ES atsāk patvēruma meklētāju sūtīšanu atpakaļ uz Grieķiju

Apollo
11 komentāri

Eiropas Savienībā (ES) tikko kā ieradušos patvēruma meklētājus atkal var sākt sūtīt atpakaļ uz Grieķiju, ja tā bijusi to pirmais ierašanās punkts bloka teritorijā.

ES atsāk patvēruma meklētāju sūtīšanu atpakaļ uz Grieķiju

Foto: AFP/Scanpix

To paredz Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas, kas atjauno tā saukto Dublinas sistēmu.

Tiek sagaidīts, ka Grieķija sāks uzņemt atpakaļ patvēruma meklētājus, kuri no trešdienas parādīsies citās ES dalībvalstīs.

Dublinas sistēmas atjaunošana balstās decembrī izdotās EK rekomendācijās.

No šādas politikas atjaunošanas tiks izslēgti neaizsargātākie patvēruma meklētāji, piemēram, pieaugušo nepavadīti nepilngadīgie.

Patvēruma meklētāju, kuri citās ES dalībvalstīs atradās pirms 15.marta, pieteikumus «vairumā gadījumu» izskatīs šīs valstis.

Dublinas noteikumu atjaunošanu EK uzskata par obligātu, lai atjaunotu «normāli funkcionējošu» Šengenas zonas darbību.

Eiropas Savienības (ES) tā sauktie Dublinas noteikumi paredz, ka patvērums jālūdz pirmajā bloka valstī, kurā potenciālais bēglis ir ieradies.

Ja patvēruma meklētājs pēc tam ir devies uz citām ES valstīm, viņš ir jāsūta atpakaļ uz viņa sākotnējo ierašanās punktu ES.

Tomēr šī prasība attiecībā uz Grieķiju ir apturēta kopš 2011.gada, jo tās patvēruma sistēmā fundamentālus trūkumus saskatīja Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) un ES Tiesa.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles lēmums 2015.gadā atvērt robežas Sīrijas bēgļiem, tādā veidā faktiski pilnībā apturot Dublinas noteikumu darbību, ļāva Vācijā togad ierasties vismaz 890 000 patvēruma meklētājiem.

Merkeles lēmums saskāries ar asu kritiku, un viņas valdība kopš tā laika centusies samazināt valstī ieradušos patvēruma meklētāju skaitu. Pērn Vācijā no jauna ieradās 280 000 patvēruma meklētāju.

Vācijas Iekšlietu ministrija otrdien paziņoja, ka plāns attiecas uz individuālajiem patvēruma meklētājiem, laulātajiem, ģimenēm bez noteiktām problēmām, kā arī notiesātajiem un potenciālus terorisma draudus radošiem patvēruma meklētājiem.

Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs ir licis Federālajai Migrācijas un bēgļu pārvaldei (BAMF) sākt šī plāna īstenošanu.

Tikmēr Vācijas bēgļu palīdzības organizācija «Pro Asyl» turpina apgalvot, ka Grieķijas salās joprojām esot «humānā krīze», vainojot Vāciju par pārāk lēnu patvēruma meklētāju uzņemšanu ES plāna ietvaros no Itālijas un Grieķijas.

Tomēr EK uzskata, ka Grieķija var uzņemt atpakaļ patvēruma meklētājus, jo ar nevalstisko organizāciju un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja palīdzību ir panākusi «ievērojamu progresu».

«Mums jāatgriežas pie ierastās sistēmas,» EK paziņoja 8.decembrī, uzsverot, ka patvēruma meklētāju ceļošana no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm ir iedragājusi Šengenas zonu.

EK gan norādīja, ka patvēruma meklētājus «drīkstēs nosūtīt tikai tad, ja Grieķijas varasiestādes katrā gadījumā sniegs individuālu apliecinājumu», ka patvēruma meklētājs tiks ievietots piemērotos centros un pret viņu izturēsies atbilstoši ES tiesību normām.

ANO Bēgļu aģentūra paziņojusi, ka Grieķijā janvārī un februārī ieradušies 2480 patvēruma meklētāji.

Nelegālās imigrācijas plūsmas Eiropā krasi saruka pēc tam, kad vairākas tā sauktā Balkānu migrācijas ceļa valstis slēdza savas robežas. ES arī noslēdza vienošanos ar Turciju par nelegālās imigrācijas apkarošanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.04.2017
Ienākt apollo.lv