Ēlertes zemapziņas izpausme

Apollo
0 komentāru

Vairāki Sorosa politiskās apvienības deputātu kandidāti 10. Saeimas vēlēšanu kampaņā, šķiet, nolēmuši izmantot to pašu taktiku, ko jau iepriekš citās kampaņās aprobējuši citu politisko virzienu pārstāvji. Viņi mēģina celt savu popularitāti, visādi lokot Lemberga vārdu.

Ēlertes zemapziņas izpausme

Foto: Evija Trifanova/LETA

Piemēram, «Sorosa fonds Latvija» ilggadējā vadītāja, bijusī laikraksta «Diena» galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte skaidro, ka Lembergs esot nederīgs premjera amata kandidāts, jo bez tiesas atļaujas nevarot izbraukt no valsts un neprotot angļu valodu.

Jāatzīst, līdz šim vēl nebiju ievērojusi kāda politiķa tik spilgti izteiktu neapzinātu zemapziņas dzīļu izpausmi. Tas liecina, cik dziļi Ēlertes dvēselē ir iesēdies sulainisma gars - kā vēl labāk pakalpot starptautiskajai finanšu oligarhijai, kura, protams, runā angļu valodā.

Padomju laikos neviens nevarēja ieņemt vadošu amatu, ja nezināja krievu valodu. Bija ģimenes, kurās uzskatīja – bērnu liktenis būs veiksmīgāks, ja viņi mācīsies krievu skolās un vispār pat aizmirsīs latviešu valodu.

Vairāki LPSR Ministru padomes priekšsēdētāji (kaut kādu līdzību ar Latvijas premjera amatu tur var saskatīt), ministri un citi tālaika augstākie ierēdņi latviešu valodu, vispār nezināja - katrā ziņā publiski to nelietoja nekad.   

Tāpat bija cariskajā Krievijā – impērijas valoda bija jāzina katram pavalstniekam vistālākajā nostūrī.

Vēl kādu gadsimtu iepriekš daudzi latvieši, lai izpatiktu baronam, ne tikai naski lieca muguras viņa priekšā, bet arī centās lauzīties vācu valodā. Neapšaubāmi, tiem, kas prata vācu valodu, tolaik bija lielākas izredzes kļūt par vagaru. 

Ēlerte tagad paģēr jauno kakla kungu valodu, jo var rasties nepatīkami mirkļi, ja kāds vietējais viņiem saprotamā valodā nevarēs sniegt atskaites, par cik procentiem kārtējo reizi «konsolidētas» iezemiešu izmaksas.

Ēlertes vadītais laikraksts «Diena» vienmēr bija centīgs starptautiskās finanšu oligarhijas rupors; ārvalstu kapitāla interešu aizstāvis it visā, vienmēr nostājoties pretī nacionālā kapitāla interesēm. Acīmredzot Ēlerte bija labi iegaumējusi Ļeņina teikto, ka avīzei jābūt «ne tikai kolektīvajam propagandistam un kolektīvajam aģitatoram, bet arī kolektīvajam organizatoram.« 

Jebkurš latvietis, kurš pacēlās virs vidējā līmeņa, avīzes slejās tūlīt tika noriets. Ja divi ietekmīgi latvieši savā starpā karoja, Ēlertes vadītā «Diena» lēja eļļu ugunī, visādi atbalstot vienu no karotājiem. Tiklīdz abi latvieši salaba, tie nekavējoties abi divi nokļuva «slikto zēnu» sarakstā un dubļu spaiņi gāzās ne tikai pār viņiem, bet arī tiem, kas domāja atšķirīgi nekā Ēlerte.

Ja Lembergs būtu neveiksmīgs savā iepriekšējā karjerā, būtu nesekmīgi vadījis Ventspils pilsētu, būtu izputinājis mantu u.tml., tad tiešām būtu pamats vaicāt – ko šis cilvēks labu var dot valstij, ja viņš netika galā ar krietni mazākām lietām?

Ja kas, tad Ēlertei gan šādu jautājumu uzdot ir pamatoti. Ko tad viņa dzīvē nozīmīgu ir paveikusi?

Varbūt kāds teiks – viņa kļuva par miljonāri, 1994.gadā veiksmīgi prihvatizējot Latvijas valstij piederošo laikrakstu «Diena» un vēlāk pārdodot to zviedru koncernam «Bonnier».

Jā, Ēlerte no šīs prihvatizācijas nopelnīja lielu naudu, bet pats šis prihvatizācijas darījums šobrīd ir izrādījies neveiksmīgs. Ēlertes un Ašeradena vadībā «Diena» faktiski tika novesta līdz bankrotam un abiem, kā zināms, darbs uzņēmumā bija jāatstāj un jādodas tur, kur dodas ne viens vien neveiksminieks – politikā. Nesen «Bonnier» grupas pārstāvis pats publiski atzina, ka «Dienas» finanšu stāvoklis bijis tik slikts , ka tikusi apspriesta iespēja uzņēmumu likvidēt.

Vēl Ēlerte vairāk nekā 10 gadus ir dalījusi starptautiskās oligarhijas spilgta pārstāvja – Džordža Sorosa – naudu tiem, kas bija gatavi atbalstīt un tālāk propagandēt  starptautiskās finanšu oligarhijas ideālas valsts modeļa idejas. Protams, rezultātā izveidots gana spēcīgs sorosiešu organizāciju tīkls ar lobijiem visos valsts varas atzaros, bet par tik milzīgu naudu, kādu Latvijā iepludināja Soross, nebija liela māka to izveidot.  

Vēl Ēlerte ir dalījusi savējiem arī Kultūrkapitāla fonda (tātad – valsts) naudu.

Tas ir daudzu politikāņu sapnis – ne par ko neatbildēt, bet dalīt svešu naudu savējiem, tādējādi stiprinot savu personisko ietekmi. Ļoti iespējams, ka šā sapņa piepildījums arī turpmāk ir Ēlertes patiesais mērķis politikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv