FM: Uzlabojas situācija budžetā; kopbudžeta pārpalikums 90,2 miljoni latu

Apollo
22 komentāri

Šogad četros mēnešos kopbudžetā izveidojies pārpalikums 90,2 miljonu latu apmērā, bet pērn tajā pašā periodā deficīts bija 23,5 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

FM: Uzlabojas situācija budžetā; kopbudžeta pārpalikums 90,2 miljoni latu

Foto: Apollo, R.Oliņš

Pamatā budžeta izpildi noteica iepriekšējos mēnešos novērotā situācija - augstākus ieņēmumus nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā arī nodokļu ieņēmumi.

Vienlaikus gan ministrijā atzīmē, ka, ekonomikas izaugsmes tempiem kļūstot lēnākiem, arī nodokļu ieņēmumu pieaugums kļuvis mērenāks.

Labāka situācija bija vērojama valsts konsolidētajā budžetā, šā gada četros mēnešos izveidojās pārpalikums 25,6 miljonu latu apmērā un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bilance uzlabojās vairākkārt - par 120,4 miljoniem latu.

Šādu attīstības gaitu nodrošināja par 124,7 miljoniem latu jeb 80,3% augstāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par ES fondu projektu īstenošanu, jo pērnā gada pirmajos četros mēnešos netika saņemti maksājumi Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, šādas tendences uzlabo bilanci, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai ieņēmumus var uzskaitīt tādā apjomā, kādā ir veiktie izdevumi, izslēdzot nacionālo līdzfinansējumu. Jāņem vērā, ka pirmajos četros mēnešos izdevumu līmenis bija zemāks nekā ieņēmumi, kas tādējādi veido negatīvu korekciju vispārējās valdības budžetā. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka vasaras mēnešos sagaidāma aktīvāka ES fondu īstenošana, kā rezultātā pieaugs veikto izdevumu līmenis un visticamāk situācija uzlabosies.

Tāpat budžeta izpildi salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-aprīli sekmēja arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, četros mēnešos bija 1 486,2 miljoni latu jeb par 100,6 miljoniem latu jeb 7,3% lielāki, salīdzinot ar 2012. gada attiecīgo periodu, un par 52,4 miljoniem latu jeb 3,7% pārsniedza plānoto.

Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis ir bijis augstākais kopš 2009. gada, tomēr pirmskrīzes perioda nodokļu ieņēmumu līmenis vēl nav sasniegts.

Šā gada janvārī-aprīlī visu nodokļu veidos ieņēmumi pārsniedza iepriekšējā gada pārskata perioda izpildi, taču vislabākā izpilde joprojām saglabājās no darbaspēka nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas attiecīgi norāda uz situācijas uzlabošanos darba tirgū un labākiem uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem. Taču jāatzīmē, ka arvien stabilāka iezīmējas tendence, ka līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmes tempu nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kļūst mērenāks, kur salīdzinājumam - pērnā gada četros mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, salīdzinot ar 2011. gada četru mēnešu izpildi, savukārt šā gada janvārī-aprīlī tie pieauga par 7,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Turklāt attiecībā uz ieņēmumu turpmāko attīstību, jāņem vērā, ka, sākot ar maiju, no sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoma uz valsts fondēto pensiju shēmu tiks novirzīts lielāks resursu apjoms (līdz šim 2%, turpmāk - 4% apmērā) par iepriekšējos mēnešos veiktajām iemaksām, jo pēc naudas plūsmas metodes nobīde veidojas līdz pat četriem mēnešiem. Šādas izmaiņas noteikti samazinās valsts speciālā budžeta ieņēmumu kāpumu un vienlaicīgi ietekmēs finansiālo bilanci.

Valsts budžeta izdevumi pieauga valsts pamatbudžetā, savukārt valsts speciālajā budžetā tie bija iepriekšējā gada četru mēnešu līmenī. Lielākais pieaugums bija vērojams subsīdijām komersantiem, izņemot lauksaimniecību, kur, piemēram, tika veikts lielāks pārskaitījums Satiksmes ministrijai, lai valsts akciju sabiedrība «Pasažieru vilciens» varētu norēķināties par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem gan par 2012., gan arī šo gadu. Tāpat pieauga subsīdijas, lai nodrošinātu zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Pieaugums bija vērojams arī citās izdevumu pozīcijās - transferti uz pašvaldību budžetu saistībā ar pedagogu darba samaksas pieaugumu, iemaksas ES budžetā un citās pozīcijās.

Pašvaldību budžetā šā gada četros mēnešos bija 64,6 miljonu latu pārpalikums, taču šā gada sākumā pašvaldību budžeta izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārpalikums samazinājās par 6,6 miljoniem latu. Ņemot vērā to, ka šā gada aprīlī Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumos tika saņemts maksājums par pašvaldībai piederošu AS «Ceļu pārvalde» kapitāldaļu pārdošanu, kā arī ieņēmumi no ēku un būvju pārdošanas, pašvaldību budžeta nenodokļu ieņēmumos bija ievērojams kāpums - tie bija gandrīz trīs reizes lielāki nekā ierasts. Tā rezultātā uzlabojās kopējā situācija pašvaldību budžeta ieņēmumos, taču jāatzīmē, ka šie ieņēmumi uzskatāmi par vienreizējiem.

Savukārt pašvaldību budžeta izdevumos saglabājās iepriekšējos mēnešos novērotās tendences un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada četru mēnešu datiem izdevumi pieauga visās izdevumu pozīcijās, izņemot sociālos pabalstus. Piemēram, lielākais pieaugums bija vērojams izdevumos par precēm un pakalpojumiem, tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, materiālu un inventāra iegādi. Tāpat palielinājās kapitālie izdevumi, kas pamatā skaidrojams ar izmaiņām Rīgas pašvaldības budžetā, pieaugot izdevumiem saistībā ar Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību un dzīvojamo māju un izglītības iestāžu ēku iegādi un rekonstrukciju. Savukārt izdevumu palielināšanos atalgojumam ietekmēja pedagogu darba samaksas pieaugums, kuru izmaksai tiek saņemts transferts no valsts budžeta.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv