FKTK tomēr nenosauc banku, par kuras klientiem noplūduši dati

Apollo
0 komentāru

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) tomēr nolēmusi neizpaust bankas nosaukumu, par kuras klientu darījumiem notikusi datu noplūde, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

FKTK tomēr nenosauc banku, par kuras klientiem noplūduši dati

Foto: Lauris Nagliņš/LETA

Šādu lēmumu viņa pamatoja ar Kredītiestāžu likuma 110.1.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka informācija par kredītiestādi, ja tā iepriekš nav bijusi likumā noteiktā kārtībā publicēta, ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama.

Vakar Dravniece pauda, ka, ja dati tiks atzīti pat autentiskiem, tad bankas nosaukums, visticamāk, tiks paziņots, tomēr šodien, atbildot uz jautājumu, vai dati ir atzīti par autentiskiem, Dravniece norādīja: «Visu, ko varējām, pateicām. Likuma ietvaros.«

Dravniece uzsvēra, ka FKTK rīcībā esošā informācija, kas iegūta pārbaudes laikā, tiks nodota Valsts policijai, lai tā savas kompetences ietvaros izvērtētu, vai notikušajā ir konstatējamas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Savukārt FKTK turpinās sākto pārbaudi bankā par informācijas sistēmas drošības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Ja pārbaudes lietā FKTK konstatēs, ka banka neievēro Kredītiestāžu likuma vai citu normatīvo aktu prasības, tajā skaitā nenodrošina kredītiestādes klientu un to darījumu noslēpumu, komisija būs tiesīga īstenot kādu no Kredītiestāžu likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktajām darbībām, piemēram, pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties veic nepieciešamās darbības šādas situācijas novēršanai, brīdināt kredītiestādi vai arī piemērot Kredītiestāžu likumā paredzētās soda naudas.

FKTK atgādina, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 64.panta 1.daļu personas, kas tīši vai netīši izpaudušas ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ir saucamas pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Dravniece pastāstīja, ka līdz šim Latvijā banku sektorā ir bijuši relatīvi maza apjoma un mēroga drošības pārkāpumi un neviens no tiem nav radījis sistēmiskas sekas.

Kā ziņots, Latvijas lielākās komercbankas noliedz iespējamo datu noplūdi par viņu klientu darījumiem un uzsver, ka ievēro visas likumos un normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai nodrošinātu savu klientu datu drošību, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā banku aptauja.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem aptaujāto banku kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido vairāk nekā 80%.

«Swedbank», «SEB bankas», «Nordea bankas», «DnB Nord bankas», «Aizkraukles bankas», «Latvijas Hipotēku un zemes bankas», «Latvijas Krājbankas», «Parex bankas», «Rietumu bankas», «UniCredit Bank», «GE Money Bank» pārstāvji uzsvēra, ka tās nodrošina klientu datu drošību saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Fizisku personu datu aizsardzības likumu, FKTK un saistošo starptautisko likumdošanas normu prasībām.

Kā ziņots, pēc telekompānijas LNT, kuras rīcībā ir nonākušas kādas Latvijas komercbankas kontu izdrukas par tās klientiem, iesnieguma FKTK sākusi pārbaudi par iespējamo datu noplūdi, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Dravniece.

Kā ziņots, LNT raidījums «Top 10» norādīja, ka viņu pastkastītē atrastajās izdrukās uz aptuveni 50 lapām atrodama informācija par 22 bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem laika posmā no pagājušā gada marta līdz pat šī gada marta vidum.

Pati banka situāciju nekomentēja.

Fiziskajām personām dati minēti pat ar personas kodiem. Kāds advokātu uzņēmums norēķinās ar Latvijā labi zināmu uzņēmumu, tāpat redzams, kā vairāki tā sauktie ārzonas uzņēmumi ik dienu pārskaita miljonus eiro un dolāru uz Kipru, Panamu, Krieviju, Poliju un citām valstīm.

Kā tik konfidenciāla informācija varēja nonākt trešās personas rokās, pagaidām nav skaidrs. Iespējams, ir apieta bankas drošības sistēma vai arī šo informāciju ir noplūdinājis kāds bankas darbinieks, pieļāva raidījums.

«Top 10» kļuvis zināms, ka komercbanka par šo gadījumu, visticamāk, ir informēta jau marta vidū, taču faktu cenšas noklusēt, jo nevarot saprast, kādi tieši dati iegūti un kādā veidā.

Neatkarīgi no tā, kā dati iegūti, uzņēmumam būtu jāvēršas policijā. Klientu datu noplūde, kāda, visticamāk, notikusi, ir noziegums, atzīmēja raidījums. Ekonomikas policijā apliecināja, ka tā nevienu iesniegumu par šādu faktu nav saņēmusi.

Kā norāda raidījuma veidotāji, sazinoties ar bankas pārstāvjiem, nav radies iespaids, ka viņus šis fakts uztrauktu. Uz jautājumu, vai bankas vadība ir informēta par datu noplūdi, atbilde bija īsa un lakoniska: mums viss ir kārtībā. Komercbankas pārstāvji neizrādīja interesi par notiekošo, aicinot viņiem zvanīt pēc svētku brīvdienām, proti, otrdien, vai arī dokumentus atsūtīt pa pastu.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons raidījumam atzina, ka pirmo reizi dzird par šādu bankas datu noplūdes faktu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv