ES likumdevēji daļēji vienojas par lauksaimniecības politiku

Apollo
6 komentāri

Eiropas Savienības (ES) likumdevēji vakar Briselē daļēji vienojušies par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada, noslēdzot trīs mēnešus ilgušās sarunas starp Eiropas Parlamentu, ES prezidentvalsti Īriju un Eiropas Komisiju. Tomēr galīgos lauksaimniecības politikas tiesību aktus varēs pieņemt tikai pēc tam, kad būs apstiprināts ES daudzgadu budžets laikposmam no 2014. līdz 2020.gadam.

ES likumdevēji daļēji vienojas par lauksaimniecības politiku

Foto: Edgars Priedītis/LETA

Likumdevēji kopumā vienojušies par vairākiem pamatprincipiem - ciešāku maksājumu piesaisti vides aizsardzībai, obligātām piemaksām jaunajiem zemniekiem, mazāk birokrātijas atskaitēs par ES līdzekļu izlietojumu.

Tikmēr attiecībā uz tiešmaksājumu apjomu un sadali dalībvalstīm likumdevēju sarunas vēl turpināsies. Tā kā ES prezidentvalsts Īrija nevēlējās diskutēt par tiešmaksājumu budžetu, vairāku jautājumu apspriešana atlikta uz vēlāku laiku. Minēto jautājumu vidū ir tiešmaksājumu griesti lielajām saimniecībām, Latvijai sāpīgākais jautājums par taisnīgu ES tiešmaksājumu sadali dalībvalstu starpā, kā arī elastība attiecībā uz līdzekļu pārvietošanu no dalībvalsts tiešmaksājumu budžeta uz lauku attīstības programmām.

Deputātiem izdevās panākt to, lai ES valstis veidotu «melno sarakstu» ar tiem zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem, iekļaujot, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido būtisku viņu ienākumu daļu.

Tāpat vienošanās paredz 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt tikai tiem zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Tomēr attiecīgos pasākumus ļaus īstenot pakāpeniski un to stingrība būs atkarīga no saimniecības izmēra. Būtiskākie vides pasākumi būs lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgu platību veidošana.

Saskaņā ar vienošanos pēc divu gadu pārejas perioda zemnieki, kuri nebūs veikuši attiecīgos pasākumus, ne vien nesaņems vides prasībām piesaistīto tiešmaksājumu daļu, bet viņiem piemēros arī papildu sankcijas - trešajā gadā maksājumus samazinās par 20%, bet, sākot ar ceturto gadu, - par 25%.

Lai piesaistītu jaunatni lauksaimniecībai, pēc Parlamenta prasības izveidos obligātu ES mēroga programmu, no kuras zemniekiem līdz 41 gada vecumam piešķirs papildu tiešmaksājumu piemaksas 25% apmērā par 25-90 hektārus lielām zemes platībām.

Tāpat EP nolēmis, ka cukura kvotu sistēmu atcels 2017.gadā, nevis 2015.gadā, kā tas bija rosināts sākotnēji. Savukārt piena kvota tiks atcelta 2015.gadā, kas atbilst arī Latvijas interesēm.

Vienošanās paredz līdz 2030.gadam saglabāt spēkā pašreizējos vīnkopības regulēšanas noteikumus.

Kā ziņots, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Komentējot vakar Briselē panākto vienošanos par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu starp EP, ES Padomi un Eiropas Komisiju, EP deputāte Sandra Kalniete (V) uzskata, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas zemnieku interesēm un vajadzībām lielākajā daļā jautājumu.

Kalniete uzsver, ka nevienošanās paildzinātu neskaidrības, ierobežotu naudas plūsmu, jo Latvijai šobrīd svarīgākais ir spēt nodrošināt Eiropas līdzekļu izmantošanu tā, lai lauki saņemtu naudu attīstībai, aģentūru LETA par deputātes viedokli informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurai lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi pieaugs. Lielākajā daļā dalībvalstu tiešmaksājumi zemniekiem tiks samazināti, tādējādi lēnām tiek samazināts tiešs atbalsts Eiropas zemniekiem.

Tomēr galīgā vienošanās par ārējo konverģenci jeb tiešmaksājumu pakāpenisku izlīdzināšanu ir atlikta, līdz parlaments būs apstiprinājis Eiropas jauno daudzgadu budžetu. Tādējādi jautājums par maksimālo atbalsta apjomu Latvijas zemniekiem atkal tiek nodots ES Padomei.

Kalniete uzsver: «Faktiski šis lēmums izslēdz Eiropas Parlamentu no līdzlemšanas un nonāk pretrunā ar Lisabonas līguma garu, kurš skaidri nosaka, ka lauksaimniecības jautājumos Parlamentam ir pilnas koplēmuma tiesības. Šobrīd nav skaidrības par lemšanas procedūru šajā Latvijas zemniekiem vissvarīgākajā jautājumā. Katrā ziņa deputāti, arī es, esam apņēmības pilni nepieļaut, ka EP nostāja tiešmaksājumu izlīdzināšanas un pārejas perioda ilguma jautājumos netiek ņemta vērā.»

Tajā pašā laikā Kalniete uzskata, ka līdz šim panāktie kompromisi ir izdevīgi Latvijai. Situācijā, kad KLP budžets tiek samazināts un tiek samazināti tiešie maksājumi citu valstu zemniekiem, Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi pieaugs teju divkārt. No mūsu zemniekiem un politikas plānotājiem būs atkarīgs, cik efektīgi šo ievērojamo līdzekļu pieaugumu mēs pratīsim izmantot. Pats svarīgākais ir tas, ka nauda nonāks mūsu laukos un tie būs vismaz 1,7 miljardi eiro (1,19 miljardi latu) tiešmaksājumos un apmēram 900 miljoni eiro (633 miljoni latu) Latvijas zemniekiem būs pieejami dažādiem attīstības projektiem. Deputāte uzskata, ka Latvijas zemnieki ir lielākie ieguvēji no KLP reformas šā budžeta kontekstā.

Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunās panāktās vienošanās paredz, ka 2017.gadā pilnībā tiks likvidētas cukura kvotas. Lai izvairītos no tā, ka tiešmaksājumus saņem golfa laukumi, lidostas un citi uzņēmumi, būs sastādīts saraksts ar zemes lietojuma veidiem, par kuriem tiešmaksājumi nepienākas. Dalībvalstīm līdz pat 2% no tiešmaksājumu apjoma būs jāatvēl jauno zemnieku atbalstam. Sākot ar 2015.gadu, 5% no aramzemes būs jāatstāj neizmantoti, bet 2017.gadā šis skaitlis var pieaugt līdz 7%.

Oficiāli KLP reformu gan plāno apstiprināt tikai rudenī, kad būs skaidrība par kopējo budžeta apjomu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv