Finanšu ministrs: Gadu noslēgsim ar dīvainu salikumu

Apollo
142 komentāri

Šā gada novembrī mēneša laikā cenas ir neraksturīgi mazinājušās par 0,5%, kas gada inflāciju no iepriekšējā mēnesī sasniegtās nulles atzīmes atkal ievirzīja atpakaļ deflācijā (-0,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri), ziņo Finanšu ministrija (FM).

Finanšu ministrs: Gadu noslēgsim ar dīvainu salikumu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ierasti novembrī cenu dinamiku nosaka sezonāls dārzeņu sadārdzinājums un neliels kritums apģērba un apavu cenām, kad sākusies izpārdošana, kas kopsummā veido neitrālu ietekmi uz kopējām cenām. Savukārt noteicošais faktors bieži vien ir novērojamā naftas cenu tendence pasaulē un attiecīgās degvielas cenu izmaiņas Latvijā.

Šā gada novembrī naftas cenas patiešām nedaudz mazinājās, sekmējot cenu kritumu, taču pārliecinoši spēcīgāko ietekmi veidoja izteiktas mazumtirdzniecības tīklu akcijas plaša patēriņa precēm, piemēram, maizes cena mazinājās par 2,9%, olas – par 5,4%, bet alus cena mazinājās par 4,3%.

«Jāteic, ka gada inflāciju aizvien turpina ietekmēt spēcīgais naftas cenu kritums un eiro valūtas kāpums attiecībā pret ASV dolāru, kas savukārt tiešā veidā ir ietekmējis degvielas cenas, kā arī  siltumenerģijas un gāzes tarifus. Gaidāms, ka šī ietekme pakāpeniski izsīks, jau nākamā gada sākumā novirzot gada inflāciju atpakaļ pozitīvās vērtībās,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

«Jau pēc novembra datiem var spriest, ka deflācija būs arī decembrī, noslēdzot šo gadu ar samērā dīvainu salikumu – visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, eiro ieviešanas periods un patēriņa cenu deflācija. Šāda kombinācija var šķist neticama, tomēr tam visam ir samērā vienkārši skaidrojumi,» uzsver Vilks.

«Latvijas ekonomika ir, teorētiski izsakoties, nedaudz priekšā Eiropas Savienībai (ES) savā ekonomiskajā ciklā – ja vairākām valstīm ES dienvidos risinājumi darba tirgus un valsts finanšu problēmām ir tikai sākuši rādīt pirmās pozitīvas tendences, tad Latvijā bezdarbs ir mazinājies no 21,3% 2010.gadā līdz 11,8% šobrīd, bet valdības parāds vienmēr ir bijis stipri zem ES vidējā (2012.gadā 40,6% no IKP). Nodarbinot neizmantoto darba spēku un kapitālu ir salīdzinoši viegli uzrādīt augstu ekonomikas izaugsmes sniegumu, kas nerada spiedienu uz algām un attiecīgi arī cenu līmeni.»

«Visticamāk situācija sāks mainīties, kad bezdarbs sāks tuvoties 10% līmenim un spiediens uz algu pieaugumu palielināsies, un atsevišķos sektoros sāks rasties darbaspēka deficīts. Līdz ar to algas vairāk sāks noteikt piedāvājums (darba ņēmējs), nevis pieprasījums (darba devējs), kā tas ir šobrīd.»

«Attiecībā uz eiro ieviešanu, kā liecina vēsture, ietekme ir lielākoties uz cenu uztveri, nevis uz faktisko inflāciju. Citiem vārdiem – pati par sevi eiro ieviešana inflāciju nerada, tomēr pats ieviešanas fakts ļoti saasina iedzīvotāju uztveri pret jebkuriem cenu kāpumiem, neatkarīgi no iemesla. Brīvā tirgū inflācija ir pastāvīga parādība, kas bija gan pirms eiro ieviešanas, gan arī būs pēc eiro ieviešanas,» norāda finanšu ministrs. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

15.12.2017
Ienākt apollo.lv