Ēriks Jēkabsons: Uzrunāt un paskaidrot

Apollo
0 komentāru

Pēdējā laikā preses uzmanība pamatoti bijusi koncentrēta uz etniskās un rasu neiecietības izpausmēm Rīgas ielās (Diena, 21. VI, 22. VI). Sabiedrības pārstāvji viens pēc otra ziņoja par jauniem incidentiem: tā sauktie skinhedi bezkaunīgi un izaicinoši provocējuši konfliktus ar tumšādainiem cilvēkiem, no apvainojumiem cieta arī Rīgas sinagogas rabīns Mordehajs Glāzmans.

Uz šīm problēmām reaģējusi un savas bažas par satraucošām rasisma izpausmēm mūsu sabiedrībā izteikusi ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija, norādīdama, ka brīvības nosargāšana Latvijā nozīmē gādāt, lai to varētu baudīt visi mūsu sabiedrības locekļi. Tas nozīmē, ka ir jāstājas ceļā jebkāda veida diskriminācijai — gan rasu, gan etniskajai, gan reliģiskajai.

Jau minētā Latvijas valsti apkaunojošā incidenta sakarā esmu ticies ar rabīnu Mordehaju Glāzmanu, lai atvainotos viņam par pārdzīvoto savā, valdības un Latvijas tautas vārdā. Mūsu tikšanās izvērtās par ļoti vērtīgu domu apmaiņu, kuras gaitā mēs pārrunājām reliģiskās neiecietības un antisemītisma izpausmes sabiedrībā. M.Glāzmans pieļāva, ka šie incidenti varētu būt saistīti ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un pasaules globalizācijas tendenci. Etniskās neiecietības izlēcienus galvenokārt pieļauj atsevišķi radikāli noskaņoti jaunieši, kuri it īpaši vasaras laikā pulcējas grupās, kur tiek lietots alkohols un kur arī izaug ekstrēmistu un antisemītu apvienības.

Ar kaunu jāatzīst, ka šos jauniešu izlēcienus provocē arī dažu politiķu bezatbildīgi un radikāli izteicieni, tiešs vai netiešs atbalsts sabiedrisko kārtību un drošību apdraudošiem pasākumiem. Īpaši uzkrītoši tas izpaudās š.g. 16. marta notikumos, kad atsevišķas radikālās organizācijas radīja konfliktsituāciju un izraisīja ekstrēmisma uzliesmojumu. Diemžēl šī diena ir kļuvusi par skatuvi, ko radikālās organizācijas izmanto populistiskiem mērķiem, par starptautiskas spriedzes dienu, kur Latvija ir kā ķīlnieks strīdā par to, kura armija bija sliktāka — nacistiskā, kas iznīcināja miljoniem cilvēku, vai sarkanā, kas, uzvarot nacismu, atnesa ciešanas miljoniem krievu, ebreju, ukraiņu, latviešu un citu nāciju cilvēkiem.

Rabīns pauda bažas, ka šīs naidu kurinošās tendences varētu vērsties plašumā. Viņš ar nožēlu atzina, ka šie notikumi tikuši arī pārspīlēti un neadekvāti atspoguļoti dažādos ārvalstu medijos, kas ir radījis pārspīlēti negatīvu priekšstatu par Latviju.

Kā iekšlietu ministrs vēlos uzsvērt — Latvijā netiks pieļautas tādas radikāļu aktivitātes kā Krievijā, kur no ekstrēmistu skinhedu uzbrukumiem ir cietuši un gājuši bojā vairāki ārvalstu studenti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosoda ekstrēmismu jebkurā tā formā. Citādība Rīgā un arī citur Latvijā ir bijusi ikdiena senā mūsu vēstures posmā un nacionālā neiecietība, rasu naids nekad nav bijusi problēma mūsu zemē. Mēs darīsim visu iespējamo, lai tā tas būtu arī turpmāk.

Tomēr jāatzīst, ka atsevišķu radikālu grupējumu izlēcieni var radīt bīstamu ķēdes reakciju. Sabiedrības radikalizācijas problēma ir jārisina kompleksi. Protams, svarīga vieta ir likumdošanas pilnveidei, lai policija varētu efektīvāk vērsties arī pret vārdisku aizskaršanu un visu veidu nacionālā vai reliģiskā vai rasu naida izlēcieniem. Taču tikpat nozīmīga ir sabiedrības izglītošana ģimenē un skolā.

Sabiedrībā valdošos uzskatus, vērtību sistēmu un noskaņojumu nedrīkst koriģēt ar policista steku, bet gan visupirms uzrunājot cilvēkus un modinot viņos izpratni par citām tautām, popularizējot toleranci un iejūtību. Policija un sabiedrība nav divas nošķirtas vienības, tāpēc esmu īpaši gandarīts, ka Valsts policija gatavojas spert nozīmīgu soli, lai sāktu dialogu ar sabiedrību, aicinot uz diskusiju cilvēktiesību ekspertus, žurnālistus un policistus.

Sarunā ar rabīnu M.Glāzmanu nonācām pie slēdziena, ka laba ierosa būtu ebreju kopienas aktīvāka iesaistīšanās sabiedrības izglītošanas darbā, iepazīstinot ar izcilām ebreju tautas mākslas un kultūras personībām, kas dzīvojušas un strādājušas Latvijā, kā arī seno un bagāto ebreju tautas reliģiju un vēsturi. Jo nacionālajiem aizspriedumiem ir tendence veidoties un pastiprināties informācijas vakuumā un savstarpējo kontaktu trūkumā, bet savstarpējā cieņa un izpratne starp vienā valstī dzīvojošām tautām veidojas, iepazīstot otras puses vēsturi un tradīcijas.

Holokausta rētas ebreju tautas vēsturiskajā atmiņā asiņo tāpat kā genocīda cirstās brūces Latvijas tautām. Latvijā dzīvojošās nācijas — latviešus, ebrejus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, poļus un citu tautību cilvēkus — vieno kopīgas pagātnes traģēdijas un kopīgas ilgas pēc cilvēcības, taisnīguma, brīvības un demokrātijas. Te nav vietas neiecietībai un aizspriedumiem.

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv