EP deputāte: ES nedrīkst atteikties no sankcijām pret Krieviju

Apollo
74 komentāri

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) brīvība un miers daudziem šķiet pašsaprotamas vērtības, tomēr tā nav, tāpēc no tām atteikties nedrīkst, kā arī nedrīkst atteikties no sankcijām pret Krieviju, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Igaunijas Kaja Kallasa.

EP deputāte: ES nedrīkst atteikties no sankcijām pret Krieviju

Foto: mksystem, CC BY-NC 2.0

Eiroparlamentāriete, kas strādā arī ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komisijā, norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā situācija Austrumukrainā ir pasliktinājusies un Minskas vienošanās netiek pildītas. «Austrumos 20 000 cilvēku dzīvo bez apkures un ūdens apgādes. Mums ir svarīgi nemitīgi atgādināt par situāciju tur, lai Ukrainas krīze nepazūd no pasaules dienaskārtības,» teica Kallasa.

Komentējot līdzšinējo jaunās ASV administrācijas attieksmi pret situāciju Ukrainā, deputāte vērš uzmanību uz to, ka ASV Ukrainas jautājumā šobrīd izvēlas klusēt, ignorējot Ukrainā notiekošo. Viņasprāt, ASV prezidents Donalds Tramps izvēlas draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un, ja tik nopietns spēlētājs kā ASV izvēlas klusēšanas stratēģiju, tad Krievija jūtas daudz drošāk, kas rada bažas, teica Kallasa.

Viņa ir pārliecināta, ka ES ieviestās sankcijas pret Krieviju ir devušas rezultātu, un ES uzņēmumi Krievijas atbildes sankciju rezultātā nereti bijuši pat ieguvēji. «Es varu minēt arī piemērus no Igaunijas, kad mūsu kompānijas sankciju dēļ ir atradušas jaunus noieta tirgus, piemēram, piena nozarē, kura iepriekš eksportēja uz Krieviju. Tagad piens un piena produkti tiek eksportēti uz Japānu. Ja nebūtu sankciju, šie uzņēmumi nebūtu pievērsušies jaunu tirgu meklējumiem, līdz ar to ir arī pozitīvā ietekme,» sacīja deputāte.

Kallasa gan atzīst, ka sankcijām bijusi negatīva ietekme un piebilst, ka ir svarīgi atcerēties par vērtībās balstīto ES. «Mēs aizsargājam tos, kuriem nepieciešama palīdzība. Fokusēties tikai un vienīgi uz ekonomiskajām interesēm - tas neatbilst šo vērtību būtībai!» ir pārliecināta eiroparlamentāriete.

Deputāte uzskata, ka ES dalībvalstu iedzīvotāju noskaņojuma veidošanā par ES, savu lomu spēlē arī mediji. Viņa atsaucas uz procesu par Lielbritānijas izstāšanos no ES jeb «Brexit», kuru savā ziņā ietekmējuši Lielbritānijas mediji.

«Paskatīsimies uz britu piemēru. Mēs darām daudzas lietas šajā mājā (EP), un jūs varat tās atspoguļot pozitīvi vai negatīvi. Ja jūs pievēršaties tikai negatīvajai pusei, tad darba rezultāts šķitīs negatīvs,» norādīja Kallasa, sakot, ka ES pastāvošās vērtības vieglāk ir novērtēt tiem, kas, piemēram, piedzīvojuši Padomju Savienību, savukārt jauniem cilvēkiem brīvība un miers šķiet kā pašsaprotamas lietas.

«Nezinu par Latviju, bet mēs Igaunijā esam vispozitīvāk noskaņotie par ES. Mēs zinām, ka vieni paši mēs nevarēsim izdzīvot. Kopā mēs esam stiprāki,» uzskata deputāte.

Kā ziņots, Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

30.05.2017
Ienākt apollo.lv