FKTK aicina nepārspīlēt Latvijas kā finanšu centra nozīmi

Apollo
18 komentāri

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina nepārspīlēt Latvijas kā finanšu centra nozīmi pasaules banku arēnā.

FKTK aicina nepārspīlēt Latvijas kā finanšu centra nozīmi

Foto:Edijs Pālens/LETA

Ir tādi finanšu centri kā Lielbritānija, Luksemburga, Šveice, kas investoru acīs nav zaudējuši pievilcību, un to mērogs ir nesalīdzināmi lielāks, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

FKTK speciālisti neredz pamatu tam, ka pēc Kipras banku atvēršanas liels līdzekļu apjoms plūdīs uz Latviju.

Statistika skaidri parāda, ka Latvija nav galvenais galamērķis, uz kurieni līdz šim aizplūdusi Kipras nauda, atzīmē FKTK. No Kipras nauda sāka aizplūst 2011.gada vasarā, bet pēdējais vilnis bija šī gada janvārī, kad atsākās runas par nedienām Kipras banku sektorā. Piemēram, no Kipras šī gada janvārī aizplūduši aptuveni 1,7 miljardi eiro (1,19 miljardi latu). Latvijā šī gada janvārī kopējais nerezidentu noguldījumu atlikums no visām valstīm kopā pieauga par nepilniem 130 miljoniem eiro (91,36 miljoniem latu).

«Līdz ar to neredzam pamatu, ka līdzšinējā tendence mainīsies un pēc Kipras banku atvēršanas šo ceturtdien liels apjoms līdzekļu plūdīs uz Latviju,» norādīja FKTK pārstāve.

Kopējais noguldījumu apjoms Kiprā ir apmēram 69 miljardi eiro (48,49 miljardi latu), no kuriem pēc dažādām aplēsēm nerezidentu noguldījumi veido 37% līdz pat 50%, savukārt Latvijā nerezidentu noguldījumu kopējais apjoms ir aptuveni 8,7 miljardi eiro (6,11 miljardi latu). Līdz ar to abu finanšu sektoru mērogi un nozīmība ir ļoti atšķirīga, norāda FKTK.

Latvijā ir augstas prasības nerezidentu naudas plūsmas kontrolē. Mūsu valstī ir speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai un FKTK eksperti regulāri veic uzraudzību, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijas bankās, informēja Auza.

Kā ziņots, atsaucoties uz informācijas avotiem, «Reuters» raksta, ka ECB amatpersonas sazinājušās ar Latviju, kas saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu, lai brīdinātu varasiestādes nepieņemt no Kipras aizplūstošo krievu naudu. «Mūsu Latvijas draugiem tika skaidri pateikts - ja jūs vēlaties pievienoties eirozonai, jums nevajadzētu nodrošināt patvērumu Krievijas naudai, kas aizplūst no Kipras,» norādījis kādas eirozonas valsts centrālās bankas baņķieris.

FKTK pārstāve norādīja, ka FKTK kā banku uzraugs nevar komentēt anonīmus izteikumus.

Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri piekrituši piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.

Tikmēr visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiks aplikti ar vienreizējo nodevu, savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, ar nodokli netiks aplikti.

Krīzes dēļ Kipra zaudējusi savu pievilcību noguldītāju acīs, un analītiķi prognozē, ka daļa no Kiprā noguldītās naudas varētu plūst uz Latvijas kredītiestādēm.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv