Eštone: Eiropas aizsardzībai izšķirīgs brīdis

Apollo
11 komentāri

Attiecībā uz Somālijas piekrasti cilvēki visā Eiropā pārliecinās par senas parunas patiesumu – laba ziņa ir tas, ka ziņu nav. Ziņojumi par pirātismu reiz bija galvenais ziņu temats visā pasaulē. Šodien tā vairs nav. Tas ir tāpēc, ka uzbrukumu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies par 95%.

Eštone: Eiropas aizsardzībai izšķirīgs brīdis

Foto: Reuters/Scanpix

Tā nav nejaušība. Valstu fregates darbojas kopā Eiropas Savienības (ES) operācijā «Atalanta», lai aizsargātu kuģošanas līnijas, kas vajadzīgas ļoti nozīmīgai Eiropas tirdzniecības daļai ar pārējo pasauli un būtiskai pārtikas piegādes palīdzībai, ko sniedz Somālijai. Mēs arī risinām pamatproblēmas, nevis tikai novēršam simptomus. ES apmāca Somālijas armiju, palīdz atjaunot sagrautās iestādes un sniedz attīstības palīdzību, lai veidotu pamatu ilgtermiņa labklājībai.

Somālija ir plašākas uzticības piemērs. Efektīva un saskaņota drošības un aizsardzības politika Eiropai ir nevis greznība, bet nepieciešamība. Spējas novērst krīzes un uzturēt mieru ir būtiski svarīgas, ja mēs vēlamies izveidot miermīlīgāku pasaules kārtību.

Protams, Eiropas drošības pamats jau 60 gadus bijusi NATO. Taču laiki mainās. Šā gada sākumā mūsu kontinentu atstāja pēdējais Amerikas kaujas tanks. Eiropai ir jādara vairāk – tas ir ne tikai nepieciešami, bet tā būtu arī pareizi. Tādēļ Eiropas Savienība kopš 2003.gada ir veiksmīgi uzturējusi mieru Bosnijā un Hercegovinā, apmācījusi policistus Palestīnā un Afganistānā, kā arī apkarojusi pirātismu Indijas okeānā.

Tagad mums jāiet tālāk. Ja Eiropa vēlas joprojām būt globālo procesu dalībniece 21.gadsimtā, Eiropas iedzīvotājiem vajadzēs sadarboties vēl ciešāk. Spēcīgākas Eiropas aizsardzības politikas pamatā ir trīs aspekti: politiskais – nodrošinot, lai ES varētu īstenot savus globālos mērķus; operatīvais – nodrošinot Eiropai spēju rīkoties uz vietas; un ekonomiskais – taupības laikā garantējot darbavietas un veicinot inovāciju.

Pat ja Eiropa kopš Otrā pasaules kara ir dzīvojusi mierā, karš un konflikti nekad nav tālu. Vai tas būtu pilsoņu karš Sīrijā vai kiberuzbrukumi mūsu lidostām vai enerģētikas tīkliem – mēs saskaramies ar skaidru un pastāvošu apdraudējumu. Nabadzība un sociālā un etniskā spriedze būtiski sekmē konfliktus.

Tāpēc mums ir vajadzīga visaptveroša pieeja ārpolitikai, izmantojot plašu spektru ES rīcībā esošo rīku. Tajā mūsu civilās un militārās misijas tiek apvienotas ar diplomātiju un dialogu, kā arī politiku attīstības jomā, lai novērstu konflikta simptomus un cēloņus, kā tas ir Somālijā.

Terorismu, kiberdraudus un pirātismu nevar apkarot bez modernas tehnoloģijas un augsta līmeņa profesionāliem un labi aprīkotiem spēkiem. Ar ciešāku sadarbību aizsardzības jomā tiks nodrošināts, ka Eiropa var rīkoties ātrāk. Kad Eiropas kaujas lidmašīnas 2011.gadā lidoja virs Lībijas, 80% gadījumu to degvielas uzpilde bija jāveic ASV gaisa tankeriem. Mēs zinām, kādu spēju Eiropai pietrūkst, un mēs zinām, ka mums ir jāiegulda, lai tās attīstītu.

Ja Eiropas armijas tiks aprīkotas ar moderniem gaisa tankeriem un tām būs kiberaizsardzības spējas, tās būs uzticamāki partneri arī NATO. ES dēvētā «apvienošana un koplietošana» un NATO «viedā aizsardzība» papildina un savstarpēji veicina viena otru. Aizsardzības tirgi joprojām ir pārāk sadrumstaloti, un lēmumus joprojām pieņem 28 valstu kontekstā.

Šā iemesla dēļ jaunas spējas tiek iegādātas tikai valsts mērogā, priekšroku bieži vien dodot valsts rūpniecībai, un tādēļ dažās jomās bieži ir vērojama spēju dublēšanās, bet citās spēju pietrūkst. Veiksmīgi īstenojot «apvienošanu un koplietošanu», ES valstis varētu mērķtiecīgāk izmantot tos 200 miljardus eiro, ko tās katru gadu tērē aizsardzībai.

Taupības laikā nebūtu saprātīgi gaidīt, ka tiks palielināti aizsardzībai paredzētie budžeta līdzekļi. Tā vietā mums ir vajadzīgi pragmatiski risinājumi – ciešāka mūsu valdību sadarbība, apvienojot, kopīgi lietojot un specializējot resursus; lielāka militārās plānošanas konverģence starp dalībvalstīm un starp ES un NATO; un Eiropas aizsardzības rūpniecības konsolidācija.

Lai sadarbotos aizsardzības jomā – kas veido valsts suverenitātes pamatu –, ir vajadzīga gan valdību savstarpēja uzticēšanās, gan mūsu pilsoņu uzticība. Tādēļ mums skaidri jānorāda, ka ir būtiski saglabāt darbvietas un veicināt ekonomisko labklājību.

Viens no uzdevumiem, kas būtu jāveic tūlīt, ir nodrošināt, lai mūsu spēki varētu ātrāk reaģēt uz krīzi. To var panākt ar ciešāku sadarbību aizsardzības jomā. Eiropas Aizsardzības aģentūras un Eiropas Komisijas veiktie pētījumi liecina, ka šādi varētu arī ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā. Eiropas aizsardzības uzņēmumi, piemēram, EADS vai BAE, nodarbina 400 tūkstošus cilvēku, un divreiz lielāks skaits strādā visā vērtību ķēdē, tostarp ļoti daudzos mazos un vidējos uzņēmumos.

Eiropa ir paveikusi lielu darbu, lai no drošības patērētāja kļūtu par drošības sniedzēju. ES vadītāju sanāksme šonedēļ Briselē ir skaidrs signāls tam, ka aizsardzība pašlaik Eiropā ir darba kārtības prioritāte. Apspriežu laikā galveno uzmanību veltīsim trim jautājumiem: pirmkārt, spēju turpmākās attīstības prioritātes; otrkārt, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības nozares izveide; treškārt, mūsu spēku sagatavošana un pieejamība.

Jaunais uzsvars uz aizsardzību nenozīmē, ka kareivīgāku mērķu vārdā ES ir atteikusies no savas identitātes, kuras pamatā ir mērķis nodrošināt mieru. Gluži pretēji. Eiropa apzinās – lai tā paliktu uzticīga savam miera nodrošināšanas mērķim, tai ir vajadzīgas spējas aizsargāt un saglabāt savas vērtības kaimiņvalstīs un citur.

Raksta autore ir Ketrina Eštone (Catherine Ashton), Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv