EP atbildīgajā komitejā pozitīvs noskaņojums par Latvijas dalību eirozonā Papildināts

Apollo
110 komentāri

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāru lietu komiteja šodien diskutēja par atbildīgā ziņotāja Burkharda Balca ziņojumu par Latvijas gatavību ieviest eiro. Diskusijas komitejā pārsvarā ritēja pozitīvā gaisotnē, atbalstot Latvijas dalību eirozonā.

EP atbildīgajā komitejā pozitīvs noskaņojums par Latvijas dalību eirozonā

Foto: Images_of_Money, CC BY-SA 2.0

Lai arī debatēs bija jūtams konceptuāls atbalsts eiro ieviešanai Latvijā, oficiāls EP atbildīgās komitejas balsojums gaidāms pirmdien, 24.jūnijā. Balca sagatavotajā EP rezolūcijas projektā, kuru šodien skatīja EP Ekonomikas un monetāru lietu komiteja, pausts atbalsts eiro ieviešanai Latvijā 2014.gada 1.janvārī. EP par šo rezolūcijas projektu balsos plenārsesijā, kas sāksies 1.jūlijā. Visticamāk, debates par šo jautājumu gaidāmas 2.jūlijā, bet balsojums - 3.jūlijā.

Lai sagatavotu savu ziņojumu, Balcs maija beigās Rīgā tikās ar valsts un dažādu organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem. Viņš atzina, ka tikšanās ļāva izprast atmosfēru valstī, kā arī uzsvēra, ka informācijas kampaņai par eiro ir jāsasniedz visus Latvijas iedzīvotājus, arī cilvēkus laukos. Balca ieskatā, Briseles «Jā» būs pozitīvs signāls Latvijai un palīdzēs tuvākajos mēnešos panākt lielāku atbalstu no iedzīvotāju puses.

Savā runā analizējot banku sektoru un nerezidentu depozītu biznesu, cilvēku vēlmi nezaudēt identitāti, relatīvi augsto bezdarbu un nepieciešamību pēc izglītības reformas, Balcs norādīja, ka Latvija ir izgājusi nopietnu taupības pasākumu un krīzes ceļu, kam bijusi noteikta cena, tomēr viņš uzsvēra, ka «Latvija ir pelnījusi atzinību».

Savukārt EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, savā runā uzsvēra, ka cilvēkiem informācija par eiro ir pieejama, un piesardzīgo attieksmi skaidroja ar negatīvajām ziņām par eiro. Viņš arī uzsvēra, ka neviena no parlamentā pārstāvētajām partijām neaicina atlikt eiro ieviešanu - dažas partijas eiro aizstāv vairāk, dažas mazāk, bet «nopietni politiski spēki neaicina atlikt eiro ieviešanu Latvijā».

Savukārt EP deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, analizējot ģeopolitisko dimensiju, atzīmēja, ka Latvija ir pievienojusies ES un NATO un patlaban tā pievienojas eirozonai. «Tā ir reintegrācija, tas vēlreiz ir apstiprinājums mūsu ģeopolitiskajai lomai pasaulē.»

Diskusijas laikā Astrīda Lullinga no Luksemburgas, kura pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, veltīja ļoti atzinīgus vārdus Latvijai, uzsverot, ka lielākā daļa no eirozonas valstīm būtu laimīgas, ja tās būtu tik labā situācijā kā Latvija. Viņa pauda arī apbrīnu Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) paveiktajam, kad pēc smagu reformu īstenošanas viņš tika pārvēlēts amatā. «Tas ir apliecinājums, ka tauta redz starpību starp populismu un tiem, kuri kalpo tautai.» Tāpat eiroparlamentāriete noraidīja bažas par nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bilstot, ka Eiropā valda brīva kapitāla kustība un Latvijai ir tiesības no tā iegūt. «Tas tiešām ir pārspīlēti,» bažas par nerezidentu noguldījumiem kliedēja Lullinga.

Savukārt Zīle bija bažīgāks par nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijā. Viņš norādīja, ka eiro ieviešana dos iespēju Latvijai sakārtot šo sektoru, kurā jāņem vērā arī ģeopolitiskie argumenti, proti, par lieliem trešās valsts noguldījumu apjomiem. Vienlaikus Zīle slavēja vēroto progresu Latvijā, ko apliecina arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ziņojumi. Tāpat Zīle uzsvēra, ka arī pašā Latvijā neviens nopietns politiskais spēks neaicina atlikt eiro ieviešanu.

Zīlem attiecībā uz nerezidentu noguldījumiem oponēja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka banku sektors Latvijas tautsaimniecībā ieņem salīdzinoši mazu vietu, kā arī bankām, kuras strādā ar nerezidentu noguldījumiem, ir daudz lielākas kapitāla pietiekamības prasības. Kariņš uzsvēra, ka eiro Latvijā nesīs lielāku stabilitāti un aktivizēs uzņēmējdarbību, veicinās jaunu darba vietu rašanos un investīcijas. Turklāt pievienošanās eirozonai arī būs kā savas ģeopolitiskās lomas pārapstiprināšana.

Jolanta Emīlija Hibnere no Polijas, kura arī strādā Eiropas Tautas partijas grupā, pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. Vienlaikus viņa sacīja, ka var redzēt pretrunas starp lielo atbalstu Dombrovskim un zemo atbalstu eiro. Tas, pēc deputātes domām, liecina par nepieciešamību turpināt informācijas kampaņu par eiro.

Grieķis Nikolaos Šuntis no Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas retoriski vaicāja, vai eiro ieviešana Latvijā būs valsts iedzīvotāju vai eirozonas uzvara. Šuntis debatēs pievērsās pašu grieķu problēmām un sēdes vadītājam nācās viņu pārtraukt, lai atgādinātu, ka debates ir par Latviju, nevis Grieķiju.

Tāpat debatēs izskanēja arī citas kritiskas piezīmes, piemēram, jautājums par Latvijas gatavību ieviest eiro tiek skatīts pārāk ātri, tika norādīts uz lielo bezdarbu Latvijā un salīdzinoši lielo ēnu ekonomiku. Vienlaikus tika noliegts, ka Latvijas situācija būtu salīdzināma ar Kipru. Izskanēja arī, ka Māstrihtas kritēriji nav pietiekami, lai saturētu kopā eirozonu un būtu jāpārskata to atbilstība realitātei.

LETA jau ziņoja, ka, lai sagatavotu ziņojumu par Latvijas gatavību ieviest eiro, Balcs maija beigās Rīgā tikās ar valsts un organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem, kuri ir gan pozitīvi, gan negatīvi noskaņoti par eiro ieviešanu Latvijā.

Rezolūcijas projektā norādīts, ka Latvija atbilst kritērijiem un tā sasniegšanai ieguldīti Latvijas valdības un iedzīvotāju pūliņi.

Ziņojumā ir atsauce arī uz ECB konverģences ziņojumu, kurā ECB paudusi zināmas bažas attiecībā uz Latvijas ekonomikas konverģences ilgtspēju ilgākā termiņā. Atbildīgais ziņotājs norāda, ka šie jautājumi ir jāuztver nopietni, bet tie nemaina kopējo pozitīvo vērtējumu par eiro ieviešanu Latvijā.

Rezolūcijas projektā Latvijas valdība tiek aicināta saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni un kopumā uz vispārēju stabilitāti orientētu politiku, apsteidzot un paredzot potenciālu nākotnes makroekonomisku nelīdzsvarotību un cenu stabilitātes riskus.

Ziņojuma autors aicina Latvijas valdību un varasiestādes aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem, lai nodrošinātu lielāku sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai. Tāpat izteikts aicinājums Latvijas varas iestādēm turpināt informācijas un komunikācijas kampaņu, kas sasniegtu visus Latvijas pilsoņus.

Rezolūcijas paskaidrojošajā daļā norādīts, ka Latvijas gadījumā lielākās bažas sagādā iedzīvotāju zemais un mērenais atbalsts eiro ieviešanai. Saskaņā ar «Eurobarometer» aptauju iedzīvotāji visvairāk satraucas par iespēju zaudēt nacionālo identitāti, kontroli pār valsts finansēm un pārejas laikā ļaunprātīgu cenu noteikšanu.

«Bez tam gandrīz visi sabiedrības atzari kritizē valdības un iestāžu komunikācijas trūkumu. Lai gan visaptveroša informācijas un komunikācijas kampaņa ir sākusies, lielu daļu sabiedrības šīs iniciatīvas vēl nebija sasniegušas,» teikts rezolūcijas projekta paskaidrojošajā daļā. Vienlaikus atzīts, ka pēdējā laika aptaujas liecina, ka iedzīvotāju negatīvais noskaņojums pret eiro lēnām sācis sarukt.

«Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas valdība un varas iestādes turpina centienus, informējot sabiedrību un iesaistot to konstruktīvā diskusijā par eiro ieviešanu.»

Tāpat EP savā rezolūcijā varētu aicināt Latvijas valdību risināt strukturālās nepilnības darba tirgū ar atbilstošām izglītības jomas reformām. «Strukturālās nepilnības darba tirgū jārisina ar aktīvu darba tirgus politiku un izglītības reformu,» norādīts rezolūcijas projekta paskaidrojošajā daļā.

EP rezolūcijas projektā atzīta Latvijas banku sektora stabilitāte, norādot, ka Latvijā ir senas tradīcijas nerezidentu banku klientu apkalpošanā. Atzinīgi tiek vērtēts stingrais šīs jomas regulējums, kā arī tiek izteikts aicinājums turpināt stingro uzraudzību.

Rezolūcijas projektā Latvijas varas iestādes tiek mudinātas turpināt pašreizējo kursu praktiskajiem sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai tā, lai nodrošinātu vienmērīgu pārejas procesu un lai eiro ieviešana netiktu izmantota slēptam cenu pieaugumam.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisijas un ECB 5.jūnijā publicētie konverģences ziņojumi bija Latvijai pozitīvi, apliecinot, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

27.jūnijā un 28.jūnijā Briselē Eiropadome lems par politisku atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. Formāls lēmums vēl pieņemts netiks.

No 1.jūlija līdz 4.jūlijam Strasbūrā EP plenārsesijā tiks apstiprināta rezolūcija par eiro ieviešanu Latvijā.

9.jūlijā Briselē ES finanšu ministru padome pieņems formālu lēmumu par eiro ieviešanu 2014.gada janvārī, oficiāli tiks noteikts latu pret eiro maiņas kurss.

2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti. Latvija pievienosies eirozonai, kurā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada - Slovēnija, no 2008.gada - Kipra un Malta, no 2009.gada - Slovākija, no 2011.gada - Igaunija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv