ES Grieķijai atņem balsošanas tiesības

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienība (ES) atņēmusi Grieķijai tās balsošanas tiesības nākamajā mēnesī paredzētajā nozīmīgajā sanāksmē, vēsta «Telegraph.co.uk».

ES Grieķijai atņem balsošanas tiesības

Foto: Scanpix/AP

ES dalībvalstu finanšu ministru padome norādījusi, ka Grieķijas valdībai līdz 16.martam nepieciešams ievērot visas taupības pasākumu prasības, pretējā gadījumā valsts varētu pavisam zaudēt kontroli pār tās nodokļu un tēriņu politikām.

«Telegraph» pauž viedokli, ka, zaudējot balsošanas tiesības, Grieķija piedzīvojusi lielāko pazemojumu, kādu jebkad nācies ciest kādai no ES dalībvalstīm.

Savukārt, ja Grieķijai neizdosies pildīt tai noteiktās prasības, ES pati īstenos Grieķijas budžeta samazināšanas pasākumus Lisabonas līguma ietvaros.

Lai arī ES lēmums atcelt Grieķijai balsošanas tiesības vienā sanāksmē nevieš kādas praktiskas izmaiņas, tas iezīmē konstitucionālu pavērsiena punktu un liecina par suverenitātes zaudēšanu, norāda «Telegraph».

Turklāt daļa Vācijas amatpersonu ir aicinājusi Grieķijai aizliegt balsot visos ES jautājumos, kamēr valsts nav pārvarējusi savas finanšu problēmas.

Tajā pašā laikā ES vēl joprojām atsakās izpaust sīkāku informāciju par paredzēto palīdzības sniegšanu Grieķijai, lai arī Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers devis mājienu, ka ministri jau ir vienojušies par atbalsta mehānismu, ja rastos šāda nepieciešamība. Paredzams, ka Grieķija varētu saņemt divpusēju aizdevumu no eirozonas valstīm.

Tāpat Junkers uzsvēra, ka ierosinājumi saņemt finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda ir absurdi un iedragātu eirozonas uzticību.

Sabiedriskās politikas centra «Providus» Eiropas politikas pētniece Dace Akule aģentūrai LETA sacīja, ka no publiski izskanējušās informācijas noprotams, ka, visticamāk, Grieķija nevarēs balsot nākamajā ES ekonomisko un finanšu jautājumu padomē, kur gaidāmi lēmumi par eirozonas sniedzamo palīdzību Grieķijai.

«Tas ir ārkārtējs, bet loģisks solis, ko paredz Lisabonas līgums, nosakot, ka budžetāro disciplīnu pārkāpusī dalībvalsts nevar piedalīties balsošanā padomē ne par padomes rekomendācijām tālākai rīcībai, ne norādījumiem, kad pati valsts netiek galā,» sacīja Akule.

Eksperte vērtēja, ka patlaban ES līderiem ir bažas, ka Grieķijas gadījumā var nepietikt tikai ar rekomendācijām, bet nepieciešams «uzspiest» darāmos darbus.

Savukārt pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Satversmes tiesā tā dēvētājā Lisabonas līguma lietā zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs aģentūrai LETA sacīja, ka balsstiesību atņemšana Grieķijai skaidri parāda, kādā veidā ES dalībvalstīm ar Lisabonas līgumu tiek atņemta suverenitāte.

«Vienmēr ir bijis tā, ka mazajām dalībvalstīm dažādas direktīvas tiek uzspiestas brīdī, kad lielās dalībvalstis vēl domā, vai tādas pie sevis ieviest. [...] Lielas dalībvalstis un Eiropas Centrālā banka var drukāt naudu, cik uziet, un pat pieļaut inflāciju, mazajām dalībvalstīm, tiklīdz tām nav kārtībā valsts budžets, var atņemt jebkādu politisko varu ES institūcijās,» sacīja Skačkovs.

Viņš pieļauj, ka šis gadījums var būt par iemeslu, lai pārskatītu Lisabonas līguma ratificēšanu. «Šajā grūtajā brīdī es vēlos paust savu atbalstu grieķu tautai, kura deva gan dzīvību, gan pašu vārdu Eiropas civilizācijai un kuru kārtējo reizi tās vēsturē barbariski pazemo,» teica Skačkovs, uzsverot, ka balsstiesību atņemšanu Grieķijai nekādā gadījumā nevar dēvēt par loģisku.

Kā ziņots, Grieķijai budžeta deficītu, kas patlaban veido 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nākamo trīs gadu laikā nepieciešams samazināt līdz 3% no IKP.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv