzīvotāju visai minimāli izjūt straujo IKP pieaugumu un citus labumus, ko dod strauja ekonomikas attīstība. Savukārt negācijas, piemēram, cenu kāpumu izjūt visi, īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.

Ja tagad IKP pieaugums saruktu uz pusi, arī cenas visai ātri apturētu savu straujo kāpumu, jo kristos ekonomiskā aktivitāte, ražošanas jaudas pieaugtu lēnāk, patēriņa un kreditēšanas bums pierimtu. Neapšaubāmi pirmais ciestu patēriņš, jo iedzīvotāji sāktu pārdomātāk tērēt naudu, palielinātos kavēto maksājumu skaits bankām, pasliktinātos kredītportfelis.

Gudrākie baņķieri jau tagad vērtē kredītrisku, ņemot vērā iespējamo ekonomiskās attīstības tempa samazināšanos. Cikliska attīstība pasaulē nav nekas jauns, taču Baltijas gadījums ir īpašs, jo mēs veicām strauju transformāciju no ļoti zemas bāzes, turklāt ieejot augsti attīstītā ekonomiskā vidē, kāda ir ES.

Rezumējot var teikt, ka IKP pieaugumu tempu samazināšanos izjustu daudzi, taču diezin vai sāpīgi, sacīja Vilks, tomēr reālas problēmas var rasties, ja IKP pieaugums būs tikai kādi 2–3%. Tomēr Vilks pagaidām nevar iedomāties šādu situāciju tuvākajos gados.

Hansabankas vecākā analītiķe Liene Kūle norādīja: lai gan runas par dažādām tendencēm un pavērsieniem makroekonomiskā ziņā dažreiz šķiet ļoti attālinātas no ikdienišķās dzīves, patiesībā tā nav, jo visi šie vispārīgie procesi galu galā lielākā vai mazākā mērā skar jebkuru iedzīvotāju.

Pērn IKP pieauga par 8,5%, bet šogad tiek gaidīts palielinājums par 7–7,5%. Pēc Kūles vārdiem, tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji turpmāk varēs dzīvot labāk: pieaugs saražotais, palielināsies nodarbinātība un mazināsies bezdarbs. Pieaugs algas un uzņēmēju peļņa, kāpjot ekonomiskai aktivitātei, uzlabosies valsts nodokļu ieņēmumi, kas savukārt ļauj palielināt valsts izmaksātos pabalstus.

Ja nenotiks ekonomiskā izaugsme, grūti cerēt uz algu pieaugumu, ja nu vienīgi tādu, kas nosedz inflāciju. Lai gan vairākumam iedzīvotāju galvenais ieņēmumu avots ir darba samaksa, tiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, galveno ienākumu avotu tomēr nodrošina peļņa, nevis alga.

«Jāatzīst, ka kopējā IKP pieaugums negarantē, ka visiem iedzīvotājiem uzlabosies dzīves apstākļi,» norādīja Kūle, «daži var iegūt vairāk, daži — mazāk. Nav noslēpums, ka viens no Latvijas riskiem ir noslāņošanās risks — palielinās nabadzīgo nabadzība, un vienlaikus palielinās bagāto bagātība, bet vidusslāņa nav. Šā jautājuma risināšanai vajag kompleksu pieeju.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv