FM skaidro, kāpēc nevajag ieviest progresīvo IIN

Apollo
290 komentāri

Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešana pa noteiktiem sliekšņiem rosinās cilvēkus slēpt ienākumu daļu, kas pārsniedz noteikto slieksni, tādējādi sekmējot iesaisti ēnu ekonomikā un pasliktinot sociālās garantijas ilgtermiņā, aģentūrai BNS norādīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

FM skaidro, kāpēc nevajag ieviest progresīvo IIN

Foto: Apollo/R.Oliņš

Biedrība «Progresīvie» piedāvājusi no nākamā gada Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, nosakot ar IIN neapliekamo minimumu 150 latu apmērā un darba algām 15% IIN bāzes likmi.

Biedrība arī rosina darba algām no 800 latiem par katru nākamo latu noteikt 25% IIN likmi, bet no 1500 latiem – par katru nākamo latu noteikt 30% IIN likmi. Aicināts arī par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 latu apmērā, kā arī jebkuriem citiem personas ienākumiem – dividendēm, kapitāla pieaugumam – piemērot tādas pašas IIN likmes kā ienākumiem no darba algas. Biedrība uzskata, ka, īstenojot šo piedāvājumu, valsts budžets necietīs.

«Neveicot vēl sīku analīzi par biedrības «Progresīvie» piedāvājumu, var norādīt, ka veiktie aprēķini ir nepareizi, tas nav fiskāli neitrāls priekšlikums, pat ņemot vērā atgriezeniskos efektus. Jo likmes palielinājums no 800 latiem, par katru nākamo latu nosakot 25% IIN likmi un no 1500 latiem par katru nākamo latu nosakot 30%, nespēs kompensēt likmes samazinājumu līdz 15%, kā arī atvieglojumu par apgādībā esošu personu un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 150 latiem. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana pa noteiktiem sliekšņiem rosinās cilvēkus slēpt ienākumu daļu, kas pārsniedz noteikto slieksni, tādējādi sekmējot iesaisti ēnu ekonomikā un pasliktinot sociālās garantijas ilgtermiņā. Turklāt dividenžu, kapitāla pieauguma un citu aplikšana ar tādu pašu likmi kā IIN likmi darba nodokļiem neveicinās investīciju piesaisti,» pavēstīja Jarockis.

Viņš uzsvēra, ka FM iestājas par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tāpēc ministrija atbalsta jau sākto reformu darbaspēka nodokļu politikā, kas paredz IIN likmes samazināšanu šogad līdz 24%, līdz 22% 2014.gadā, bet 2015.gadā samazināt vēl līdz 20%.

Finanšu ministrs Andris Vilks sadarbībā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli ir sagatavojuši un iesnieguši publiskajai diskusijai priekšlikumus sociālās nevienlīdzības samazināšanai, piedāvājot minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu nākamo gadu budžeta kontekstā.

«Patlaban mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, atvieglojuma par apgādībā esošajām personām apmēru un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmeni mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī katrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei visai valdībai,» norādīja FM pārstāvis.

Viņš arī atzina, ka nodokļu politikas izmaiņām ir jābūt fiskāli atbildīgām, jo pašlaik valstij ir svarīgi veidot uzkrājumus, ko vajadzības gadījumā var izmantot kā drošības spilvenu ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, tādējādi negatīva ietekme attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumiem nav pieļaujama.

Jau ziņots, ka FM piedāvā nākamajā gadā celt minimālo algu līdz 225 latiem jeb 320 eiro. FM arī rosina 2014.gadā atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 98 latiem jeb 140 eiro mēnesī, savukārt neapliekamo minimumu piedāvāts diferencēt – mazajām algām to palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro mēnesī, bet lielākajām algām to saglabāt 45 latu apmērā, kā tas ir jau pašlaik.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv