Formastērpi skolēnu disciplinē

Apollo
0 komentāru

Ne viens vien vecāks atceras laiku, kad uz skolu bija jādodas tam īpaši paredzētā apģērbā — skolas formā. Tobrīd neviens neprātoja, vai tas ir labi vai slikti. Tad sekoja «nost ar formām» laiks, kad pēkšņi visi varēja ģērbties, kā vēlas. Nu atkal daudzas skolas ir atgriezušās pie skolas formu tradīcijas. Kā ir labāk?

Formastērpi skolēnu disciplinē

Foto: Scanpix/Reuters

Formas tērps — organizē un disciplinē

Daudzi skolēni formas nevēlas, jo visi negrib izskatīties vienādi. Tas liecina par to, ka skolēni ir ļoti pieraduši pie iespējas izpausties apģērbā. Šajā gadījumā ir zudusi arī vēlēšanās izvērtēt pozitīvo aspektu tērpā. Taču gan skolu pārstāvji, gan sociālie pedagogi un psihologi uzskata, ka skolēna forma veicina sekmību, skolēni vairāk domā par mācībām, nevis par to, kā šodien izskatās. «Lietišķs apģērbs palīdz bērnam sevi organizēt, nav noslēpums — kāds apģērbs, tāda uzvedība. Turklāt piederība konkrētai skolai vai kolektīvam nostiprina bērna pārliecību un attīsta viņa personību,» uzskata psiholoģe Vija Zariņa. Speciāliste teic, ka skolas formas iemāca bērnam, ka katrai videi ir savs apģērbs, jo arī, piemēram, bankas darbinieks klientus neapkalpo brīvā apģērbā, bet gan lietišķā, arī uz operu nav pieņemts iet kā uz pludmali. Turklāt daudzās skolās kārtības noteikumos ir jau noteikts, ka skolēniem jāierodas skolā lietišķā un pieklājīgā apģērbā.

Skolēna forma veicina sekmību, skolēni vairāk domā par mācībām, nevis par to, kā šodien izskatās. Lietišķs apģērbs palīdz bērnam sevi organizēt.

Vai formas tērps veicina gaumes izjūtu?

Pirms kāda skola vēlas ieviest formu, ir vajadzīga saruna ar skolēniem un viņu vecākiem par skolēna apģērbu, jo vārdam «forma» daudzu cilvēku uztverē nav tā labākā asociācija. Pieredzē dalās piecu bērnu mamma Zanda: «Kad pati gāju skolā, formas bija obligātas. No vienas puses manai mammai tas bija ērti, jo tajā laikā bija lielas problēmas nopirkt apģērbu. Savukārt man tik ļoti nepatika, ka visi esam vienādi. Tāpēc es centos dažādot savu izskatu ar kādu jostiņu vai jaciņu. Nenoliegšu, ka izskanēja aizrādījumi no skolotāju puses. Kad mani vecākie bērni sāka iet skolā, formas vēl bija — tādā ļoti netīkami zilā krāsā, taču drīz vien tās tika atceltas vispār. Tad sākās mērens haoss, jo turīgākie vecāki bērnus ģērba pārāk grezni, pārējie valkāja to, kas nu bija — tāda otra galējība. Lai nu kā, kopš saviem skolas laikiem zilas drēbes man vienkārši nepatīk.» Psiholoģe Vija Zariņa uzskata, ka ar formas tērpu ieviešanu vien skolās nepietiek, tam līdzi ir jānāk audzināšanas stundām, kurās tiek runāts par apģērba kultūru. Speciāliste piebilst, ka tā paaudze, kas šobrīd sasniegusi piecdesmit gadu vecumu, ģērbjas salīdzinoši bezgaumīgi — sievietes labprāt izvēlas pārāk košas, spīdīgas un kruzuļotas drēbes. Un lielā mērā šo parādību radījušas padomju laika neizteiksmīgās un nomācošās skolas formas.

Kurās skolās ir formas tērpi un cik tas maksā?

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav datu, kurās skolās ir ieviesti formastērpi, jo šobrīd spēkā esošie normatīvi neparedz skolēnu formas kā obligātas — tas ir brīvprātīgs lēmums. Katrai skolai savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, kā jāģērbjas skolēnam — ja par to vienojušās visas ieinteresētās puses, proti, skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome un skolēnu dome.

Vienotas svētku formas ir Vecpiebalgas vidusskolā Cēsu rajonā. Šajā skolā vienotus tērpus izdevies ieviest no 1. līdz pat 12. klasei. Tas nozīmē, ka skolas formas skolēniem jāvelk tikai īpašās, noteiktās svētku dienās, tādās kā 1.septembris, valsts svētki, pēdējā zvana diena un citās. Svētku formas ir skolas karoga krāsās – meitenēm ir sarkani svārki, baltas blūzes un zaļi lakatiņi vai kaklasaites. Savukārt puišiem ir tumši uzvalki, balti krekli un zaļas kaklasaites. Skolas karoga un svētku tērpa krāsām ir īpaša nozīme: sarkanā simbolizē mīlestību, zaļā — darbu, bet baltā — tikumību. Vidēji šādas formas iegāde vienam bērnam izmaksā 23 latus.

2008. gada pavasarī Ādažu vidusskolas Vecāku padomes darba grupa daudz laika, spēka, enerģijas un izdomas veltīja, lai sagatavotu vienotā skolas formas tērpu paraugus un nodrošinātu to ieviešanu skolā. 2008. gada 1. septembrī gandrīz visi 1. klašu skolēni, kā arī lielākā daļa 2. un 3. klašu skolēni skolā ieradās optimistiski košajos skolas formas tērpos. Katrs vecāks savam bērnam formas tērpu var komplektēt pēc saviem ieskatiem, bet vidēji jārēķinās, ka divas kārtas vienam bērnam izmaksās 50 latus. Lielāko daļu no apģērbiem varēs valkāt vairākus gadus. Darba grupa ir īpaši piedomājusi ne tikai pie tā, lai formas būtu ērtas, izskatīgas un praktiskas, bet arī drošas. Tas nozīmē, ka gan svārku un sarafānu atlokos, gan bikšu vīlēs ir iestrādāti atstarojoši elementi.

Uniformas ir Franču liceja audzēkņiem, kur skolas formas ieviestas tikai no 1. līdz 9.klasei. Franču licejā vienotie tērpi pieņemti demokrātiskā veidā, lūdzot ievērot Francijas karoga krāsas — bordo, baltu un zilu. Vecāki izvēlējās audumu — spandeksu, kas viegli mazgājams, nav īpaši jāgludina un labi nēsājas. No 1. līdz 4.klasei skolas formas modelis ir unificēts, bet, sākot ar 5. klasi, modeli katrs var izdomāt pats, atliek vien krāsas. Formas tērpa iegādei vienam skolēnam jārēķinās ap 100 latiem.

Puškina licejā izvēlēts demokrātisks un klasisks variants — ikdienā mugurā jāvelk melns kostīms vai uzvalks ar baltu blūzi vai kreklu. Kopš 1989.gada, kad tika dibināts licejs, skolā nolemts, ka liceja audzēkņiem jāatšķiras no citu skolu skolēniem. Skolēnu padome izvēlējās melno un balto krāsu, bet fasonu biksēm, vestēm, bikškostīmam un kostīmam katrs var izvēlēties individuāli. Izstrādāti dažādi paraugi, kādi varētu būt tērpi. Bērni paši var izvēlēties pat audumu un fasonus. Tas nozīmē, ka apģērba izvēlē ir zināma brīvība, atliek vien turēties pie krāsām. Vidējās izmaksas — 50 lati.


Vecāku viedokļi par vai pret formām:

Kristīne Lejiņa: «Manējiem IR skolas forma un esmu PAR! Ar meitu atkrīt diskusija par tēmu» nav ko vilkt mugurā». Ar citām čiepām no klases jau tāpat pietiek kašķi par ārišķīgām lietām «man krutāks mobilais», un esam pasaudzēti no tēmas «a man ir firmas lupatas"! Man kā mammai nedaudz jāpaseko, lai skapī būtu tīrā kārta, bet formas iepirku ar rezervīti un nekādu diskomfortu nejūtu.»

Linda: «Ja būtu, piemēram, divu veidu formas, kuras tu vari mainīt, lai nav jāstaigā vienā un tajā pašā pelēcīgajā formā, tad noteikti gribētu, lai mana dēla skolā arī būtu formas. Pati esmu piedzīvojusi, ka uz skolu jāvelk forma, kuru mamma pati šuva. Jutu, ka cilvēki vairāk novērtēja tevi kā personību nevis kā materiālo objektu.»

Zēnu mammas vispār plēsa matus, jo puika taču nevar pēc skolas nenošļūkt pāris reižu no kalniņa, kurš turpat blakus skolas ieejai vilināt vilina. Pēc mēneša, ja vēl bija lietojama, tā forma izskatījās vienkārši atbaidoša.

Rita: «Esmu pret. Pirms dažiem gadiem meitai skolā ieviesa skolas formas. Samaksāju 100 latus par vienu komplektu. Vai varat iedomāties, ko tas nozīmē? Tiklīdz kaut kas netīrs, tā jāieplāno ik vakara formas mazgāšana, agrāka celšanās no rītiem un tās «nolādētās» formas gludināšana. Zēnu mammas vispār plēsa matus, jo puika taču nevar pēc skolas nenošļūkt pāris reižu no kalniņa, kurš turpat blakus skolas ieejai vilināt vilina. Pēc mēneša, ja vēl bija lietojama, tā forma izskatījās vienkārši atbaidoša. Bet bērni malači, izdomāja izeju no situācijas — paši atteicās no formām. Skolas vadība kādu brītiņu patrakoja, bet nu jau ir nomierinājusies, jo likumdošana nav viņu pusē, Latvijā skolas formas nav obligātas.«

Ilze Zariņa: «Arī mūsu ģimenē šī saruna bijusi un ik pa laiciņam kļūst aktuāla. Meita (6. klase) pašlaik ir kategoriski pret, jo līdz galam nav izpratusi formas jēgu. Piekrītu, ka jābūt saprātīgai cenai un bērniem pašiem jāpiedalās formas veidošanā. Bet mums būtu problēma, jo meita grib būt atšķirīga no citiem un ne jau firmas zīme ir svarīga, bet tieši stils vai krāsa, vai vēl kaut kas. Lai tik nav kā citiem! Puišelis (1. klase) par to nedomā un neuztver traģiski, kad jautāju viņa domas.»

Regīna: «Skolas formām ir 2 trūkumi: 1.Ja gada vidū nejauši to sabojā, kur ņemt jaunu? Es biju kādā 5. klasītē piespiedusies pie svaigi krāsotām durvīm. Kas par stresu bija to formu atberzt ar šķīdinātāju un mazgāt, lai nākamajā dienā būtu skolā!!! 2. Vajag atšķirīgu komplektāciju ziemai/vasarai. Līdzīgi kā policistu/karavīru formām. Lai būtu gan īsās piedurknes, gan džemperi. Man nācās silto jaciņu (vai pat divas) vilkt ZEM formas ziemā, jo apkure skolā ne vienmēr bija atbilstošā līmenī. Viss pārējais ir tikai pozitīvi vērtējams. Arī tas, ka skolas formā dienas vidū pa pilsētu klaiņojoši bērni piesaistītu uzmanību.»

Interesanti fakti:

  • 1928. gada 11. novembrī Latvijā tika izdots rīkojums, kurā strikti noteikts, kā jāizskatās skolēnam: meitenēm jāģērbjas tumši zilā kleitā ar baltu apkaklīti un tumšā priekšautā, bet svētkos jānēsā balts priekšauts; zēniem jāģērbjas tumšā uzvalkā ar augstu apkakli.
  • Sākot ar 1940./1941. mācību gadu ikdienā obligāti jānēsā pelēks virsvalks, arī skolotājiem tas bija obligāts, tikai tumši zils. Skolēni nav bijuši apmierināti ar apģērba krāsu, un vēlāk tumši zilos virsvalkus atļauts nēsāt arī viņiem.
  •  Pēckara pirmajā desmitgadē pastāvēja stingras, vienotas prasības skolēnu formai. Meitenēm sākumā bija jāģērbjas līdzīgi kā pirms kara, bet vēlāk kleitas aizvietoja tumši zils kostīmveida tērps ar pelēki svītrotu blūzīti, svētkos balta blūzīte. Zēniem — vienkāršs, tumši zils uzvalks, vienkrāsains krekls un kaklasaite, svētkos — balts krekls.
     
  • Vēlāk bērnu un jauniešu organizācijām (oktobrēniem, pionieriem un komjauniešiem) formas tērps padomju gados bija obligāts. Visstingrākā forma bija pionieriem. Parādes tērpu veidoja tumši svārki, balta blūze meitenēm, tumšas bikses un balts krekls zēniem.
     
  • Eksistēja arī pionieru forma ikdienai, tikai krekls un blūze bija praktiskā krāsā — tumšā. Neatņemama formas sastāvdaļa bija cepurīte un sarkanais kaklauts.
     
    80. gados jau varēja manīt stingrības atslābumu. Pelēksvītrotās blūzes nomainīja sārtsvītrotas meitenēm un zilsvītrotas zēniem. Parādījās sarkanas vestes. Meitenes atļāvās saīsināt svārku garumu. 70. gadu beigās īpaši sasparojās puiši, paši šujot bikses ar platiem galiem. Goda lieta skaitījās, ja bikses apsedza kurpju purngalu. Tāpēc nevar runāt par pilnīgu vienlīdzību formas tērpos. Katrs pēc savām iespējām centās apnikušo tērpu uzlabot. Pakāpeniski 80. gadu beigās skolēnu forma vairs netika lietota — ikdienā ienāca brīvs ģērbšanās stils.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv