Eksperti: Lai gan koalīcija ir nestabila, valdības krišana nav gaidāma

Apollo
0 komentāru

Lai gan pēdējā laikā ir vērojamas valdības koalīciju veidojošo partiju, kā arī vairāku valdības locekļu nesaskaņas, politikas procesa analītiķi prognozē, ka valdības maiņa tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pašlaik valdības koalīcija ir ļoti nestabila, tomēr nav objektīva pamata valdības krišanai, jo nav skaidri redzama iespēja izveidot labāku valdības koalīciju, aģentūrai LETA atzina sociologs Aigars Freimanis.

Turklāt, jo straujāk tuvojas nākamās Saeimas vēlēšanas, jo mazāka ir iespēja, ka šī valdība kritīs, uzskata sociologs.

Pēc viņa domām, pēdējā laikā vērojamie valdības partneru ķīviņi ir skaidrojami ar diviem faktoriem. Pirmkārt, pašlaik norit divu valdību veidojošo lielo partiju — Tautas partijas (TP) un partijas «Jaunais laiks» (JL) — konkurence par galveno lomu valdībā.

Otrkārt, nesaskaņas veicina tas, ka gan TP, gan arī JL ir līderu krīze, jo nevienā no abām partijām pašlaik nav spēcīga vadītāja — TP bijušais vadītājs Andris Šķēle ir pagājis malā no aktīvās politikas, arī JL līderis Einars Repše ir kļuvis pasīvs un viņa intereses un ambīcijas politikā ir sarukušas.

Tā kā nevienā no abām partijām pašlaik nav «stingrās rokas», aktivizējas abu partiju «otrā ešalona» politiķi, kas sevi apliecina, vēršoties pret politiskajiem oponentiem, sacīja Freimanis.

Savukārt politoloģe Daina Bāra aģentūrai LETA atzina: lai gan parasti viena vai otra ministra atkāpšanās no amata vai neuzticības izteikšana vienam no valdības locekļiem uzreiz neizsauc valdības krīzi vai tās krišanu, tomēr Latvijas situācijā pat mazākā nesaprašanās var izraisīti valdības krīzi.

Pēc viņas domām, valdības stabilitāte būs atkarīga no tā, cik lielā mērā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) spēs mobilizēt valdību darbam un vai koalīcijas partneri būs gatavi strādāt, lai aizstāvētu valsts intereses, vai arī politiķiem svarīgāka būs personīgo ambīciju apmierināšana.

Kā ziņots, JL frakcija ir nosūtījusi aicinājumu Ministru prezidentam izvērtēt iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) atbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar viņa publiski paustajiem meliem par to, ka viņš neesot ticies ar oligarhu Borisu Berezovski, kā arī saistībā ar viņa izteikumiem par spiedienu no Krievijai lojāliem cilvēkiem.

Tāpat pašlaik vērojamas kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) un JL nesaprašanās. JL pieprasa kultūras ministrei nekavējoties risināt problēmas kultūras jomā, savukārt Demakova sola pētīt JL pārziņā esošo valsts aģentūru reālās izmaksas, jo viņai esot pamats domāt, ka valsts līdzekļi šajās aģentūras nereti tiek izmantoti nelietderīgi, un šo naudu daudz lietderīgāk būtu novirzīt kultūras darbinieku algām.

Tāpat pavasarī bija nesaprašanās tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas un bērnu lietu ministra Aināra Baštika (LPP) vidū, jo tieslietu ministre publiski pauda viedokli, ka Baštiks varētu būt ieinteresēts bērnu adopcijā uz ASV. Maijā Kalvītis izteica aizrādījumu tieslietu ministrei gan par to, ka viņa neargumentēti izteikusi pārmetumus par korupciju Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem, gan par Baštikam izteiktajiem pārmetumiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv