Finanšu krīzes dēļ Eiropas Savienība var sašķelties

Apollo
0 komentāru

Pašreizējās postošās finanšu krīzes dēļ var izveidoties tā dēvētā divātrumu Eiropa, kas izraisītu šķelšanos starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, atjaunojot daudzus gadu desmitus pastāvējušo dalījumu starp Rietumiem un Austrumiem, ceturtdien raksta ES ziņu portāls «EUObserver».

Pēc portālā vēstītā, pirms 1.martā Briselē paredzētā ES valstu ārkārtas samita, kura nolūks ir rast iedarbīgākus risinājumus cīņai ar ekonomikas krīzi un vērsties pret protekcionisma uzplūdiem, austrumeiropieši esot dziļi satraukti, ka ekonomiskās krīzes apstākļos vecās bloka zemes Rietumeiropā pieņems sev izdevīgus finanšu lēmumus, kuri kaitēs bloka jaunpienācējām un novedīs pie šķelšanās bloka iekšienē.

Atsaucoties uz poļu laikrakstu «Gazeta Wyborcza», portāls norāda, ka Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija esot satrauktas par jaunu plānu, kurš paredz izlaist īpašas eiroobligācijas, ļaujot nabadzīgākajām krīzē cietušajām eiro zonas valstīm, piemēram, Grieķijai, aizņemties lētākus naudas resursus, taču vienlaikus padarot aizņemšanās izmaksas dārgākas tām ES zemēm, kuras ir ārpus eiro zonas.

«Mēs vēlamies bloķēt iespējamo eiroobligāciju projektu, lai nepieļautu divātrumu Eiropu. [Šādu] eiroobligāciju ieviešana eiro zonas valstīm nozīmētu tieši to - [divātrumu Eiropas izveidošanos],» «Gazeta Wyborcza» citē Polijas vicepremjera Gžegoža Šcetina izteikumus.

Polijas amatpersonas norādījušas, ka jaunās ES zemes cerot izveidot koalīciju ar Vāciju, Nīderlandi un Ziemeļvalstīm, lai pretdarbotos eiroobligāciju idejai.

Ar eiroobligāciju ideju janvārī notikušajā Davosas forumā klajā nāca Itālijas finanšu ministrs Džulio Tremonti, un atbalstu tai ir paudis Starptautiskais Valūtas fonds.

Itālijai, kurai ir lielākais valsts parāds eiro zonā, šāds risinājums būtu pa prātam, ņemot vērā pieaugošās aizņemšanās izmaksas obligāciju tirgū. Savukārt Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbriks paudis skeptisku viedokli par šādu eiroobligāciju izlaidi.

«EUObserver» raksta, ka Austrumeiropā valda satraukums arī par Francijas, Itālijas un Spānijas īstenotajiem protekcionisma pasākumiem autoindustrijas glābšanai, kuri ir pretrunā ar ES vienotā tirgus principiem.

«Šīs bažas ir dūriens pašā ES paplašināšanas projekta sirdī, jo bijušās padomju bloka zemes pēc 60 gadu ilgas netaisnīgas izolācijas bija cerējušas, ka iestāšanās ES tām dos iespēju ekonomiskā ziņā panākt vecās bloka zemes,» rezumē portāls.

Pasaules banka brīdinājusi, ka, ieviešot savu vietējo tirgu aizsardzības pasākumus kā reakciju uz ekonomikas problēmām un bezdarba pieaugumu, ES vecās dalībvalstis nodarīs lielu kaitējumu bloka desmit jaunajām dalībniecēm Austrumeiropā. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka trešdien pauda bažas, ka finanšu krīze var atsviest Austrumeiropu 20 gadu tālā pagātnē, pazudinot ar lielām pūlēm īstenotās reformas pārejā uz tirgus ekonomiku.

Termins «divātrumu Eiropa» radās 2003.gadā, kad samitā Briselē ar neveiksmi beidzās sarunas par ES Konstitūcijas projektu, jo ES esošo un topošo dalībvalstu līderi nespēja vienoties par balsošanas sistēmu paplašinātajā ES. Toreiz ES dalībvalstis Francija un Vācija paziņoja, ka varētu izveidot ES dalībvalstu «pionieru grupu», kurā integrācijas procesi noritētu straujāk nekā pārējās bloka valstīs, tādējādi radot divātrumu Eiropu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv