Fiktīvās laulības Eiropā uzņem apgriezienus; arī bēgļi var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem

Apollo
52 komentāri

Latvijas likumdošana paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja tā apzināti veikusi darbības, lai nodrošinātu trešo valstu piederīgajiem likumīgas iespējas iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī. Fiktīvas laulības ir izrādījies «ejošākais» veids, kā to izdarīt. Par to, kā arvien pieaugošās migrācijas apstākļos cīnās ar šo postošo fenomenu, «Apollo» sarunājās ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu.

Fiktīvās laulības Eiropā uzņem apgriezienus; arī bēgļi var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem

Foto: Apollo

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc šādas fiktīvas laulības plaukst un zeļ?

Daudzās ES dalībvalstīs laulāšanās process ir ļoti demokrātisks, proti, netiek pārbaudīts, kas laulājas, kādi ir iemesli, bieži vien nepievērš uzmanību pat tam, ka sieviete ar vīrieti nespēj komunicēt vienā valodā. Nepārbauda arī, cik ilgi viņi vispār ir pazīstami. Tādā veidā ļaunprātīgi izmantojot valsts piedāvātās iespējas cilvēki veicina fiktīvās laulības. Pavisam nesen – augustā - Īrija izdarīja grozījumus savos normatīvajos aktos, lai vairs nebūtu tik viegli noslēgt fiktīvas laulības. Tikko laulību reģistrētājam radīsies kaut mazākās aizdomas par pāra nolūku noslēgt fiktīvas laulības, viņš informēs policiju un imigrācijas pārvaldi.

Vai pašreizējā «bēgļu krīze» ir iemesls, kāpēc tas tika izdarīts?

Nē, jo Latvija jau kopš 2006.gada ir mudinājusi Īrijas kompetentās iestādes risināt fiktīvo laulību problēmu savā valstī. Taču jau šobrīd ES dalībvalstīs ir ļoti daudz migrantu, kuri meklē iespējas, kā likumīgi uzturēties ES. Cilvēki arvien izdomā jaunus paņēmienus, kā apiet mūsu radītos šķēršļus.

Piemēram?

Sievietes vairs netiek uzrunātas «pa tiešo», piedāvājot naudu par laulībām, bet gan meklētas internetā, piedāvājot darbu. Viņas atbrauc, uzzina, ka darba nav, bet ir kandidāts, ar kuru jālaulājas. Parasti sievietes, kuras ir braukušas strādāt, uz šādiem nosacījumiem tomēr nepiekrīt, un tad sākas ļaunākais scenārijs. Viņas tiek dažādi iespaidotas – gan fiziski, gan morāli. Nereti tiek arī izvarotas. Mīļā miera labad, lai tas murgs ātrāk beigtos, viņas beigās piekrīt apprecēties. Taču parasti ar laulībām jau nekas nebeidzas, un situācija kļūst arvien sliktāka. Tas ir apburtais loks.

Kas ar šo apburto loku notiks, kad Latvija uzņems 531 bēgli?

Bēgļu kontekstā man arvien biežāk rodas pārdomas par to, ka, uzņemot šo mērķa grupu, ir jānodrošina efektīva rīcībpolitika bēgļu labklājības un uzturēšanās nosacījumu izpildei, lai viņi paliktu atbildīgo institūciju un nevalstisko organizāciju redzeslokā. Bēgļi ir potenciālie cilvēktirdzniecības upuri, jo viņi atrodas bezpalīdzīgā situācijā. Viņi ir pametuši savas mājas, nezina valodu, viņiem nav naudas. Vienmēr atradīsies kāds, kam tas būs izdevīgi un kurš centīsies šādus cilvēkus ļaunprātīgi izmantot. Līdz ar to mēs varam kļūt arī par mērķa valsti, kur cilvēki tiek izmantoti.

Kāda cilvēktirdzniecībai reālajā dzīvē ir saistība ar fiktīvajām laulībām?

Vistiešākā! 2011.gadā Latvija izteica rekomendāciju Īrijai, ka ir nepieciešamas aktivitātes, lai mazinātu fiktīvās laulības, kā arī kriminalizēt tās. Īrijas puse bija spiesta pievērst uzmanību. Mums izdevās pārliecināt savus kolēģus, ka fiktīvās laulības ir ļoti cieši saistītas ar cilvēktirdzniecību. Jo līdz tam pastāvēja uzskats, ka fiktīvās laulības ir migrācijas politikas pārkāpums. Taču mūsu rīcībā ir informācija par to, kā šīs laulības tiek izmantotas ar nolūku ļaunprātīgi izmantot cilvēkus.

Un kas tiek darīts, lai fiktīvās laulības izskaustu?

Esam izveidojuši un šobrīd īstenojam starptautisku pret cilvēktirdzniecību un fiktīvajām laulībām vērstu projektu «HESTIA», kurā šobrīd ir iesaistīti aptuveni 20 pētnieki un speciālisti no sešām valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas, Somijas. Projektu vada Latvija, precīzāk, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un projekta partneris – biedrība «Patvērums «Drošā māja»». Asociēto partneru vidū ir arī Valsts policija un Ārlietu ministrija. Projekta aktivitātes ir koncentrētas uz to, lai visās ES valstīs izveidotu vienotu izpratni par jēdzienu, kas ir fiktīvas laulības tieši saistībā ar cilvēktirdzniecību. Tā ir inovatīva pieeja, radošs process, kā mēģināt risināt problēmu visā ES. Pateicoties mūsu pētījumam, kurš tiks publicēts nākamā gada maijā, būsim gatavi piedāvāt visaptverošu rīcības modeli visām valstīm.

Ko tas dos?

Mums un citām ES valstīm izdosies izveidot attiecīgi vienotu pieeju, lai šo problēmu risinātu. Tikai nosaucot problēmu vārdā un identificējot, ir iespējams sākt to pilnvērtīgi risināt.

Izpratne par šo problēmu ES ir atšķirīga?

Izpratne ļoti atšķiras. Arīdzan terminoloģija. Ir baltās laulības, pelēkās laulības, piespiedu laulības, fiktīvas laulības, aprēķina laulības, darījuma laulības. Turklāt Latvija ir vienīgā valsts, kura ierobežo savu pilsoņu iespēju fiktīvi laulāties ārvalstīs, piemērojot kriminālatbildību. Pārējās valstis sodu ir noteikušas tikai savas teritorijas ietvaros.

Kāpēc tieši Latvija ir šāda liela un nozīmīga projekta virsvadībā?

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka par to runāt un pievērst citu valstu uzmanību, ka šāda problēma vispār pastāv. Jau 2006.gadā Latvijas vēstniecība Īrijā novēroja, ka ļoti pieaug fiktīvo laulību skaits. Savukārt drīz pēc tam sāka parādīties arīdzan cilvēktirdzniecības upuri, kuri vērsās pēc palīdzības - piemānītas un piekrāptas sievietes, kuras aizbēgušas no saviem izmantotājiem jeb fiktīvajiem vīriem.

No kurienes rodas iedvesma un spēks tik vērienīgam un atbildīgam projektam?

Mēs savā ikdienas darbā redzējām, cik ļoti šādas fiktīvas laulības izposta cilvēku dzīves. Nav jau tā, ka cietusī ir tikai sieviete. Cietušie ir arī visi viņas tuvinieki, viņas bērni. Mēs nolēmām uzrunāt starptautiskus partnerus, jo tā ir globāla problēma, ne lokāla. Šobrīd, kad projekts uzņēmis apgriezienus, ir valstis, kuras pašas vēlas pievienoties. Piemēram, Kipra nesen izteica vēlmi, jo viņiem arī ir aktuāla fiktīvo laulību problēma. Itālijā nesen atklāta liela cilvēktirdzniecības shēma, kurā iesaista bezpajumtniekus fiktīvajās laulībās. Arī Portugālē fiktīvās laulības uzņem apgriezienus.

Eiropas Komisija ir likusi lielas cerības attiecībā uz projekta rezultātiem, jo, pamatojoties uz tiem, tiks lemts par tālākajiem soļiem cilvēktirdzniecības saistībā ar fiktīvām laulībām apkarošanā jau visas ES līmenī.

*Projekts «Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums» (HESTIA) tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas «Noziedzības profilakse un apkarošana» ietvaros. Tā ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju. Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv