Eksperti neredz iemeslu, kāpēc «Gazprom» pazemināt cenu Latvijai

Apollo
0 komentāru

Enerģētikas nozares pārzinātāji neredz iemeslu, kāpēc Krievijas enerģētikas gigantam «Gazprom» pazemināt cenu atsevišķi Latvijai.

Eksperti neredz iemeslu, kāpēc «Gazprom» pazemināt cenu Latvijai

Foto: Scanpix/Reuters

Pēc enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa domām, «Gazprom» noteiktās cenas ir saistītas ar kompānijas mārketinga stratēģiju un konkurences situāciju, un, viņaprāt, «tas ir visaugstākais naivums» solīt, ka Latvijas valdībai sarunās izdosies mainīt formulu.

Viņš uzsvēra, ka resursa cenu neietekmē formula, bet gan cena konkrētajā tirgū, savukārt «Gazprom» uzmanīgi vērojot patēriņu.

«Ja runā par «Gazprom» mārketinga stratēģiju, pagaidām uzņēmums ir stingri ielicis savu kāju primārās enerģijas bilancē. Turklāt uzbūvēsim vēl vienu termoelektrostaciju (TEC), kas atkarīga no gāzes. «Gazprom» ir dabūjis to, ko jebkurš monopolists grib, - patērētāju, kurš nevar aiziet,» vērtēja Ozoliņš.

Viņaprāt, Latvijas valstij nav sviru, lai varētu ietekmēt cenas. «"Latvijas gāze» (LG) ir privātkompānija, un tās partneris ir «Gazprom». Līgumi tiek slēgti starp šīm abām kompānijām. Neredzu vietu Latvijas valdībai piedalīties šajās sarunās,» teica eksperts. Viņš piebilda: ja savulaik Latvija būtu paturējusi ietekmi uzņēmumā un neprivatizējusi «līdz nullei», tad būtu cita saruna, jo toni nosaka akcionāri.

Viņš arī uzskata, ka valdības lēmumiem nav nekādas saistības ar «Gazprom» cenām, tai skaitā, ja runa ir par valdības nostāju atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Iepriekš LG akcionāra SIA «Itera Latvija» vadītājs Juris Savickis pauda viedokli, ka Latvijas valsts grib paņemt no «Gazprom» naudu, lai varētu attīstīt atjaunojamo resursu izmantošanu un mazāk patērēt dabasgāzi, taču energokompānijā strādājošie cilvēki arī to saprotot.

Ozoliņš vērsa uzmanību uz to, ka cenas starp energokompānijām tiek rūpīgi slēptas un, viņaprāt, šajā jomā valda liela noslēpumainība, turklāt regulēšanas institūcijas ir gāzes kompāniju varā. Savukārt biržas darbojas nelielos Eiropas apgabalos, un tas nav saistīts ar šo reģionu.

Eksperts nevarēja komentēt Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Gintera Etingera teikto, ka Latvijā dabasgāze ir par 30% dārgāka nekā Vācijā - arī viņš ES datos redzējis šādu lielu atšķirību, taču nezinot, no kurienes tā radusies.

Savukārt par ideju, ka «Gazprom» varētu mainīt nosacījumus, paredzot, ka noteiktu daļu cenas nosaka tā saucamā SPOT cena, Ozoliņš minēja: «Tas ir tāpat kā iziet pie ezera un teikt, ka labi būtu, ja kaut kas šodien ķertos.»

Arī politologs Andris Sprūds piekrīt, ka nav redzams iemesls, kāpēc lai «Gazprom» mainītu cenas Latvijai. Viņš uzskata, ka cenas varētu mainīties vienīgi kopējās sarunās, kurās iesaistītas arī lielās Eiropas valstis.

Pirms vēlēšanām paziņot, ka kaut kas mainīsies - tas ir visai optimistiski, bilda eksperts.
Tāpat viņš sliecas domāt, ka Latvijas valdības lēmumi attiecībā uz atbalstu atjaunojamai enerģijai un atbalsta liegšanu gāzes koģenerācijas stacijām drīzāk nevarētu ietekmēt sarunas ar «Gazprom».

««Gazprom» ir ieinteresēts monopola uzturēšanā, lai var dominēt un kontrolēt cenas.

«Ilgtermiņā it kā tas [atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai] varētu būt viens no spēles elementiem, ar ko parādām, ka mums būs lielākas manevra iespējas. Bet cilvēki šajās kompānijās ir apveltīti ar zināšanām, un tas ir tik acīmredzami, ka manevra iespējas ir ierobežotas. Līdz ar to arī iespējas ietekmēt «Gazprom» ir ierobežotas,» uzskata politologs.
Viņš norādīja, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā Krievijas gāze primārajos energoresursos veido tik augstu līmeni - ap 30%. Viņaprāt, «Gazprom» var izdarīt zināmus žestus un kaut ko daļēji mazināt, taču, pēc viņa domām, kompānija patlaban to nedarīs.
Sprūds teica, ka vienu brīdi SPOT cenas bija zemas, taču tām tagad atkal tendence pieaugt. Līdz ar to iespējamās izmaiņas, lielāku svaru paredzot šīm cenām, iespējams, būtu tikai nosacīti labvēlīgas, jo SPOT cenas var arī pieaugt. ««Gazprom» var piekāpties, zinot, ka tendence var būt pieaugoša,» pieļāva politologs.

Savukārt attiecībā uz Latvijas valdības rīcību atjaunojamo energoresursu lauciņā eksperts vērtēja, ka nav mazsvarīgs politiskais konteksts. Proti, partija «Jaunais laiks» (JL), kas tagad iekļāvusies apvienībā «Vienotība», sevi ir pozicionējusi kā zaļās enerģijas atbalstītāju, iestājusies par enerģētiskās neatkarības veicināšanu un gāzes īpatsvara mazināšanu. Taču viens no šīs partijas pārstāvja ekonomikas ministra Arta Kampara lēmumiem bija atbalstīt TEC-2 rekonstrukciju, līdz ar to veidojas zināma pretruna ar ilgtermiņa uzstādījumu. Tā kā bija liela kritika par to, JL bija jākompensē šis lēmums ar populārākiem lēmumiem, lai pamatotu pašu sludināto.

Par to, kāds būs reālais labums no valdības lemtā liegt atbalstu gāzes koģenerācijas stacijām un saglabāt to tikai stacijām, kas izmanto atjaunojamos resursus, Sprūds izteicās skeptiski. Lai gan ilgtermiņā, viņaprāt, no signāla viedokļa tas nav slikti, ir zināmi arī trūkumi - piemēram, esot grūti iedomāties, ka Rīgā, kur pie slimnīcām un līdzīgām ēkām varētu veidot koģenerācijas stacijas, varētu izmantot koksni. Viņaprāt, izvēle par labu gāzei šādā gadījumā ir skaidra.

«Neesmu pārliecināts, ka padomāts par realizāciju. Vai nebūs tā, ka pirms vēlēšanām pieņemts, bet pēc tam atcelts. Ir vairākas lietas, kas līdzīgi sabojātas, piemēram, akcīzes nodoklis gāzei,» minēja eksperts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv