Festivālu «Vīnes klasika» atklās ar Jozefa Haoratoriju «Pasaules radīšana»

Apollo
0 komentāru

VSIA Latvijas Koncerti organizētais festivāls Vīnes klasika notiks no 10.marta līdz 31.martam, kopumā piedāvājot deviņus koncertus dažādās Latvijas pilsētās. Sestdien, 10.martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā festivālu Vīnes klasika atklās Latvijas radio koris, valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un igauņu diriģents Tenu Kaljuste (Tõnu Kaljuste) – skanēs Jozefa Haidna oratorija Pasaules radīšana, Apollo informēja Rinta Bružēvica, VSIA «Latvijas Koncerti» sabiedrisko attiecību vadītāja.. Koncerta sākums pl. 19.00.

Solisti: Austrijas soprāns Ingrida Kaizerfelde (Ingrid Kaiserfeld), kuru Latvijā pazīstam kā lielisku Mocarta interpreti; Igaunijas tenors Mati Turi (Mati Turi), teicams senās mūzikas dziedātājs, kā arī debitants uz Latvijas koncertskatuves – austriešu basbaritons; Grācas operas solists Vilfrīds Celinka (Wilfried Zelinka), kuru visatzinīgākajiem vārdiem rekomendēja Kaizerfelde.

Savu diždarbu Haidns radīja pašās 18. gadsimta beigās. Haidna oratorijas pirmie atskaņojumi izraisīja milzīgu interesi, pat ažiotāžu – panākumi bija nepārspējami. Haidna Pasaules radīšana – tas ir Bībeles stāsts no pirmatnējā haosa līdz Ādamam un Ievai. Komponists runā spilgtās krāsās, ar eleganci un vērienu, izmantojot noteiktas sistēmas tonalitāšu simbolikas likumus.

Austrijas vēstnieks Latvijā Vernfrīds Keflers (Wernfried Köffler) atzīst: „ Man ir liels prieks, ka Latvijas Koncerti rada iespēju 2006. gadam jeb Mocarta gadam šogad pārtapt Vīnes klasikas festivālā. Neapšaubāmi, līdz ar šo festivālu arī mūzikas zemē Latvijā jēdziens Vīnes klasika raisīs klausītājos aizvien jaunu pārliecību, ka modernā mūzika nav iedomājama bez Mocarta, Bēthovena, Šūberta un Haidna. Vīnes klasika ir Eiropas mūzikas vērtību daļa, un es priecājos, ka festivāla laikā tik daudz dažādu talantīgu mūziķu atklās šī kopīgā mantojuma vērtības”.

Dita Krenberga un Mārcis Kūlis būs solisti Vidzemes kamerorķestra un diriģenta Andra Veismaņa koncertā 13. martā Rīgā, Mazajā ģildē. Programmā Volfganga Amadeja Mocarta Otrais flautas koncerts, Kārļa Marijas fon Vēbera Otrais klarnetes koncerts (viens no trijiem 1811. gadā komponētajiem, draugam Heinriham Bērmanim veltītajiem koncertskaņdarbiem klarnetei) un Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija – pastorāls šedevrs, kurā komponists ierosina klausītāju iztēli, dodams īsu aprakstu katrai no piecām simfonijas daļām: te ir nostalģija pēc lauku dzīves, idille strauta malā, zemnieku svētki, vētra un negaiss, kā arī apskaidrība pēc stihijas norimšanas.

16.marta koncertā Mazajā ģildē skanēs Jozefa Haidna mūzika. Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē programmu festivāla ietvaros kuplinās norvēģu trompetista Ules Edvarda Antonsena (Ole Edvard Antonsen) viesošanās. Ule Edvards Antonsens ir viens no pazīstamākajiem pasaules trompetistiem, starptautisku konkursu laureāts, savulaik Oslo filharmoniķu mūziķis, kopš 1989. gada solomākslinieks – uzstājas ar Eiropas ievērojamākajiem orķestriem un izcilākajiem diriģentiem, apceļojis Eiropu, Japānu un Brazīliju. Labprāt uzstājas ar soloprogrammām, kā arī dažādu pūšaminstrumentu ansambļu sastāvā. Antonsens interesējas par laikmetīgo mūziku, pirmatskaņojis vairākus desmitus viņam veltītu skaņdarbu. Piedalījies sešu desmitu visdažādāko mūzikas virzienu CD ieskaņojumos, tajā skaitā arī rokmūzikas un džeza jomā. Uve Edvards Antonsens pievērsies arī diriģenta un komponista darbībai. 2006. gada beigās klajā nāca viņa mūzikas CD. Kopš 2006. gada Antonsens vada Norvēģijas Karalisko Gaisa spēku pūtēju orķestri.

Parīzē dzīvojošā Latvijas pianiste Liene Circene festivālā uzstāsies ar solokoncertiem Jelgavā, Siguldā un 20. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Liene Circene ir Anitas Pāžes audzēkne Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Arņa Zandmaņa klases studente Latvijas Mūzikas akadēmijā. Piedalījusies Vladimira Kraiņeva, Terēzes Diso, Hosē Riberas un Tjerī Mešlera meistarklasē. Uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos Ukrainā, Polijā, Francijā un Anglijā. Liene Circene bieži viesojas Īslandē. Viņa uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri, BBC kolektīviem u. c. tādu diriģentu vadībā kā Olari Eltss, Imants Resnis, Tomass Zanderlings, Vjačeslavs Bļinovs. Lienes Circenes koncertģeogrāfija aptver Eiropas valstis, Kanādu, ASV, Krieviju un Ukrainu. Kopš 2005. gada Liene Circene ar ģimeni dzīvo Francijā un palaikam labprāt viesojas Latvijā. Lienes spēlei raksturīga pārdomāta, oriģināla interpretācija un ciešs tvēriens, kas tomēr ne mirkli nezaudē tīkami liegu sievišķību. Jaunajā soloprogrammā Liene Circene iekļāvusi Ludviga van Bēthovena, Johannesa Brāmsa, Pētera Vaska un Manuela de Faljas skaņdarbus.

Vīnes dižgari Oleru muižā tiks pārstāvēti 23. martā. Vīnes klasiķu Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Ludviga van Bēthovena mūzikai līdzās tiks likts šī gada jubilāra Pētera Plakida (1947) skaņdarbs – asprātīgā parafrāze par Haidna daiļradi. Spēlēs kamermūzikas jomā rūdīts domubiedru trio – Dzintars Beitāns, Ivars Bezprozvanovs un Pēteris Plakidis.

30.martā Rīgā un 31.martā Ventspilī Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Daniels Raiskins – viens no izcilākajiem pasaules altistiem, kurš nu jau vairākus gadus sekmīgi uzstājas arī kā diriģents. Danielu Raiskinu Latvijas klausītājs atcerēsies gan kā lielisku solistu Alfrēda Šnitkes Monologā altam un stīginstrumentiem, gan arī kā izcilu Dmitrija Šostakoviča Piecpadsmitās simfonijas interpretu. Koncertos skanēs: Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija, Alfrēda Šnitkes Moz-Art ? la Haydn, – kādas Mocarta pantomīmas fragmentu asprātīga kompilācija ar skatuvisku darbību, kas atgādinot par gaismas piedzimšanu Haidna opusā Pasaules radīšana un mūziķu aiziešanu no skatuves Atvadu simfonijas laikā, pametot diriģentu vienu; Ludviga van Bēthovena Trešais klavierkoncerts, kas rakstīts komponista iecienītajā do minorā un kurā solo spēlēs Daniela Raiskina (1970) domu un laikabiedrs itālietis Enriko Pače (1967). Pače mācījies Itālijā klavierspēli, diriģēšanu un kompozīciju, ieguvis balvas vairākos starptautiskos konkursos, koncertē visā Eiropā, īpaši bieži Nīderlandē un dzimtenē.

Daniels Raiskins dzimis Ļeņingradā, alta spēli apguvis Oļega Balabina klasē Ļeņingradas Valsts konservatorijā. Diriģēšanu mācījies pie Ļeva Saviča un Marisa Jansona. Vēlāk papildinājis meistarību pie pasaulslavenās Kimas Kaškašjanas, kā arī sekmīgi absolvējis Freiburgas Mūzikas augstskolu. Diriģēšanas meistarību Raiskins pilnveidojis pie Nēmes Jervi, Jormas Panulas un Milana Horvata. Mūziķa plašais repertuārs aptver gan Mocarta un Berlioza skaņdarbus, gan Šnitkes, Kančeli, Berio, Penderecka, Gubaiduļinas, Deņisova, Martinu u. c. komponistu mūziku. Daniels Raiskins uzstājies gandrīz visās nozīmīgākajās Eiropas koncertzālēs un spēlējis kopā ar teju visiem pazīstamākajiem Eiropas un pasaules orķestriem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

17

2014. gada 17. septembris

Vārda dienas

Vera, Vairis, VairaVairons, Vaiva, Vaivars, Verena, Verēna, Verija, Vēra, Virēna, Vaironis, Vairīte, Vairita, Ailands, Ailenda, Aili, Ailija, Ailita, Sirje, Sivija, Sīringa, Vaila, Vaileta, Aila

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +18 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 06:59
Saule riet: 19:36
Dienas ilgums: 12:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

17.09.2014
Ienākt apollo.lv