Finanšu krīze var izraisīt pašnāvību skaita pieaugumu Baltijā

Apollo
0 komentāru

Garīgās veselības eksperti brīdina, ka finanšu krīzes dēļ ir gaidāms pašnāvību skaita pieaugums visā Eiropas Savienībā, turklāt visvairāk pašnāvību riskam ir pakļauti Baltijas valstīs dzīvojošie gados jaunie vīrieši, pirmdien vēsta ES ziņu portāls «EUObserver».

Finanšu krīze var izraisīt pašnāvību skaita pieaugumu Baltijā

Foto: Reuters/Scanpix

«Vissvarīgākais iemesls [kas izraisīs pašnāvību skaita pieaugumu] ir straujais iekšzemes kopprodukta kritums,» portālam sacīja ANO Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Kopenhāgenā bāzētā Eiropas biroja eksperts Mats Muijens.

Pēc viņa teiktā, ekonomisko satricinājumu dēļ cilvēki zaudē darbu un draugus, sāk vairāk lietot alkoholu, ģimenēs pieaug vardarbība.

«Vienlaikus valstis tiecas samazināt tēriņus sociālajai jomai un veselības aprūpei. Tas ir toksisks salikums,» uzsvēra WHO pārstāvis.

Šajā saistībā «EuObserver» norāda, ka Eiropas dienvidu zemēs pašnāvību līmeņi ir zemi, jo tur pastāv ļoti augsta līmeņa sociālie tīkli, turklāt ģimeņu locekļiem ir ļoti cieša savstarpēja saikne.

2008.gadā ES valstīs dzīvi pašnāvībā beidza 58 tūkstoši cilvēku - tas nozīmē, ka ik pēc deviņām minūtēm pašnāvību izdarīja viens cilvēks.

Dati par 2009.gadu vēl nav saņemti, taču WHO eksperti un garīgās veselības institūcijas sagaida, ka saistībā ar finanšu krahu, kas sākās 2008.gada vidū, pašnāvību skaits, kā arī depresijas slimnieku skaits būs pieaudzis.

Viņi atsaucas uz Latvijas valdības pētījumu, kas rāda, ka jau 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu pašnāvību skaits palielinājies par 16% un ir sagaidāms, ka tas būs saglabājies augstā līmenī arī 2009.gadā.

«EUObserver» atgādina, ka finanšu krīze īpaši smagi skārusi Baltijas valstis, kur agrāko straujo ekonomikas izaugsmi nomainījis krass kritums.

«Daudzi cilvēki ir nonākuši izmisuma stāvoklī bankrotu un ienākumu samazinājuma dēļ. No otras puses, iespējas saņemt emocionālu atbalstu un palīdzību ir samazinājušās teju līdz nulles līmenim,» portāls citē krīzes centra «Skalbes» direktori Daci Beināri.

WHO pārstāvis savukārt norāda, ka pašnāvību problēma visvairāk skar lauku rajonos dzīvojošus jaunus cilvēkus, jo laukos ir augstākie bezdarba līmeņi, kā arī jaunus vīriešus, kuri savu dzīves pavedienu izvēlas apraut vardarbīgākā veidā nekā citi pašnāvnieki.

«Vīrieši izvēlas nošauties vai pakārties. Sieviešu pašnāvībām vairāk raksturīga noindēšanās, iedzerot medikamentus,» sacīja Muijens. Piemēram, Lietuvā katru gadu pašnāvību izdara pieci vīrieši uz vienu sievieti.

Statistikas dati liecina, ka ES valstu vidū augstākais pašnāvību līmenis ir Lietuvā - aptuveni 39 pašnāvību uz 100 tūkstošiem cilvēku. Seko Latvija, Igaunija, Ungārija un Slovēnija, kur reģistrētas 23-24 pašnāvības uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku. No bagātākajām valstīm visvairāk pašnāvību izdara Somijā, Francijā un Beļģijā (aptuveni 20 pašnāvību uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).

«EuObserver» vērš uzmanību uz to, ka tomēr nav tiešas saistības starp valsts turīgumu un pašnāvību līmeņiem, un norāda, ka vairākās no ES nabadzīgākajām valstīm, tostarp Grieķijā, Portugālē, Rumānijā un Bulgārijā, ir zemi pašnāvību līmeņi - tas saistāms ar sabiedrības kultūras iezīmēm, piemēram, tuvajām saiknēm ģimenes locekļu starpā, kā arī augsta līmeņa sociālajiem tīkliem.

WHO pārstāvis uzsvēra, ka citām ES valstīm tieši no finanšu krīzē nonākušās Grieķijas sabiedrības vajadzētu pamācīties, kā nodrošināt cilvēku labklājību.

«Mēs varam mācīties no Grieķijas. Pašnāvību līmeņi daudzās Dienvideiropas sabiedrības ir zemi, jo tur pastāv ļoti augsti sociālie tīkli un ģimenes institūcija darbojas ļoti labi,» rezumēja Muijens.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv