FM: līdz gada beigām ministrijās tiks likvidētas 1145 amata vietas

Apollo
0 komentāru

Īstenojot iesāktās un plānotās valsts pārvaldes reformas, līdz gada beigām ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits tiks samazināts par 30,37% jeb 1145 amata vietām, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī.

Einars Repše

Einars Repše

Foto: Lita Krone/LETA

Tādējādi no 2010.gada janvāra ministrijās strādās 2987 darbinieki.

Savukārt valsts aģentūru skaits līdz gada beigām tiks samazināts par 51%, pēc reorganizācijas saglabājot 36 aģentūras līdzšinējo 73 aģentūru vietā. Pārējās valsts aģentūras paredzēts reorganizēt, apvienot vai pārveidot par budžeta iestādi vai kapitālsabiedrību, vai arī nodot pašvaldībām.

Pēc reformu īstenošanas Latvijas ministrijās nodarbināto skaits būs līdzvērtīgs Lietuvas un Igaunijas nodarbināto skaitam ministrijās, norādīja FM.

Ziņojumā arī teikts, ka 2007. un 2008.gadā izdevumu atlīdzībai un atalgojumiem attiecība pret kopējiem valsts kopbudžeta izdevumiem bija praktiski vienāda - atlīdzībai nedaudz zem 27%, bet atalgojumam mazliet virs 20%. Savukārt šogad plānoto izdevumu atlīdzībai un atalgojumam īpatsvars valsts kopbudžeta izdevumos procentuāli ir samazinājies attiecīgi par 24% un 18,5%.

Izdevumi atlīdzībai un atalgojumam šogad veido attiecīgi 10,7% un 8,2% no iekšzemes kopprodukta.

Pēc FM sniegtās informācijas, izdevumu atlīdzībai un atalgojumam samazināšanās tendence valsts budžetā sākās jau pērnā gada pēdējā ceturksnī - novembrī un decembrī izdevumi šim mērķim bija mazāki nekā 2007. gada attiecīgajos mēnešos.

Pašvaldību budžetos savukārt šogad pirmajos trijos mēnešos bija vērojams izdevumu pieaugums atlīdzībai un atalgojumam. Aprīlī šie izdevumi samazinājās par 4%. Savukārt maijā, salīdzinot ar 2008.gada maija rādītājiem, izdevumi atlīdzībai pieauguši par 1,72%, bet izdevumi atalgojumam - par 3,84%. FM norāda, ka šā gada rādītāju izmaiņas ietekmē tas, ka atlaistajiem darbiniekiem atlaišanas brīdī izmaksā arī atvaļinājuma naudu par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu.

Savukārt atalgojuma pieaugums privātajā sektorā 2008.gadā un šā gada janvārī, februārī un martā pakāpeniski samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos mēneša vidējais atalgojums, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, pieauga - janvārī par 5,94%, februārī par 3,61% un martā par 5,74%. Savukārt maijā vērojams jau būtisks mēneša vidējā atalgojuma pieauguma tempa samazinājums - 0,16%, salīdzinot šo periodu pērn, liecina FM informācija.

FM ar šo ziņojumu trešdien iepazīstināja arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) dalībniekus. Daļa no viņiem pauda bažas par iespējamo matemātisko valsts pārvaldes optimizāciju, neizvērtējot, kāds gala rezultāts tiks sasniegts.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle sacīja, ka valsts pārvaldes optimizācijai būtu jāiet kopā ar strukturālajām reformām. Viņa teica, ka FM sniegtajā ziņojumā trūka informācijas, kādas aktivitātes tiks veiktas, lai no darba atlaistos cilvēkus integrētu atpakaļ darba tirgū. Tāpat nav skaidrs, kā šīs pārmaiņas ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju.

Egle atzina - ir nepieņemami, ka šajā gadījumā kopā tiek likta gan publiskā administrācija, gan valsts uzņēmumi. Latvijā ir uzņēmumi, kuri strādā ar peļņu, un tajos strādājošajiem darbiniekiem pienācīgas atlīdzības saņemšana ir motivējošs apstāklis labam darbam.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pievienojās, norādot, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosināja optimizēt tieši valsts institūcijas, nevis uzņēmumus.

FM gan skaidroja, ka šajā statistikā valsts kapitālsabiedrības tiek izdalītas atsevišķi.

NTSP dalībnieki arī vienojās ar FM, ka turpmāk ministrija ziņojumu par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī sniegs reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi kā līdz šim.

NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP un tās apakšpadomes uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv