«Ernst&Young»: Eiro stiprinās Latvijas IKP izaugsmi

Apollo
54 komentāri

Jaunākais kompānijas «Ernst & Young» eirozonas ekonomiku pētījums «Eurozone Economic Forecast» (EEF) paredz, ka eiro ieviešana Latvijā no nākamā gada stiprinās Latvijas ekonomiku, atbalstot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4,2% līmenī nākamgad, kam sekos 5,2 un 5% izaugsme turpmākajos gados.

«Ernst&Young»: Eiro stiprinās Latvijas IKP izaugsmi

Foto: slolee, CC BY-NC-SA 2.0

Latvija kā 18.eirozonas valsts saglabājas kā Eiropas straujāk augošā ekonomika ar stabiliem pamatiem, uzskata pētījuma autori.

«Ernst & Young» pētnieki paredz, ka eiro ieviešana atstās būtisku iespaidu uz ilgtermiņa investīciju ieplūdi, jo zudīs šaubas par valūtas stabilitāti, kā arī eiro iespaidā mazināsies gan uzņēmumu, gan privātā sektora aizņēmumu procentu likmes. Tāpat, gaidāms, ka Latvija kļūs vēl pievilcīgāka arī Austrumu kaimiņiem, kuri meklēs eksporta ceļus uz eirozonu, un Latvija tam būs pievilcīga. Tāpat nākamgad būtu jāaug arī iekšzemes investīciju līmenim, ņemot vērā eksporta pieprasījumu.

«Jaunākais eirozonas pētījums Latvijai paredz būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas, it sevišķi investīciju jomā. Tomēr mums jāraugās, lai valūtas maiņa gadu mijā nerada papildu mākslīgu spiedienu uz cenu līmeni, jo jāatceras, ka inflācija jebkurā gadījumā būs straujas tautsaimniecības izaugsmes blakuspārādība. To nevajadzētu veicināt vēl arī ar negodprātīgu tirgotāju rīcību cenu izteiksmes nomaiņā no latiem uz eiro,» norāda «Ernst&Young Baltic» partneris Guntars Krols,

Pētījums paredz, ka, strauji augot tautsaimniecībai, nākamgad Latvijā pieņemsies spēkā inflācija, kas varētu sasniegt 2,4% līmeni, kas gan būs eirozonas vidējā lielumā. Tomēr, kā norāda pētījuma autori, inflācijas spiediens paaugstināt algas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas produktivitātei un konkurētspējai. Jāņem vērā arī tuvojošās vēlēšanas, kuru priekšvakarā jārēķinās ar partiju cīņu par elektorātu, kas var radīt spiedienu palielināt valsts tēriņus vai mazināt nodokļu slogu. Šāda rīcība palielinātu inflācijas risku, norāda pētījuma autori.

Tāpat pētnieki norāda, ka zināms risks Latvijas tautsaimniecībā saistāms ar lielo nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas bankās, it sevišķi pēc kapitāla ieplūdes palielināšanās Kipras nesenās krīzes iespaidā. Lai arī uzraugošās institūcijas stingri seko līdzi nerezidentu ieguldījumu izvietošanai Latvijā, šī kapitāla ātrā kustība var radīt noteiktu nestabilitāti finanšu sistēmā, kurā aptuveni puse noguldījumu ir ārvalstnieku izcelsmes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv