Fliks algas slepenību skaidro ar «airBaltic» līguma nosacījumiem

Apollo
0 komentāru

Latvijas aviokompānijā «airBaltic» algas ir noteiktas atbilstoši lidsabiedrības dibināšanas līgumam, kurā Latvija piekritusi skandināvu lidsabiedrības SAS izvirzītajiem nosacījumiem par «airBaltic» atalgojuma noteikšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem un tā konfidencialitāti. Tā atklātā vēstulē Satiksmes ministrijai, starptautiskās lidostas «Rīga» valdes locekļiem un «airBaltic» darbiniekiem norāda aviokompānijas prezidents Bertolds Fliks.

Bertolds Fliks

Foto: AFI

Aģentūras BNS rīcībā esošajā vēstulē Fliks atzīst, ka patiesībai neatbilst pēdējā laikā presē izskanējusī informācija par algām «airBaltic» — «nedz 30 tūkstoši vai 100 tūkstoši latu mēnesī, nedz 300 tūkstoši latu gadā».

Fliks pauž, ka laikā, kad lidsabiedrību dibināja, viens no tās veidotājiem skandināvu aviokompānija SAS izvirzīja noteikumu iecelt kompānijas vadību, nosakot tās atalgojumu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, un paturēt tiesības uz konfidencialitāti šajos jautājumos, un Latvijas puse šim nosacījumam piekrita, parakstot «airBaltic» dibināšanas līgumu.

«Saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem mani iecēla par kompānijas valdes priekšsēdētāju 2002. gadā. Par manu pēdējo darba līgumu un tā nosacījumiem panākta vienošanās ar SAS prezidentu Matsu Jansonu. Es kā darbinieks nevaru vienpersoniski noteikt savu darba algu. Es neesmu «airBaltic» dibināšanas līguma autors, bet darbinieks, kuru SAS pieņēma darbā, balstoties uz tā noteikumiem,» raksta Fliks.

Viņš arī klāsta, ka ir būtiski saglabāt konfidencialitāti par «airBaltic» algām, lai tās nezinātu konkurenti, turklāt šīs informācijas izpaušana kaitētu akcionāriem un Latvijai, jo tiktu «grauta Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēls, jo tā nespēj pildīt uzņemtās saistības».

Fliks vēstulē informē, ka «airBaltic» neplāno samazināt darbinieku algas, citādi uzņēmums nevarētu paturēt esošos pieredzējušos darbiniekus, bet darbinieku kvalifikācijas trūkuma dēļ pieļautās kļūdas uzņēmumam var radīt lielus zaudējumus.

Pēc vēstulē teiktā, pateicoties «airBaltic» komandai, kurā ietilpst pieredzējuši speciālisti no daudzām valstīm un aviokompānijām, uzņēmuma apgrozījums un pārvadāto pasažieru skaits ir vairākkārt audzis, «airBaltic» ieguvusi līderpozīcijas Baltijas tirgū un spēj nodrošināt izaugsmi pat krīzes laikā.

Fliks paskaidro: tā kā uzņēmums mērķtiecīgi ieguldījis attīstībā, aviokompānijai ir izdevies palīdzēt Rīgas lidostai kļūt par tranzītlidostu, turklāt «airBaltic» aizņem pusi no aviotirgus Baltijas valstīs.

«Ja mēs vadītos tikai pēc Ministru kabineta noteikumiem par atalgojuma «griestiem», mēs pēc šodienas nosacījumiem aviobiznesā nevarētu paturēt nevienu pieredzējušu gaisa kuģa kapteini,» sacīts vēstulē Satiksmes ministrijai.

«Ja mēs gribam turpināt «airBaltic» attīstību un veidot nozīmīgu kompāniju Rīgā, mums arī turpmāk būs jāpiesaista augsti kvalificēti speciālisti. «airBaltic» ar apgrozījumu 240 miljoni latu gadā, tas ir, 700 tūkstoši latu dienā, jebkura kļūda, kas pieļauta darbinieku kvalifikācijas trūkuma dēļ, var radīt kompānijai negūtu peļņu vai zaudējumus, kas līdzvērtīgi vairāku mēnešu vai gada algai. Līdz ar to «airBaltic» nevar ietaupīt uz cilvēku kvalifikācijas rēķina. Gan pašlaik, gan arī turpmāk mēs piesaistīsim pasaules labākos speciālistus,» vēstulē norāda Fliks.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Flika un citu «airBaltic» valdes locekļu atalgojums neiekļaujas valsts noteiktajos algu «griestos» lielu uzņēmumu vadītājiem.

«Diena» šonedēļ vēstīja, ka četru valdes locekļu algām 2007. gadā tērēti 718 tūkstoši latu. Laikraksts atzīmēja, ka Fliks pērn mēnesī saņēmis 29 tūkstošus latu. Turklāt arī pārējo trīs valdes locekļu atalgojums, no kuriem divi ir Latvijas pilsoņi, mēnesī varētu pārsniegt 10 tūkstošus latu, ja tas visiem noteikts vienlīdzīgs. «Diena» atgādināja, ka likumā noteiktais ierobežojums valsts uzņēmumu vadībai ir 6000 latu, kuru gan regulāri apgāja ar prēmijām, kas šogad aizliegtas.

«airBaltic» dibināta 1995. gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un «airBaltic» vadība ar 47,2% akciju, kas tās šā gada sākumā iegādājās no SAS.

«airBaltic» veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām — Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv